4. Article

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Ja strīds vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu). Pieteikuma iesniedzējs ir apstrīdējis Civilprocesa likuma 363.28 panta devīto daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012. gada 1. jūlijam, jo tā aizliedza pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru Pieteikuma iesniedzējs ticis atcelts no administratora pienākumu veikšanas. Atbilstoši 2012. gada 21. jūnija grozījumiem Civilprocesa likuma 363.28 panta devītajā daļā tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7. punkta pamata kopš 2012. gada 1. jūlija ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Līdz ar to Saeima ir novērsusi apstākļus, kas bija par pamatu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.