14. Article

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips nosaka tiesības netikt atkārtoti tiesātam un sodītam par vienu un to pašu nodarījumu. Tomēr ir būtiski noskaidrot tā nozīmi gadījumos, kad persona ar vienu darbību var izdarīt vairākus savstarpēji nošķiramus noziedzīgus nodarījumus. Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips neaizliedz atšķirīgu nodarījumu iztiesāšanu atsevišķos procesos pat tādā gadījumā, ja tie izriet no viena prettiesisku darbību kopuma. (sk. Harris D., O'Boyle M. and Warbrick C. Law of the European Convention on Human Rights, 2nd ed., Oxford University Press, 2009, p. 752). ECT ir atzinusi, ka Konvencijas Septītā protokola 4. panta interpretācija, kas balstītos uz divām atšķirīgām aizsargātajām interesēm un nodarījuma kvalifikācijām nacionālajās tiesībās, nevar nodrošināt efektīvu dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa piemērošanu. Minētā norma aizliedz tiesāšanu un sodīšanu par otru nodarījumu, kas izceļas no tiem pašiem faktiem vai faktiem, kas pēc būtības ir tie paši. Tādējādi tiesību normu piemērotājam ir jāizvērtē, vai personas izdarītie noziedzīgie nodarījumi izriet no vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir vieni un tie paši, t.i., vai šie apstākļi ir nešķirami saistīti laikā un telpā (sk. ECT Lielās palātas 2009. gada 10. februāra sprieduma lietā "Sergejs Zolotuhins pret Krieviju" 78. - 84. punktu). Līdz ar to dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips aizliedz tiesāšanu un sodīšanu par otru nodarījumu, kas izceļas no tiem pašiem faktiem vai faktiem, kas pēc būtības ir tie paši.