16. Article

Salīdzinot faktiskos apstākļus, kas jāņem vērā, piemērojot APK 201.12 pantā paredzēto administratīvo sodu un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzēto soda naudu, var secināt, ka šo sodu piemērošana netiek balstīta uz vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir tie paši. APK 201.12 pantā paredzētais administratīvais sods tiek piemērots par prettiesisku darbību, pārvedot preces pāri valsts robežai. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētā soda nauda tiek piemērota par prettiesisku bezdarbību - nodokļu samaksas pienākuma neizpildi. Brīdī, kad persona nelikumīgi pārved vai mēģina pārvest pāri valsts robežai preces, tā izdara administratīvo pārkāpumu. Lai gan vienlaikus tai rodas arī nodokļa samaksas pienākums, tas tomēr ir nošķirams no faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem tiek balstīta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētās soda naudas piemērošana. Personai ir iespēja izpildīt savas nodokļu saistības līdz pat nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, lai soda nauda tai netiktu piemērota. Šā iemesla dēļ izskatāmā lieta nav salīdzināma ar ECT izskatīto lietu Ruotsalainens pret Somiju, uz kuru norādījusi Pieteikuma iesniedzēja (sk. ECT 2009. gada 16. jūnija sprieduma lietā "Ruotsalainens pret Somiju" 56. punktu). Atšķirībā no šīs Satversmes tiesā izskatāmās lietas, personai nebija iespējas samaksāt nodevu un izvairīties no soda naudas piemērošanas. Tādējādi APK 201.12 pantā paredzētais administratīvais sods un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētā soda nauda nerada dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu, jo apstākļi, uz kuriem pamatota abu sodu piemērošana, ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā. Līdz ar to likuma "Par akcīzes nodokli" 33. panta piektās un septītās daļas vārdi "un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"" nenonāk pretrunā ar dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt likuma "Par akcīzes nodokli" 33. panta piektās un septītās daļas vārdus "un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris