2. Article

Likuma "Par pašvaldībām" 93.pantā ietvertā tiesību institūta vieta Latvijas Republikas tiesību sistēmā un piemērošanas nosacījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pants nosaka, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. "Ar hierarhiju (t.i. ar iestāžu un amatpersonu padotības ķēdi) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās demokrātiskā veidā izteiktai tautas gribai. Leģitimācijas ķēde "vēlētājs - parlaments - valdība - pārvalde" tādā veidā tiek novesta līdz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur hierarhija pārtrūkst vai ir neefektīva, rodas birokrātiskas patvaļas, bet lielākā mērogā - birokrātiskas diktatūras draudi" (sk. E.Levits "Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija"). Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Minētā norma nosaka demokrātisku leģitimāciju, ko nodrošina pārvaldes iestādes atrašanās padotībā demokrātiski leģitimētai valdībai. Tas, ka pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leģitimētai valdībai, kuru veido tauta ar brīvās vēlēšanās ievēlētas Saeimas starpniecību, ir demokrātisku valsti raksturojošs elements. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Pastarpinātās pārvaldes iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Pastarpināto pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski. Speciālā likuma "Par pašvaldībām" 5.pants nosaka, ka pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu amatpersonām. Likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmā daļa nosaka, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Savukārt 93.panta trešā daļa nosaka, ka domes priekšsēdētājam 30 dienu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Kā izriet no iepriekš minētā, šajā tiesību normā ir nostiprināta leģitimācijas ķēde, kas nodrošina demokrātisku leģitimāciju un amatpersonas atbildību par savu darbību. Likuma "Par pašvaldībām" 93.pants skaidri nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra hierarhiju attiecībā pret domes priekšsēdētāju. Līdz ar to nepārprotami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāju, konstatējot demokrātijas, tiesiskuma, atklātuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš. Amatpersonai jāspēj izskaidrot sava rīcība un darbība esot amatā. Administratīvajās tiesībās ikvienai valsts pārvaldes institūcijai ir jāatskaitās par savām darbībām citām administratīvajām, likumdošanas vai tiesu institūcijām. Atskaitīšanās nosaka arī to, ka neviena iestāde vai amatpersona nevar tikt atbrīvota no pārbaudes, ko veic cita kompetenta iestāde. Atskaitīšanās parāda, vai tādi principi, kā tiesiskums, atklātums, caurspīdīgums, objektivitāte un vienlīdzība likuma priekšā tiek respektēti. Atskaitīšanās ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka praksē tiek īstenotas tādas vērtības kā valsts pārvaldes efektivitāte, iedarbīgums, paļāvība un paredzamība. Lai valsts pārvalde atskaitītos un būtu atbildīga par savām darbībām, lai nodrošinātu, ka pārvaldes iestādes izmanto savas pilnvaras atbilstoši likumā noteiktajām normām un ka tās ievēro noteiktās procedūras, ir nepieciešama uzraudzība. Uzraudzības mērķis ir novērtēt, vai valsts iestādes savas funkcijas veic efektīvi, iedarbīgi un savlaicīgi un vai speciālajos vai vispārīgajos normatīvajos aktos noteiktie principi un procedūras tiek ievērotas. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt pārvaldes principu: "pārvalde, piemērojot tiesību normas", jo tas ir svarīgi, lai aizsargātu gan sabiedrības intereses, gan indivīda tiesības. Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājam, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts interesēs ar mērķi nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi. Kā izriet no iepriekš minētajām likuma normām, domes priekšsēdētājs ir hierarhiski pakļauta amatpersona, kuru Ministrs uzrauga un likumā noteiktajā gadījumā, tajā skaitā gadījumā, ja ir šaubas par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmumu pieņemšanā, atstādina no amata pienākumu pildīšanas. Likumdevējs skaidrojis likuma "Par pašvaldībām" 93.pantu šādi: "Tātad tiesības mēs trešā lasījuma redakcijā devām valsts reformu ministram un tiesības tikai atstādināt. Savukārt pēc tam, kad domes (padomes) priekšsēdētājs ir atstādināts, mēs paredzējām, ka viņam ir izvēles tiesības vai nu griezties tiesā ar prasību atcelt valsts reformu ministra rīkojumu par atstādināšanu vai arī samierināties, ja viņš uzskata, ka viņš ir likumu pārkāpis, ar valsts reformu ministra rīkojumu un negriezties tiesā. Šajā gadījumā divu nedēļu laikā pēc valsts reformu ministra rīkojuma izdošanas viņš uzskatāms par atlaistu. Ja gadījumā viņš griežas tiesā un tiesa noraida viņa prasību, tādā gadījumā arī viņš uzskatāms par atlaistu. Visos pārējos gadījumos viņš saglabā amatu" (sk. Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēdes 1994.gada 19.maija stenogrammu). Likuma "Par pašvaldībām" 93.pantā ietvertais tiesību institūts piemērots vairākkārt, un ir izveidojusies tiesu prakse un judikatūra attiecībā uz 93.panta tiesību normu interpretāciju. Pirmkārt, no tiesu prakses un judikatūras izriet, ka likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmajā daļā ietvertās Ministra pilnvaras izmantojamas tikai būtisku pārkāpumu gadījumā (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 29.jūnija spriedumu lietā Nr. A42695109, 11.punkts; Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 4.oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-261, 7.2.punkts; Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 16.septembra spriedumu lietā Nr. SKA-580/2010, 12.punkts). Otrkārt, likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmajā daļā paredzētais Ministra rīkojums ir izdošanas izvēles administratīvais akts Administratīvā procesa likuma 65.panta otrās daļas izpratnē, un tā izdošanā Ministram ir jāievēro Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmā daļa un jāveic lietderības apsvērumi. Lietderības apsvērumu veikšanai jābūt vērstai uz to, lai samērotu personas pārkāpuma smagumu ar sekām, proti, vai pieļautais pārkāpums ir tik būtisks, ka atbrīvošana no amata ir nepieciešama un samērīga (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 29.jūnija spriedumu lietā Nr. A42695109, 15.punkts; Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 4.oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-261, 7.punkts.) Tātad, ja Ministrs konstatē, ka domes priekšsēdētājs pārkāpis normatīvos aktus un šis pārkāpums ir būtisks, turklāt, izdarot lietderības apsvērumus, Ministrs uzskata, ka atstādināšana un, sekojoši, atlaišana no amata ir nepieciešama un samērīga, Ministrs ir tiesīgs izdot likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmajā daļā paredzēto rīkojumu, tādējādi īstenojot hierarhisko pārraudzību.