3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, - Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas paplašinātajai Satversmes 92. panta otrā teikuma interpretācijai, proti, tam, ka no šīs normas būtu atvasināms arī dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips. Attiecīgo normu Satversmes tekstā likumdevējs esot ietvēris ar skaidru mērķi - paredzēt nevainīguma prezumpcijas konstitucionālās garantijas. Arī Satversmes tiesas agrākajā praksē Satversmes 92. panta otrais teikums esot analizēts tikai nevainīguma prezumpcijas kontekstā. Ņemot vērā to, ka dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips formulēts Konvencijas Septītā protokola 4. pantā, tas Satversmes sistēmā esot ietverams tās 89. panta interpretācijas ceļā, nevis paplašinot Satversmes 92. panta otrā teikuma tvērumu. Saeima norāda, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Konvencijas Septītā protokola 4. pantam, jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) sniegtā attiecīgās normas interpretācija. Ņemot vērā ECT praksē formulētos kritērijus, Saeima piekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka gan APK 201.12 pantā paredzētais sods, gan likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētā soda nauda būtu uzskatāmi par kriminālsodiem Konvencijas Septītā protokola 4. panta izpratnē. Tomēr Saeima nepiekrīt viedoklim, ka V. Ļebedevs esot divreiz sodīts par vienu un to pašu nodarījumu. ECT esot atzinusi, ka Konvencijas Septītā protokola 4. pantā ietverts aizliegums apsūdzēt vai tiesāt par otru "nodarījumu" tiktāl, ciktāl tas izceļas no identiskiem faktiem vai faktiem, kas būtībā ir tie paši. Līdz ar to esot jāvērtē, vai fakti, kas veido to konkrēto faktisko apstākļu kopumu, kuros iesaistīta apsūdzētā persona, ir nedalāmi saistīti laikā un telpā, proti, ir tie paši vai būtībā tie paši. Tādējādi Saeima uzskata, ka jānošķir administratīvais sods, kas paredzēts par kontrabandu, no soda naudas, kas paredzēta likumā "Par nodokļiem un nodevām". Kaut arī abās normās kā tiesiskās sekas esot paredzēts sods, tomēr tās esot piemērojamas diviem dažādiem tiesību pārkāpumu veidiem - kontrabandai un akcīzes nodokļa nenomaksāšanai. Kontrabandas gadījumā nodarījuma objekts esot tautsaimniecības intereses muitas darbības jomā, objektīvā puse - aktīva darbība, kas vērsta uz muitošanai pakļautu preču pārvietošanu pāri muitas robežai, apejot muitas kontroli vai no tās noslēpjot minētās preces, tās nedeklarējot vai izmantojot viltotus dokumentus. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētais sods tiekot uzlikts par nodokļu pārkāpumu, proti, par darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā tiek pārkāptas likuma "Par nodokļiem un nodevām", konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normas. Šajā gadījumā ar likumu aizsargājamā interese esot nodrošināt pienācīgu akcīzes nodokļa un arī citu nodokļu nomaksu valsts budžetā, un šī interese esot principiāli svarīga un leģitīmi aizsargājama demokrātiskā tiesiskā valstī.