7. Article

Pamatnostādnes par vertikālajām vienošanām un pilnvarojuma līgumiem 1) Pamatnostādņu 13.punktā noteikts, ka noteicošais faktors pilnvarojuma līguma definēšanā LESD 101.panta 1.punkta piemērošanai ir finansiālais vai komerciālais risks, ko pilnvarnieks uzņemas par darbību, kuras izpildei pilnvarotājs to ir izraudzījis par pilnvarnieku, savukārt 14.punktā noteikts, ka, definējot pilnvarojuma līgumu LESD 101.panta 1.punkta piemērošanai, būtiski ir trīs finansiālā un komerciālā riska veidi: a) tie ir līguma riski, kas ir tieši saistīti ar līgumiem, ko pilnvarnieks ir noslēdzis un/vai apspriedis pasūtītāja uzdevumā, piemēram, saistībā ar krājumu finansēšanu, b) tie ir riski, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuri raksturīgi konkrētam tirgum. Tie ir ieguldījumi, kas ir konkrēti vajadzīgi tam darbības veidam, kura izpildei pilnvarotājs ir izraudzījis pilnvarnieku, t.i., kas ir vajadzīgi, lai pilnvarnieks varētu noslēgt un/vai apspriest attiecīgā veida līgumu. Šādi ieguldījumi parasti nav atgūstami, kas nozīmē to, ka pēc darbības pārtraukšanas konkrētajā jomā šos ieguldījumus nevar izmantot citās darbības jomās vai var pārdot vienīgi ar ievērojamiem zaudējumiem, c) tie ir riski, kas ir saistīti ar citām darbībām tajā pašā produktu tirgū, ja pilnvarotājs prasa, lai pilnvarnieks veiktu šādas darbības, tomēr nevis kā pilnvarnieks pilnvarotāja uzdevumā, bet uz paša risku. 2) LESD 101.panta 1.punkta piemērošanas nolūkā konkrēts nolīgums tiks kvalificēts kā pilnvarojuma līgums, ja pilnvarnieks vispār neriskē vai nebūtiski riskē attiecībā uz līgumiem, ko tas noslēdzis vai apspriedis pilnvarotāja uzdevumā attiecībā uz tirgus raksturīgiem ieguldījumiem konkrētajā darbības jomā un attiecībā uz citām darbībām, kuras pilnvarotājs prasījis veikt tajā pašā produktu tirgū. Savukārt riski, kas ir saistīti ar pilnvarnieka pakalpojumu sniegšanu vispār, piemēram, risks, ka pilnvarnieka ienākumi ir atkarīgi no viņa kā pilnvarnieka sekmīgas darbības vai vispārīgiem ieguldījumiem, piemēram, telpās vai personālā, šajā novērtējumā nav būtiski (Pamatnostādņu 15.punkts). 3) LESD 101.panta 1.punkta piemērošanas nolūkā konkrēts nolīgums parasti tiks uzskatīts par pilnvarojuma līgumu, ja pilnvarniekam nepieder pirktās vai pārdotās līguma preces vai ja pilnvarnieks pats nesniedz līguma pakalpojumus un ja pilnvarnieks: b) neuztur līguma preču krājumus uz sava rēķina vai riska, tajā skaitā nesedz krājumu finansēšanas izmaksas un krājumu zaudējuma izmaksas, un var nosūtīt nepārdotās preces atpakaļ pilnvarotājam bez maksas, c) neuzņemas atbildību attiecībā uz trešajām personām par pārdotā produkta radītajiem zaudējumiem (produktatbildība), ja vien tas kā pilnvarnieks šajā ziņā nav saucams pie atbildības, d) neuzņemas atbildību, ja klients nepilda līgumu, izņemot pilnvarnieka komisijas naudas zaudējumu (..), (Pamatnostādņu 16.punkts), 4) ja pilnvarnieks uzņemas vienu vai vairākus 14., 15. un 16.punktā minētos riskus vai izmaksas, pilnvarnieka un pilnvarotāja nolīgums netiks kvalificēts kā pilnvarojuma līgums. (..) Ja līguma riskus uzņemas pilnvarnieks, ar to pietiek, lai secinātu, ka pilnvarnieks ir neatkarīgs izplatītājs (Pamatnostādņu 17.punkts). Minēto apstiprina arī Eiropas tiesa, lietas Nr.C-279/064 36.punktā konstatējot, ka "noteicošais faktors, lemjot, vai uzņēmums uzskatāms par neatkarīgu ekonomisko vienību, meklējams līgumu ar pilnvarnieku izvērtējumā, jo īpaši līguma noteikumos, tieši vai netieši izteiktos, kas attiecas uz finansiālo un komerciālo risku uzņemšanos attiecībā uz preču pārdošanu trešajām personām. Jautājums par risku pastāvēšanu ir vērtējams katrā gadījumā individuāli, priekšroku dodot ekonomisko apstākļu izvērtējumam (nevis līguma kategorizācijai pēc veida nacionālo līgumu tiesību normu kontekstā)". Turklāt, vērtējot līgumu atbilstību aģentu līgumam, nav nozīmes tam, vai agents darbojas tikai viena vai vairāku principālu vārdā (Pamatnostādņu 13.punkts). Izvērtējot iepriekš minēto, Konkurences padome konstatēja, ka pamatota lēmuma pieņemšanai lietā nepieciešams noteikt, vai tūrisma aģentūras līgumu ar Tez Tour noslēgšanas rezultātā ir uzņēmušās būtiskus riskus, to uzņemšanās gadījumā identificējot visus finansiālos u.c. riskus. Ja tūrisma aģentūras, noslēdzot līgumus ar Tez Tour, nav uzņēmušās būtiskus finansiālos u.c. riskus, prezumējams, ka Tez Tour un tūrisma aģentūru noslēgtie līgumi par tūrisma pakalpojumu sniegšanu uzskatāmi par pilnvarojuma (jeb aģenta) līgumiem, un nav vērtējami Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas5 ietvarā. Pretējā gadījumā minētie līgumi vērtējami kā vertikālas vienošanās, ko noslēguši neatkarīgi tirgus dalībnieki, un minētās vertikālās vienošanās vērtējamas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas aspektā.