7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš - norāda, ka dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips attiecināms ne vien uz krimināltiesību jomu, bet arī uz citiem tiesībpārkāpumiem, kuri pēc savas būtības ir krimināli, taču pārāk maznozīmīgi, lai uz tiem attiecinātu krimināltiesību un kriminālprocesa normas. Gan APK 201.12 pants, gan likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. pants paredzot atbildību par tādiem pārkāpumiem, par kuriem ir paredzēta arī kriminālatbildība, ja vien darbību kaitīgums būtu lielāks un pastāvētu attiecīgajās Krimināllikuma normās paredzētās noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Tādējādi abi sodi varot tikt pielīdzināti kriminālsodiem un uz tiem varot attiecināt dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu. U. Krastiņš arī norāda, ka dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips netiek saistīts ar abu tiesībpārkāpumu objektīvo pazīmju pilnīgu sakritību. ECT praksē esot atzīts, ka personu nevar tiesāt un sodīt par to pašu tiesībpārkāpumu, ja tas pamatots uz identiskiem faktiem vai faktiem, kas pēc būtības ir tie paši. Lai konstatētu visu pazīmju un faktu sakritību, esot nepieciešams konstatēt, ka ir viens un tas pats tiesībpārkāpējs, abu tiesībpārkāpumu fakti ir līdzīgi un ir viena un tā pati aizsargājamā interese.