5. Article

Lieta ir ierosināta arī par Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Satversmes 92. un 106. pantam. No pieteikuma izriet, ka Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkts nosaka nepārsūdzama pirmās instances tiesas lēmuma obligātas sekas. Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkts nevar tikt vērtēts atrauti no Civilprocesa likuma 363.28 panta devītās daļas. Lēmumā par lietas ierosināšanu Satversmes tiesas kolēģija norādījusi, ka abas šīs normas ir savstarpēji saistītas un izvērtējamas kopsakarā. Tādējādi lieta šajā daļā tika ierosināta, lai noskaidrotu, vai Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktās tiesiskās sekas var tikt piemērotas, pamatojoties uz nepārsūdzamu pirmās instances tiesas lēmumu. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu arī citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Satversmes tiesa jau secināja, ka Civilprocesa likuma spēkā esošā redakcija ļauj administratoram pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru tas ticis atcelts no pienākumu pildīšanas. Tādējādi Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkta piemērošana nebalstās tikai uz nepārsūdzamu pirmās instances tiesas nolēmumu. Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā daļā par Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Satversmes 92. un 106. pantam nav iespējama.