2. Article

Piedāvātie risinājumu varianti Būvju datu ieguve un aktualizācija Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcija paredz pēc 2014.gada būvju datu ieguvei un aktualizācijai par datu avotu izmantot Būvniecības informācijas sistēmu. Sistēma nodrošinās detalizētu būvju datu ieguvi un aktualizāciju pašreizējā apjomā pēc konkrētas būves īpašnieka individuāla ierosinājuma būvniecības procesa ietvaros – individuālā datu plūsma. Papildus individuālajai datu plūsmai tiek piedāvāti šādi varianti. 1.variants – individuālā datu plūsma un masveida apsekošana – paredz papildus individuālajai būvju datu plūsmai organizēt periodisku to būvju masveida apsekošanu, kuru dati piecu gadu laikā nav aktualizēti. Šāda risinājuma lielākais ieguvums – dati periodiski tiek apsekoti par visām ēkām, trūkums – iegūstamā datu kopa ir ierobežota – tikai ārējās apsekošanas dati (būves esība vai neesība, apjoma un fiziskā stāvokļa izmaiņas). 2.variants – individuālā datu plūsma un datu deklarēšana ar VZD pārraudzību – paredz papildus individuālajai būvju datu plūsmai organizēt periodisku datu ieguvi no būves īpašnieka, izmantojot deklarācijas. Deklarācijā tiek ierakstīti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati. Deklarācijas automātiski sagatavo no informācijas sistēmas un nosūta īpašniekam. Būves īpašnieks, ja reģistrētie dati neatbilst situācijai dabā, deklarē izmaiņas tiešsaistē portālā www.latvija.lv izveidotajā deklarācijas formā vai nosūta aizpildīto deklarāciju VZD dokumenta formā. VZD apstrādā saņemtās deklarācijas un, ja norādītās izmaiņas liecina par notikušu būvniecības procesu, informē īpašnieku un vietējo pašvaldību par būvniecības procesa iespējamu neievērošanu. Deklarēto datu pareizību, kā arī datus par nedeklarētajām būvēm izlases veidā pārbauda VZD, veicot būves apsekošanu apvidū. Ja vērtēšanas modeļu pilnveidošanai nepieciešami jauni Kadastra informācijas sistēmā vēl neuzkrāti rādītāji, deklarāciju papildina ar nepieciešamajiem datiem. Izmantojot šādu risinājumu, iespējams iegūt ziņas par visām būvēm vienādā apjomā, kā arī iegūt vērtēšanai nepieciešamos papilddatus arī par būves iekštelpām. Tāpat īpašnieks regulāri tiek iepazīstināts ar datiem, kas izmantoti būves kadastrālās vērtības aprēķinā. 3.variants – individuālā datu plūsma un datu deklarēšana ar pašvaldības pārraudzību – tāpat kā otrais variants paredz papildus individuālajai būvju datu plūsmai organizēt periodisku datu ieguvi no būves īpašnieka, izmantojot deklarācijas. Atšķirība ir tā, ka deklarācijas saņem un to pārbaudi veic pašvaldības. Pēc veiktajām izlases veida pārbaudēm vietējā pašvaldība iesniedz saņemtās deklarācijas VZD, izņemot tās pārbaudītās deklarācijas, kurās norādītie dati pārbaudes rezultātā izrādījušies nepamatoti. Papildus iesniedz arī apsekošanā iegūtās datu izmaiņas par būvēm, kurām deklarācijas nav iesniegtas. Šis risinājums nodrošina iespēju iegūt iespējami kvalitatīvākus būvju datus, vienlaikus uzlabojot būvniecības procesa pārraudzību, jo pašvaldību tiešā kompetence ir būvniecības uzraudzība. Zemes izmantošanas noteikšana 1.variants – noteikšana no informācijas sistēmu datiem – paredz atteikties no lēmumu pieņemšanas pašvaldībās un zemes izmantošanas noteikšanu deleģēt VZD. Tā īstenošana iespējama pēc TAPIS izveides un aizpildīšanas ar teksta un grafiskajiem datiem, kā arī pēc VZD Ģeotelpiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izveides. Risinājuma variants paredz, šķeļot TAPIS un ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai fiksēt teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) noteikto atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu. Apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem papildus nosaka apbūvē esošo ēku izmantošanu. Savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības. Ieviešot šādu risinājumu, tiek nodrošināts labas pārvaldības princips – ziņas, kas pieejamas informācijas sistēmās, tiek izmantotas, neiesaistot īpašnieku. Samazinās administratīvais process, tiek ietaupīts administratīvais resurss pašvaldībās, noteikšanas process ir ātrāks, un tiek nodrošināta vienota pieeja zemes izmantošanas noteikšanai vērtēšanas vajadzībām visā valstī. 