4. Article

Konkrētā tirgus izvērtējums Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām (Konkurences likuma 1.panta 3.punkts). Konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. (Konkurences likuma 1.panta 4.punkts). 4.1. Prece Parasti tūrisma pakalpojumi1 tiek klasificēti: 1) Atsevišķs tūrisma pakalpojums; 2) Komplekss tūrisma pakalpojums. Atsevišķs tūrisma pakalpojums, pretstatā Lēmuma 2.punktā sniegtajam kompleksā tūrisma pakalpojuma skaidrojumam, ir viens individuāli iepriekš sagatavots tūrisma pakalpojums, kuru sniedz par noteiktu cenu, piemēram, nakšņošana viesu namā; ekskursija pa Rīgas vecpilsētu u. tml.2 No minētā izriet, ka ir atšķirīgs pakalpojuma apjoms, ko sniedz atsevišķā un kompleksā tūrisma pakalpojuma ietvaros. Konkurences padome izvērtēja, vai kompleksais tūrisma pakalpojums veido atsevišķu konkrētās preces tirgu, secinot, ka: 1) komplekso pakalpojumu var sniegt tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrējies tirgus dalībnieks; 2) kompleksais tūrisma pakalpojums atšķiras no atsevišķā tūrisma pakalpojuma ar to, ka kompleksā tūrisma pakalpojuma gadījumā klients saņem pakalpojumu, kas izpaužas vairāku pakalpojumu (pakalpojuma kompleksa) organizēšanā (piemēram, viesnīcas rezervēšana, biļešu iegāde, apmaksas veikšana tiešajiem pakalpojumu sniedzējiem). Atsevišķā tūrisma pakalpojuma gadījumā pieprasījums ir un pakalpojuma sniedzējs attiecīgi pārdod tikai vienu konkrētu pakalpojumu - piemēram, viesnīcas pakalpojums, konkrētas ekskursijas pakalpojums; 3) ir divu veidu starpnieki. Tie, kas piedāvā iegādāties noteikta veida atsevišķu tūrisma pakalpojumu (piemēram, viesnīcu rezervēšanu), un tie, kas piedāvā vairāku atsevišķu tūrisma produktu komplektēšanu. Ņemot vērā, ka tūrisma aģents ir komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus, secināms, ka likumā noteiktie pienākumi, tiesības un ierobežojumi attiecībā uz tūrisma aģentiem ir attiecināmi tikai tad, kad tie pārdod tūrisma operatoru piedāvātos kompleksos tūrisma pakalpojumus. Ne tūrisma operatoram, ne tūrisma aģentam nav aizliegts piedāvāt tirgū arī atsevišķos tūrisma pakalpojumus. Starpnieku sniegtie pakalpojumi, piedāvājot un komplektējot atsevišķos tūrisma pakalpojumus, būtiski atšķiras no komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvāšanas, ņemot vērā patērētāju interešu aizsardzības pakāpi. Tādējādi Konkurences padome secina, ka komplekso tūrisma pakalpojumu pamatoti ir vērtēt kā patstāvīgu konkrēto preci. 4.2. Konkrētās preces tirgus 4.2.1. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem no piedāvājuma puses tūrisma aģents var sniegt gan kompleksos, gan atsevišķos tūrisma pakalpojumus, pārējie tūrisma pakalpojumu pārdevēji (izņemot tūrisma operatorus) - tikai atsevišķos pakalpojumus. Tātad aizvietojamība no piedāvājuma puses ir tūrisma aģentūrām, taču nav pārējiem tūrisma produktu pārdevējiem tirgū. Savukārt, ņemot vērā, ka tūrisma aģenti, tirgojot citu (tūrisma operatoru) izstrādāto produktu, ir starpnieki, attiecībā uz šī produkta pārdošanu ir spēkā visi tie paši nosacījumi, kas attiecībā uz šī produkta piedāvāšanu, kur kā būtiskākās tiek atzītas atšķirības attiecībā uz personu interešu aizsardzību kompleksā tūrisma pakalpojuma saņemšanas laikā. Tādējādi par konkrētās preces tirgu uzskatāma kompleksā tūrisma pakalpojuma pārdošana ar tūrisma aģentūru starpniecību. 4.2.2. Vēstulē Nr.3 Tez Tour izteica viedokli, ka tūrisma operatori var sniegt ne tikai atsevišķos pakalpojumus, bet arī kompleksos tūrisma pakalpojumus. No šāda viedokļa kļūdains ir Konkurences padomes priekšstats par to, ka aizvietojamība no piedāvājuma puses ir tikai tūrisma aģentam. Aizvietojamība ir arī tūrisma operatoram. Tāpat nepamatots ir Konkurences padomes secinājums, ka par konkrētās preces tirgu uzskatāma kompleksā tūrisma pakalpojumu pārdošana ar tūrisma aģentūru starpniecību. To, kādu pārdošanas stratēģiju izvēlas tūrisma operators, nereglamentē neviens likumdošanas akts Latvijā. Tas ir paša tūrisma operatora izvēles jautājums, vai pārdot pakalpojumus tieši klientiem, vai pārdot tos tirgū ar starpnieku palīdzību. 4.2.3. Izvērtējot iepriekš minētos Tez Tour argumentus, Konkurences padome norāda, ka tūrisma operators ir komersants, kas organizē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Latvijā vai ārvalstīs un šos pakalpojumus piedāvā vai pārdod klientiem tieši vai ar tūrisma aģenta starpniecību. Tez Tour savus veidotos ceļojumus tieši klientiem nepārdod, Tez Tour nav sava ceļojumu tidzniecības tīkla mazumtirdzniecības līmenī. Iespējams, citi tūrisma operatori pārdod kompleksos tūrisma pakalpojumus arī paši, bez starpniekiem, taču nenoliedzami būtisks komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas kanāls ir tieši tūrisma aģentūras, kas pamato šāda atsevišķa konkrētā tirgus izdalīšanu - komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošana ar tūrisma aģentūru starpniecību. Tādējādi šīs konkrētās lietas ietvaros kā konkrētās preces tirgus tiek noteikts un vērtēts komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas ar tūrisma aģentūru starpniecību tirgus. Mainoties komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas modelim, kādu izvēlas tūrisma operators, un/vai pastāvot citiem faktiskajiem apstākļiem, citā izpētes lietā konkrētās preces tirgus var tikt definēts savādāk. 4.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 4.3.1. Tūrisma operatoru veidotos kompleksos tūrisma ceļojumus klienti parasti iegādājas ar tūrisma aģentūru starpniecību. Konkurences padome uzskata, - lai arī ir vērojama ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās tendence, šīs lietas ietvaros par konkrēto ģeogrāfisko tirgu pamatoti ir definēt Latvijas ģeogrāfisko teritoriju, kur pamatā veidojas piedāvājums (no Tez Tour un tā partneru - tūrisma aģentūru puses) un pieprasījums. Tez Tour Vēstulē Nr.3 norādīja, situācijā, kad jebkurš Latvijas iedzīvotājs var izvēlēties ceļojumu uz jebkuru vietu pasaulē ar interneta starpniecību, lielākajā daļā gadījumu arī lētāku ceļojumu, nav nekāda pamata uzskatīt Latvijas ģeogrāfisko teritoriju par konkrēto ģeogrāfisko tirgu. 4.3.2. Izvērtējot iepriekš minēto Tez Tour sniegto argumentu par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definējumu, Konkurences padome, ņemot vērā 09.09.2011. lēmumā Nr.60 konstatēto, norāda, ka konkurence ar citu valstu tūrisma aģentūrām veidojas, izmantojot "on-line" sistēmu Internetā, kur klients pats var iegādāties ceļojumu un veikt rezervāciju tūrisma aģentūras interneta vietnē, tomēr šādi veikto pirkumu skaits uzskatāms par maznozīmīgu. Tādējādi, lai arī ir vērojama ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās tendence, šīs lietas ietvaros par konkrēto ģeogrāfisko tirgu pamatoti ir definēt Latvijas ģeogrāfisko teritoriju. 4.4. Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome par konkrēto tirgu šīs lietas ietvaros definē: komplekso tūrisma pakalpojumu pārdošanas ar tūrisma aģentu starpniecību tirgus Latvijas ģeogrāfiskajā teritorijā.