4. Article

Konkrētā tirgus noteikšana KL 1.panta 4.punkts nosaka - konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. KL 1.panta 5.punkts nosaka - konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. KL 1.panta 3.punkts nosaka - konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Noteikumu 2.punkts nosaka, ka šo noteikumu izpratnē ietekmētais tirgus ir: 2.1. konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki; 2.2. ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks. 4.1. Ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus Daugavpilī un tās tuvākajā apkārtnē Ņemot vērā to, ka atbilstoši Līgumam Iesniedzējs iegūst telpu lietošanas tiesības savas komercdarbības veikšanai Daugavpilī, ir pamatoti plašāk izvērtēt konkurences situāciju šaurākajā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, t.i., Daugavpilī un tās apkārtnē. Atverot jaunu veikalu Daugavpilī, var tikt tieši ietekmēta konkurence šajā ģeogrāfiskajā apvidū. Iesniedzējs, pateicoties jauna veikala atvēršanai, palielina savu tirgus daļu konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, piesaistot jaunus patērētājus un tieši konkurējot ar citiem mazumtirgotājiem, kas darbojas konkrētajā tirgū. Konkrētās apvienošanās gadījumā būtisks ir fakts, ka pirms Iesniedzēja telpas Rīgas ielā 9, Daugavpilī, t/p SOLO telpās, nomāja SIA "Rimi Latvia", pie tam, SIA "Rimi Latvia" minētajās telpās ilglaicīgi (SIA "Rimi Latvia" un SIA "Pellston" nami nomas līguma ilgums bija gandrīz 7 (septiņi) gadi) bija izvietojusi savu struktūrvienību, kas nodarbojās ar mazumtirdzniecību, tādējādi patērētājos dibinot zināmu pieradumu un "tradīcijas" iepirkšanās ziņā. Ņemot vērā, ka Iesniedzējs ir izvietojis minētajā adresē līdzīga vai gandrīz identiska rakstura un preču sortimenta struktūrvienību, zināms patērētāju un klientu loks ir nodrošināts, jau vien pamatojoties uz attiecīgo patērētāju un klientu norādīto pieradumu. Pēc Ziņojumā sniegtās informācijas Iesniedzējs apvienošanās rezultātā iegūtās aktīvu lietošanas tiesības plāno izmantot pārtikas un plaša patēriņa preču mazumtirdzniecībā, līdz ar to detalizētāk tiks analizēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Daugavpilī, jo apvienošanās rezultātā iegūtās aktīvu izmantošanas tiesības izpaužas kā Iesniedzēja mazumtirdzniecības veikala atvēršana, kas palielinās Iesniedzēja tirgus daļu šajā konkrētajā tirgū. Tādējādi, konkrētais tirgus, saskaņā ar KL 1.panta 4.punktu, ir nosakāms, kā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus Daugavpilī un tās apkārtnē. Lai arī konkrētā apvienošanās neatstāj būtisku ietekmi uz citiem konkrētajiem tirgiem, jāņem vērā, ka šie tirgi ir savstarpēji saistīti un tādējādi netieši attiecas uz konkrēto apvienošanos. KP neveiks šo konkrēto tirgu detalizētu analīzi, bet sniegs īsu ieskatu katrā no šiem konkrētajiem tirgiem: 4.2. Ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Atbilstoši līdzšinējai EK praksei no konkrētās preces tirgus definēšanas aspekta ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā ir atsevišķi izdalāma modernā mazumtirdzniecība (supermārketi, hipermārketi un zemo cenu veikalu ķēdes), kur pārsvarā tiek tirgota pārtika, neņemot vērā iepirkšanos mazajos, specializētajos veikalos14. Lielveikali no mazajiem veikaliem atšķiras ar to, ka tie spēj piedāvāt plašāku preču klāstu, ieskaitot preces mājsaimniecības vajadzībām. Patērētāji izvēlas lielveikalus, jo to iepirkšanās modelis ir komplekss un sastāv no vairākiem komponentiem15. Apvienojot šādu iepirkšanās pieredzi ar iespēju viegli novietot automašīnu16, lielveikali piedāvā iespēju vienuviet iegādāties visas nepieciešamās ikdienas