2.variants – noteikšana ar pašvaldības lēmumu – paredz pēc jaunās teritorijas izmantošanas klasifikācijas izveides noteikt jaunās klasifikācijas izmantošanas kārtību kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, maksimāli izslēdzot dažādas interpretācijas iespējas līdzvērtīgiem īpašumiem. Šis risinājums paredz, ka lēmumi par zemes izmantošanu konkrētai zemes vienībai joprojām tiek pieņemti pašvaldībās. Ņemot vērā, ka teritorijas izmantošanas noteikšanas procesā otrajā variantā iesaistīts liels darbinieku skaits, pastāv risks, ka netiek nodrošināta vienota pieeja visā valstī visos gadījumos. Nomas informācijas uzkrāšana 1.variants – informāciju uzkrāj VID – paredz, ka informāciju par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas saņem un uzkrāj VID. Savukārt VZD no VID datu apmaiņas ietvaros saņem informāciju uzkrāšanai nekustamā īpašuma tirgus datubāzē turpmākai izmantošanai kadastrālajā vērtēšanā. Informāciju par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas VID iegūtu no nodokļu maksātāju deklarācijām. Normatīvie akti jau pašreiz nosaka pārskata sniegšanu par ieņēmumiem, bet informācija par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas nav izdalīta kā atsevišķa pozīcija. Strukturēta informācija nepieciešama arī VID kontroles funkciju veikšanai. Šis būtu vispiemērotākais variants kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Tomēr tā ieviešana, iespējams, būtu nesamērīga, tā iespējama paralēli atbalstāmajam variantam tikai pēc tam, kad atbildīgās institūcijas būs izvērtējušas administratīvo slogu, kas papildus tiks radīts komersantiem. 2.variants – informāciju uzkrāj Tiesu administrācija (zemesgrāmata) – paredz dzīvojamo telpu īres un nedzīvojamo telpu nomas līgumus slēdzošām personām nostiprināt nomas tiesības zemesgrāmatā. Zemesgrāmata nodrošina strukturētu nomas maksas reģistrāciju un informācijas nodošanu VZD datu apmaiņas ietvaros uzkrāšanai tirgus datubāzē. Risinājuma trūkums – nomas maksu reģistrē vienreiz, reģistrējot tiesības, bet nomas maksa ir mainīgs lielums. Tāpat ieņēmumu kapitalizācijas metodes izmantošanai nepieciešama informācija par objekta apsaimniekošanas izdevumiem, bet reģistrēt zemesgrāmatā šādu informāciju nav lietderīgi. 3.variants – nomas tirgus novērošanas un analīzes sistēma (monitorings) – paredz nekustamā īpašuma nomas informācijas apzināšanā iesaistīt nekustamā īpašuma vērtētājus, tirgotājus un pārvaldniekus. Sadarbojoties VZD, Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijai (LĪVA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijai (LANĪDA), Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijai (LNPAA), tiek saskaņota metodika datu iegūšanai, tai skaitā noteikts monitorējamo objektu iedalījums, ievērojot to kvalitāti, un teritoriju sadalījums tipiskos rajonos. Datu uzkrāšanai VZD izveido un uztur moduli, kurā monitoringa dalībnieki reģistrē to rīcībā esošo informāciju. Risinājuma stiprā puse ir tā, ka nomas informācijas apzināšanā iesaistīti profesionāļi – tiek iegūta kvalitatīvāka informācija, kā arī tas, ka monitoringa veikšanai nav nepieciešams būtisks resursu ieguldījums. Strukturētā informācija par nomas maksām būtu pieejama visiem monitoringā iesaistītajiem dalībniekiem. Vērtēšanas procesa pilnveidošana Lai nodrošinātu sabiedrību ar izvērstu informāciju, novērtētu kadastrālo vērtību atbilstību tirgus situācijai, visos risinājuma variantos tiek piedāvāts: 1) mainīt kadastrālo vērtību aktualizācijas ciklu, paredzot vērtību pārskatīšanu veikt katru otro gadu visām nekustamā īpašuma grupām vienlaikus; 2) noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību zemākajam tirgus līmenim – kadastrālās vērtības nosaka 85 % apmērā no vidējā tirgus līmeņa; 3) noteikt precīzu atskaites periodu (datums), uz kuru nosakāmas bāzes vērtības, un turpmāk neprognozēt vērtību bāzi; 4) pirms vērtību bāzes apstiprināšanas publicēt prognozētās vērtības visiem reģistrētajiem īpašumiem, kā arī vērtību bāzi publicēt gan dalījumā pa objektiem (zeme, ēka), gan vienotam īpašumam; 5) uzsākt pāreju uz vienota īpašuma vērtēšanu. 