13. Article

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips ir attiecināms uz krimināltiesību jomu. Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka krimināllietas jēdzienam Konvencijas izpratnē piemīt autonoma nozīme, kas var atšķirties no šā jēdziena izpratnes Latvijas nacionālajās tiesībās (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106 6.1. punktu un 2008. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-04-01 10.1. punktu). ECT ir norādījusi uz trim alternatīviem kritērijiem, pēc kuriem var konstatēt, vai lietai piemīt krimināllietas pazīmes (sk. ECT 1976. gada 8. jūnija sprieduma lietā "Endžels un citi pret Nīderlandi" 81. - 82. punktu). Kritēriji ir šādi: 1) konkrētā tiesību pārkāpuma kvalifikācija nacionālajā tiesību sistēmā; 2) pārkāpuma raksturs; 3) sankcijas atbilstība vai neatbilstība krimināltiesībām pēc tās veida vai smaguma. Lai lietu atzītu par pielīdzināmu krimināllietai Konvencijas izpratnē, pietiek ar to, ja kaut viens no minētajiem kritērijiem norāda uz lietas krimināltiesisko raksturu (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-17-0106 6.1. punktu). Tāda pati pieeja izmantojama, vērtējot, vai uz nodarījumu ir attiecināms Konvencijas Septītā protokola 4. pants (sk., piemēram, ECT 2009. gada 16. jūnija sprieduma lietā "Ruotsalainens pret Somiju" 43. punktu). Nedz APK 201.12 pantā paredzētais administratīvais sods, nedz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētā soda nauda Latvijas nacionālajās tiesībās netiek uzskatīta par kriminālsodu. Tomēr sankcijas par kontrabandu un par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu veikšanas ir paredzētas ne vien APK 201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā, bet - ja ir noteikti kvalificējoši apstākļi - arī Krimināllikuma 190. un 218. pantā. Tādējādi abiem pārkāpumiem pēc būtības piemīt krimināltiesisks raksturs. Turklāt gan APK 201.12 pantā paredzētajam administratīvajam sodam, gan likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētajai soda naudai piemīt sodošā un preventīvā funkcija, kas atbilst arī kriminālsoda piemērošanas mērķiem (sal.: Krimināllikuma 35. panta otrā daļa). Arī lietas dalībnieki un pieaicinātās personas paudušas vienotu viedokli par to, ka abas minētās sankcijas ir pielīdzināmas kriminālsodiem Konvencijas izpratnē. Līdz ar to APK 201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētie sodi vērtējami dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa kontekstā.