10. Article

Satversmes tiesa agrāk nav vērtējusi tiesību normu atbilstību dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principam. Tādējādi visupirms nepieciešams apskatīt šā principa saturu un izvērtēt, vai tas izriet no Satversmes normām. Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips noteic, ka personu par vienu un to pašu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi. Šā principa mērķis ir novērst personas atkārtotu tiesāšanu un sodīšanu gadījumos, kad spēkā stājies nepārsūdzams nolēmums par personas vainu vai arī tā atzīta par nevainīgu. Tādējādi dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa piemērošanā nav nozīmes tam, vai pirmajā procesā persona ir atzīta par vainīgu un tai piemērots sods, jo nepieļaujama ir ne vien atkārtota soda piemērošana, bet arī atkārtots process. Šādā veidā tiek nodrošināta tiesiskā stabilitāte un novērsta iespēja, ka viens un tas pats pārkāpums tiek izskatīts vairākos procesos. Turklāt dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips izslēdz iespēju, ka divos procesos varētu tikt izdarīti atšķirīgi secinājumi par personas vainu. Par dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu netiek uzskatīta tās pašas lietas izskatīšana augstākā instancē (sk. Harris D., O'Boyle M. and Warbrick C. Law of the European Convention on Human Rights, 2nd ed., Oxford University Press, 2009, pp. 751-752). Var piekrist Saeimas viedoklim, ka dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumi parasti tiek vērtēti atbilstoši konkrētu lietu apstākļiem un vainojamās personas darbībām (sk. lietas materiālu 35.-36. lpp.). Tomēr minētais apsvērums neliedz Satversmes tiesai abstrahēties no atsevišķa gadījuma faktiskajiem apstākļiem un izvērtēt, vai divas tiesību normas paredz atbildību par vienu un to pašu nodarījumu. Apstrīdētās normas neparedz sodu par kādu konkrētu nodarījumu, bet gan personas pienākumu samaksāt nodokli un soda naudu neatkarīgi no tai piemērotā soda par pārkāpumiem akcīzes preču apritē. Apstrīdēto normu atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām ir atkarīga no tā, vai APK 201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētie sodi tiek vai netiek piemēroti par vienu un to pašu nodarījumu. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai APK 201.12 pants un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pants paredz atbildību par vienu un to pašu nodarījumu.