1.variants – informācijas publicēšana un pašvaldību iepazīstināšana – paredz izveidot procedūru, lai pirms vērtību bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā būtu iespējams izvērtēt iedzīvotāju un pašvaldību viedokļus. Procedūra paredz, ka pirms vērtību bāzes apstiprināšanas VZD publicē savā mājaslapā paplašinātu informāciju par vērtību pamatotību katrā vērtību zonā un prognozētās vērtības visiem īpašumiem. Sabiedrība (iedzīvotāji) noteiktā laika periodā izvērtē vērtību bāzi kopumā, savu īpašumu prognozētās kadastrālās vērtības un rakstiski izsaka argumentētus priekšlikumus. VZD iepazīstina katru pašvaldību ar izstrādāto projektu, izmaiņu pamatojumu un ietekmi uz vērtību kopsummām. VZD un pašvaldību pārstāvji izvērtē saņemto iedzīvotāju priekšlikumu pamatotību. VZD pēc konsultācijām ar pašvaldībām pieņem gala lēmumu par nepieciešamajām vērtību bāzes korekcijām un sagatavo apkopojumu, ko iekļauj vērtību bāzes pavadošajā pārskatā par vērā ņemtajiem un neņemtajiem priekšlikumiem un veiktajām korekcijām. 2.variants – informācijas publicēšana un darbs ekspertu komisijās – līdzīgi kā 1.variantā papildus paredz izveidot procedūru, lai pirms vērtību bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā būtu iespējams izvērtēt iedzīvotāju viedokļus, kā arī paredz izveidot institūciju (ekspertu komisiju), kas izvērtē vērtību bāzi pēc būtības. Tiek izveidota profesionālu ekspertu komisija (sertificēti vērtētāji, pašvaldību un VZD pārstāvji), lai izvērtētu VZD sagatavoto vērtību bāzes projektu, kā arī iedzīvotāju un pašvaldību viedokļus. Tāpat kā 1.variantā pirms vērtību bāzes apstiprināšanas VZD publicē savā mājaslapā paplašinātu informāciju par vērtību pamatotību katrā vērtību zonā un prognozētās vērtības visiem īpašumiem. Sabiedrība (iedzīvotāji) noteiktā laika periodā izvērtē vērtību bāzi kopumā, savu īpašumu prognozētās kadastrālās vērtības un rakstiski izsaka argumentētus priekšlikumus. VZD iepazīstina ekspertu komisiju ar izstrādāto vērtību bāzes projektu, izmaiņu pamatojumu un ietekmi uz vērtību kopsummām. Ekspertu komisija izvērtē projektu, kā arī iedzīvotāju priekšlikumu pamatotību. VZD pēc konsultācijām ar ekspertiem pieņem gala lēmumu par nepieciešamajām vērtību bāzes korekcijām un sagatavo apkopojumu, ko iekļauj vērtību bāzes pavadošajā pārskatā par vērā ņemtajiem un neņemtajiem priekšlikumiem un veiktajām korekcijām. Risinājuma lielākais ieguvums ir tas, ka palielinās sabiedrības uzticēšanās noteiktajām vērtībām, jo tiek izveidota institūcija, kas nodrošina VZD darba izvērtēšanu pēc būtības. Trūkums ir tas, ka ekspertu komisijai īsā laikposmā jāizskata ļoti apjomīga informācija – nepieciešami cilvēku un laika resursi, kā arī ekspertu, kas pārzina masveida vērtēšanu, ir salīdzinoši maz. 3.variants – informācijas publicēšana – paredz izveidot procedūru, lai vērtību bāzes izstrādes noslēgumā uzklausītu un izvērtētu iedzīvotāju viedokļus. Tāpat kā 1. un 2.variantā VZD pirms vērtību bāzes apstiprināšanas sagatavo un publicē VZD mājaslapā paplašinātu informāciju par vērtību pamatotību katrā vērtību zonā un prognozētās vērtības visiem īpašumiem, lai sabiedrība varētu iepazīties ar vērtību bāzi un rakstiski sniegt argumentētus priekšlikumus vērtību korekcijām. Atšķirībā no 1. un 2.varianta iedzīvotāju priekšlikumu pamatotību izvērtē tikai VZD. Par iesniegumu analīzes rezultātā veiktajām vērtību bāzes korekcijām VZD sagatavo apkopojumu, ko iekļauj vērtību bāzes pavadošajā pārskatā. Nodokļu maksātājiem tiek radīta iespēja izteikt viedokli vērtību bāzes izstrādes procesā, bet netiek izveidota institūcija, kas nodrošina VZD darba izvērtēšanu pēc būtības.