18. Article

Gaisa kuģa operators rakstiski dokumentē datu plūsmas darbības, iekļaujot: 18.1. datu vākšanas un apstrādes darbību secību un savstarpējo iedarbību, tostarp izmantotās aprēķinu un mērīšanas metodes; 18.2. definētā riska vērtējumu un kontroles sistēmas vērtējumu; 18.3. izmantojamo mērīšanas ierīču un (ja izmanto) informācijas tehnoloģijas kvalitātes nodrošinājumu: 18.3.1. gaisa kuģa operators nodrošina, lai attiecīgās mērīšanas ierīces būtu kalibrētas, noregulētas un regulāri pārbaudītas, tostarp arī pirms lietošanas, un pārbaudītas ar mērīšanas standartiem, kas izsekojami līdz starptautiskajiem mērīšanas standartiem, ja tie ir pieejami; 18.3.2. ja mērīšanas instrumenta sastāvdaļas nav iespējams kalibrēt, gaisa kuģa operators to norāda monitoringa plānā un ierosina alternatīvas kontroles darbības, kurām vajadzīgs Civilās aviācijas aģentūras apstiprinājums; 18.3.3. ja ir konstatēts, ka iekārta neatbilst prasībām, gaisa kuģa operators nekavējoties sāk nepieciešamās korektīvās darbības. Kalibrēšanas rezultātu pierakstus un apstiprinājuma dokumentus glabā 10 gadus; 18.3.4. ja gaisa kuģa operators izmanto informācijas tehnoloģijas, tostarp procesu datorizētu vadību, to plāno, dokumentē, pārbauda, ievieš, kontrolē un uztur tā, lai tiktu nodrošināta ticama, precīza un savlaicīga datu apstrāde. Tas attiecas arī uz monitoringa plānā esošo aprēķina formulu pareizu izmantošanu. Informācijas tehnoloģijas kontrolē ir iekļauta pieejas kontrole, dublēšana, izgūšana, nepārtrauktības plānošana un drošība; 18.4. paziņoto datu iekšējo kontroli: 18.4.1. datu plūsmas pārvaldībai gaisa kuģa operators izstrādā un ievieš datu pārbaudi un validāciju; 18.4.2. darbības līmenī vienkāršu un efektīvu datu pārbaudi var izdarīt ar monitoringa vērtību salīdzināšanu, izmantojot vertikālo un horizontālo pieeju: 18.4.2.1. pēc vertikālās pieejas salīdzina monitoringā iegūtos viena un tā paša gaisa kuģa operatora emisiju datus dažādos gados, un monitoringa kļūda ir iespējama, ja atšķirības starp atsevišķo gadu datiem nevar izskaidrot; 18.4.2.2. pēc horizontālās pieejas salīdzina vērtības, kas iegūtas no dažādām datu vākšanas sistēmām; 18.5. ārējo avotu procesus: 18.5.1. ja gaisa kuģa operators izvēlas kādam datu plūsmas procesam izmantot ārēja avota pakalpojumus, viņš kontrolē attiecīgo procesu kvalitāti; 18.5.2. gaisa kuģa operators definē attiecīgās prasības attiecībā uz rezultātiem, metodēm un pārbauda tā nodrošināto kvalitāti; 18.6. korekcijas un korektīvās darbības: 18.6.1. ja ir konstatēts, ka kāda datu plūsmas vai kontroles darbības daļa (piemēram, ierīce, aprīkojums, personāla loceklis, piegādātājs, procedūra) efektīvi nedarbojas vai darbojas ārpus noteiktajām robežām, gaisa kuģa operators tūlīt izdara attiecīgās korekcijas un izlabo brāķētos datus; 18.6.2. gaisa kuģa operators novērtē veikto pasākumu rezultātu piemērotību, nosaka nepareizas darbības vai kļūdas galveno cēloni un veic atbilstošu koriģējošu darbību; 18.7. pierakstus un dokumentāciju: 18.7.1. lai varētu parādīt un nodrošināt atbilstību un rekonstruēt ziņotos emisijas datus, gaisa kuģa operators vismaz 10 gadus glabā pierakstus par visām kontroles darbībām (tostarp kuģu un informācijas tehnoloģijas kvalitātes nodrošināšanu/kvalitātes kontroli, datu pārbaudi, validāciju un korekcijām) un visu informāciju, kas norādīta šā pielikuma II nodaļā; 18.7.2. gaisa kuģa operators nodrošina, ka attiecīgie dokumenti ir pieejami vienmēr, kad tie nepieciešami datu plūsmas darbību, kā arī kontroles darbību veikšanai; 18.7.3. gaisa kuģa operatoram ir procedūra minēto dokumentu versiju identifikācijai, sagatavošanai, izplatīšanai un kontrolei.