patēriņa preces17. Šādos apstākļos iepirkšanās lielveikalos tiek identificēta kā galvenais apgādes veids, savukārt mazie pārtikas veikali vai specializētie veikali bieži vien pilda iepirkšanās papildinošo lomu18. Šādu tirgus definīciju Eiropas Komisija ir pielietojusi vairākās lietās, secinot, ka ir atsevišķi nodalāma mazumtirdzniecība ikdienas patēriņa precēm, kuras galvenokārt tiek realizētas ar supermārketu, hipermārketu un zemo cenu veikalu ķēžu starpniecību19. Pēc būtības tā ir uzskatāma par tradicionālu EK pieeju lietās, kas saistītas ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. Konkrētā apvienošanās nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecību lielveikalu vidē. Iesniedzējam, realizējot konkrēto apvienošanās darījumu, palielinās tirgus daļa konkrētajā tirgū, bet šis tirgus daļas palielinājums nav uzskatāms par tādu, kas novestu pie iespējama dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās. Arī Iesniedzēja tirgus varas pieaugums nav uzskatāms par tādu, kas apdraudētu konkurenci lielveikalu vidē. 4.3. Ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Latvijas teritorijā Par galvenajiem konkrētā tirgus dalībniekiem ir uzskatāmi: SIA "MAXIMA Latvija" (veikali MAXIMA X, XX, XXX), SIA "Rimi Latvia" (veikali RIMI), SIA "SUPERNETTO" (veikali SUPERNETTO)20, SIA "Palink" (veikali IKI, Cento), SIA "Iepirkumu grupa" (veikali top!, mini top), SIA "Stockmann" (veikals STOCKMANN), SIA "Skai Baltija" (veikali Sky), SIA "Latvijas Tirgotāju Savienība" (LaTS), SIA "BALTSTOR"21 (veikali MEGO, VESKO, citi), uzņēmumu grupa "AIBE"22 (AIBE), AS "Prisma Latvija" (veikali PRISMA), SIA "BETA" (veikali BETA). Kā tas izriet no iepriekšējiem KP lēmumiem23, SIA "Rimi Latvia" apgrozījums konkrētajā tirgū ir līdzīgs SIA "MAXIMA Latvija" apgrozījumam. Savukārt SIA "Rimi Latvia" tirgus daļa ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā lielveikalu vidē 2009./2010.gadā nepārsniedz 40%24. SIA "MAXIMA Latvija" tirgus daļa konkrētajā tirgū atbilstoši KP secinājumiem, 2009./2010.gadā arī bija līdzīga un nepārsniedza 40%25. Savukārt, Iesniedzēja tirgus daļa konkrētajā tirgū Līguma noslēgšanas brīdī nepārsniedza 10%. Iesniedzējs uzskata, ka Līguma noslēgšanas rezultātā netiks būtiski ietekmēta konkurence konkrētajā tirgū. Darījuma rezultātā neveidojas un nenostiprinās Iesniedzēja dominējošais stāvoklis ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā. Tādējādi, KP secina, ka abi divi tirgus līderi, proti, MAXIMA un RIMI, ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē ir izteikti līderi un citi tirgus dalībnieki nespēj izdarīt pietiekošu konkurences spiedienu uz šiem pieminētajiem tirgus dalībniekiem. 4.4. Iepirkumu tirgus Latvijas teritorijā Ņemot vērā KP līdzšinējo praksi26, vērtējot līdzīga veida apvienošanas lietas, par vienu no konkrētajiem tirgiem, kas potenciāli var tikt ietekmēts apvienošanās rezultātā, ir uzskatāms iepirkuma tirgus. Citās lietās tas var tikt noteikts arī šaurāk, ņemot vērā konkrētās preces vai preču grupas aizvietojamību. Mazumtirgotājs nodrošina galapatērētājam daudzveidīgu un atšķirīgu preču piegādi, līdz ar to arī tā iepirkumu veido dažādu preču piegāžu kopums. Vērtējot iepirkuma tirgus ģeogrāfisko tirgu, jāņem vērā konkrētā mazumtirgotāja preču iepirkšanas robežas, t.i., iespējas izvēlēties sev piegādātājus. Konkrētajā tirgū darbojas tie paši tirgus dalībnieki, kas darbojas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. Darbība iepirkuma tirgū, iegādājoties preces no vairumtirgotājiem un ražotājiem, nodrošina tiem iespēju darboties un konkurēt savā starpā mazumtirdzniecības tirgū. Par Iesniedzēja galvenajiem konkurentiem