6. Article

Apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr var būt pamats lietas izbeigšanai. Proti, lai pieņemtu lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ne vienmēr var aprobežoties ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta piemērošanu. Likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par tiesvedības turpināšanas nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 6. punktu). Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 57. punkts nosaka: "Administrators, kuru tiesa ar lēmumu ir atcēlusi no viņa pienākumu pildīšanas laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz 2012. gada 1. jūlijam uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata, šo tiesas lēmumu var pārsūdzēt šā likuma 341.8 panta septītajā daļā, 363.14 panta divpadsmitajā daļā vai 363.28 panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā līdz 2012. gada 11. jūlijam. Apgabaltiesas lēmums nav pamats administratora atjaunošanai maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā, no kura viņš tika atcelts." Tādējādi tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators ticis atcelts no pienākumu pildīšanas, ir attiecinātas arī uz tiem administratoriem, kuri atcelti no pienākumu pildīšanas līdz grozījumu izdarīšanai Civilprocesa likuma 363.28 panta devītajā daļā. Pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis šīs tiesības un 2012. gada 10. jūlijā iesniedzis blakus sūdzību par Siguldas tiesas 2012. gada 21. februāra lēmumu (sk. Siguldas tiesas tiesneses V. Grabežnieces 2012. gada 23. jūlija lēmumu lietā Nr. C35071511). Līdz ar to nepastāv apstākļi, kas liecinātu par nepieciešamību turpināt tiesvedību šajā lietā. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. un 6. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2011-08-01 "Par Civilprocesa likuma 363.28 panta devītās daļas, ciktāl tā liedz iespēju pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa pēc tiesas iniciatīvas uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata, un Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 106. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris