5. Article

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmās daļas pārkāpums un Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 6.panta trešās daļas pārkāpums Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 38.pantu vietējo pašvaldību domju priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu un izpilddirektoru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Atbilstoši likuma "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.pantam pašvaldības domes priekšsēdētājs ir amatpersona, uz kuru attiecināmi likuma ierobežojumi un aizliegumi. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 5.punktā ir noteikts, ka interešu konflikts ir "situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses". Savukārt šī likuma 2.pantā ir noteikts, ka likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. No minētām tiesību normām izriet, ka nav pieļaujama jebkāda valsts amatpersonas (kā arī viņas radinieku vai darījumu partneru) privātās intereses ietekme uz lēmumu pieņemšanu (vai ar to saistītām darbībām). Līdz ar to valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti (likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11. panta pirmā daļa). Savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 6.panta trešā daļa nosaka, ka deputātam jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja šim lēmumam ir individuāls likuma normu piemērošanas raksturs un šis lēmums tieši ietekmē viņa personiskās (ģimenes) tiesības un intereses. Kā norādīts šī rīkojuma 1.sadaļā "Faktiskie apstākļi", Ģenerālprokuratūras sniegtās ziņas un pierādījumi apliecina, ka Aivars Lembergs, viņa meita Līga Lemberga un dēls Anrijs Lembergs ir patiesie labuma guvēji kapitālsabiedrībās, attiecībā uz kurām Aivars Lembergs ir piedalījies lēmumu pieņemšanā kā Ventspils pilsētas domes amatpersona. Judikatūrā ir atzīts, ka likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija. Proti, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka valsts amatpersonas darbības var ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība (sk., piem., Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr. SKA-45/2012, 9.punkts). No tiesību normu jēgas un mērķa viedokļa būtiski ir ne tikai, lai valsts amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, bet arī lai sabiedrībai nebūtu šaubu par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā (sk. Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 26.marta spriedumu lietā Nr. SKA-68/2009, 10.punkts). Jāievēro, ka konstatēt interešu konflikta situāciju amatpersonas darbībās bieži vien ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā pēdējās un ar to saistīto personu pretdarbību un interešu konflikta pazīmju aktīvu slēpšanu. Lai izdarītu pieņēmumu, ka pastāv interešu konflikts, pietiek ar pamatotām šaubām par attiecīgās amatpersonas objektivitāti vai šķietama interešu konflikta esamību. Secināms, ka Aivars Lembergs ir pārkāpis likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmās daļas un Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 6.panta trešās daļas ierobežojumus, pieļaujot interešu konflikta situāciju vai tās iespējamību.