konkrētajā tirgū ir uzskatāmas sabiedrības (1) SIA "Rimi Latvia", (2) SIA "MAXIMA Latvija", (3) Baltstor, (4) AIBE, (5) LaTS. Baltstor un LaTS ir uzņēmumu apvienības, kuru uzdevums ir veikt centralizētus iepirkumus (apvienības biedru kopīgos iepirkumus). Ziņojumā ir norādīts, ka Iesniedzējs veic preču iepirkumus gan no Latvijas vairumtirgotājiem/ ražotājiem, gan arī no ārvalstu sadarbības partneriem. Lielākie mazumtirgotāji veic iepirkumus ārvalstīs, un šāda iepirkuma politika palielina aizvietojamību tirgus pieprasījuma pusē. Pašreizējā konkrētā tirgus struktūra liecina, ka mazumtirdzniecības ķēdes vietējiem pārtikas preču ražotājiem/piegādātājiem ir neaizvietojams noieta kanāls. Papildus minētajam KP jau ir secinājusi, ka piegādātāji, kuriem nav līdzvērtīgu izplatīšanas kanālu, spiesti akceptēt tirgus līderu nosacījumus, jo labi attīstīts un plaši sazarots mazumtirdzniecības kanāls ir būtisks priekšnosacījums, kā tiem savu preci aizgādāt līdz galapatērētājam. Mazumtirdzniecības veikalu ķēdes ir uzskatāmas par ļoti nozīmīgiem sadarbības partneriem ražotājiem un vairumtirgotājiem, ko zaudējot ražotājs nevar kompensēt ar citu noieta kanālu, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu saimniecisku darbību. Jāsecina, ka pašreizējā konkrētā tirgus struktūra liecina, ka vismaz divas lielākās mazumtirdzniecības ķēdes vietējiem pārtikas preču ražotājiem/piegādātājiem ir neaizvietojams noieta kanāls. Tā kā SIA "Maxima Latvija" un SIA "Rimi Latvia" aizņem konkrētajā tirgū kopā vairāk kā 60% un pārējo daļu dala citas mazākās veikalu ķēdes, kuras preču iepirkšanas noteikumu izveidē cenšas sekot tirgus līderiem, secināms, ka lielākā daļa preču Latvijas tirgū tiek iepirktas analoģiski nosacījumiem, kurus ir izvirzījušas lielveikalu ķēdes, un starp tiem nav būtisku atšķirību. Iesniedzējs ir uzskatāms par salīdzinoši lielu iepirkumu tirgus dalībnieku. Ņemot vērā, ka Iesniedzējam ir pietiekoši plašs mazumtirdzniecības tīkls, kas, pie tam, ir izvietots gandrīz pa visu Latviju, uzskatāms, ka tam ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū, tomēr tā iepirkumu vara nav salīdzināma ar lielākajiem tirgus dalībniekiem (SIA "Rimi Latvia" un SIA "Maxima Latvija"). Atverot vienu jaunu veikalu Daugavpilī, Iesniedzējs spēs nodrošināt papildus tirdzniecības platības, kuras būs nepieciešams aizpildīt ar produkciju, kuru piedāvāt patērētājiem. Tas, savukārt nozīmē, ka palielināsies arī Iesniedzēja iepirkumu apjoms, ja Iesniedzējs ar šī veikala atvēršanu papildina savu veikalu skaitu un paralēli nelikvidē kādu citu veikalu. Palielinoties iepirkuma apjomam, Iesniedzējam radīsies iespēja iegūt sev izdevīgākus sadarbības noteikumus ar piegādātājiem, kas, sekojoši, var ietekmēt tā stāvokli mazumtirdzniecības tirgū, jo abi šie tirgi (t.i., iepirkumu tirgus un plaša patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus) ir ļoti cieši saistīti un pakārtoti viens otram. Respektīvi, izmaiņas vienā no tirgiem (piemēram, pieprasījuma samazināšanās mazumtirdzniecības tirgū pēc konkrētas preces automātiski ietekmē iepirkumu tirgu, jo mazumtirgotāji šo konkrēto preci iegādāsies mazāk) būtiski skar arī otru tirgu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP secina, ka konkrētās apvienošanās rezultātā neradīsies dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, jo divi citi lielākie iepirkumu tirgus dalībnieki (RIMI un MAXIMA) saglabā savas līderpozīcijas konkrētajā tirgū. Iesniedzēja tirgus vara ir pietiekami nozīmīga konkrētajā tirgū, tomēr tā nav salīdzināma ar abu lielāko tirgus dalībnieku tirgus varu, kas šī iemesla dēļ piegādātājiem ir uzskatāmi par neaizvietojamiem noieta kanāliem.