15. Article

Satversmes tiesa jau norādīja: lai izvērtētu apstrīdēto normu atbilstību dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam, nepieciešams noskaidrot, vai APK 201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā ir paredzēta atbildība par vienu un to pašu nodarījumu. Savukārt, lai to noskaidrotu, nepieciešams izvērtēt, vai abu sodu piemērošana ir balstīta uz vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir tie paši. Tādējādi ir būtiski noskaidrot, uz kādiem faktiskajiem apstākļiem tiek balstīta APK 201.12 pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzēto nodarījumu kvalifikācija un sodu piemērošana. APK 201.12 pants paredz atbildību par kontrabandu, t.i., muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta pirmā daļa paredz atbildību par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs. Nosakot atbildību par personas prettiesisko rīcību, tiek izvērtēts attiecīgā nodarījuma sastāvs. 15.1. Saeima un atsevišķas pieaicinātās personas ir paudušas viedokli, ka ar APK 201.12 pantā paredzēto administratīvo sodu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzēto soda naudu tiek aizsargātas atšķirīgas tiesiskās intereses. Administratīvais sods tiekot piemērots, lai aizsargātu tautsaimniecības intereses muitas darbības jomā. Savukārt soda nauda tiekot piemērota, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu valsts budžetā. Piemērojot administratīvo sodu par kontrabandu, citastarp tiek aizsargātas arī valsts intereses iekasēt nodokļus par ievestajām precēm. Tādējādi var piekrist Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta secinājumam, uz kuru norādījis arī K. Ketners, proti, ka "muitas kontrole nepastāv pašmērķīgi. Muitas režīma ievērošanas mērķis citastarp ir nodokļu samaksas kontrole, preces pārvietojot pāri muitas robežai" (sk. lietas materiālu 78. lpp. un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-428 13. punktu). Tomēr atbilstoši ECT praksei būtiskākā uzmanība ir veltāma nevis iespējamai aizsargāto interešu sakritībai, bet gan faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem tiek balstīta konkrētu sodu piemērošana (sk. ECT Lielās palātas 2009. gada 10. februāra sprieduma lietā "Sergejs Zolotuhins pret Krieviju" 78. - 84. punktu). Tādējādi abu sodu piemērošanas mērķu vai aizsargāto tiesisko interešu pilnīga vai daļēja sakritība nevar tikt uzskatīta par izšķirošo apstākli, uz kura pamata izvērtējams iespējamais dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpums. 15.2. Dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa piemērošanā izšķirošā nozīme ir faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem tiek balstīta abu sodu piemērošana. Tādējādi no visiem nodarījuma sastāva elementiem īpaši jāizvērtē nodarījuma objektīvā puse, t.i., personas uzvedības ārējā izpausme. Piemērojot APK 201.12 pantā paredzēto administratīvo sodu, nepieciešams konstatēt, kā izpaudušās personas prettiesiskās darbības, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvedot no tās muitošanai pakļautās preces vai citas vērtības. U. Krastiņš norāda, ka APK 201.12 pantā paredzētais nodarījums ir uzskatāms par pabeigtu tā izdarīšanas brīdī. Krimināltiesībās šādus tiesību pārkāpumus sauc par nodarījumiem ar formālu sastāvu (sk. lietas materiālu 118. lpp.). Tādējādi ar faktiskajiem apstākļiem, kas tiek ņemti vērā, piemērojot APK 201.12 pantā paredzēto administratīvo sodu, ir saprotams tas, kā izpaudusies personas prettiesiskā darbība, mēģinot pārvest preces pāri valsts robežai. Šie apstākļi ir konstatējami konkrētā brīdī, t.i., brīdī, kad persona pārved vai mēģina pārvest preces pāri valsts robežai. Savukārt, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzēto soda naudu, nepieciešams konstatēt neizpildīto nodokļu saistību apmēru. Likuma "Par akcīzes nodokli" 33. panta piektā un septītā daļa paredz personas pienākumu samaksāt akcīzes nodokli, ja tā veic jebkuras darbības ar akcīzes precēm, neievērojot likuma "Par akcīzes nodokli" noteikumus, arī tad, ja tā prettiesiski ieved valstī preces. Šo normu atbilstība augstāka juridiskā spēka normām netiek apšaubīta. Tādējādi akcīzes preču ievešanas brīdī personai rodas pienākums samaksāt par tām akcīzes nodokli, vienalga, vai tās ievestas tiesiskā vai prettiesiskā kārtā. VID ir norādījis, ka administratīvā procesa ietvaros, personu sodot par kontrabandu, tā tiek informēta par pienākumu samaksāt akcīzes nodokli, kā arī par nodokļa un nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta pirmo daļu soda nauda esot nosakāma atbilstoši budžetā nenomaksātajai akcīzes nodokļa parāda summai, kas tiek noteikta pēc stāvokļa nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienā. Ja fiziskā persona līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai ir samaksājusi akcīzes nodokļa parādu pilnā apmērā, soda nauda netiekot aprēķināta (sk. lietas materiālu 122. - 123. lpp.). Līdz ar to būtiska nozīme likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētā soda piemērošanā ir apstāklim, ka nodokļu saistības ilgstoši nav izpildītas pēc to rašanās. Tādējādi faktiskais apstāklis, kas tiek ņemts vērā, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzēto soda naudu, ir tas, ka persona nav izpildījusi savas nodokļu saistības pret valsti līdz pat nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai. Pārkāpums tiek konstatēts nodokļu revīzijas (audita) ietvaros atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kādi pastāv nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienā.