8. Article

Normatīvais regulējums, kas paredz prasītāja un atbildētāja tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumus prasības nodrošināšanas un prasības nodrošinājuma atcelšanas jautājumos, kopš Civilprocesa likuma spēkā stāšanās vairākkārt mainījies. Šīs lietas kontekstā ir būtiski vairāki grozījumi. 8.1. 2007. gada 1. martā stājās spēkā 2006. gada 14. decembra likums "Grozījumi Civilprocesa likumā". Saskaņā ar Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu attiecīgajā redakcijā blakus sūdzību varēja iesniegt par tiesas lēmumu: 1) ar kuru uzdots vai atteikts uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu; 2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu ar citiem līdzekļiem; 3) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu; 4) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu. Tādējādi abām pusēm bija tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumus sakarā ar prasības nodrošinājuma atcelšanu: prasītājam - ja pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu tika apmierināts, bet atbildētājam - ja šis pieteikums tika noraidīts. 8.2. Kopš 2009. gada 1. marta, kad stājās spēkā 2009. gada 5. februāra likums "Grozījumi Civilprocesa likumā", Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa bija spēkā jaunā redakcijā un paredzēja, ka blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu: 1) ar kuru uzdots prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu; 2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu ar citiem līdzekļiem; 3) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu. Tādējādi ar šiem grozījumiem prasītājam un atbildētājam tika liegtas tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. 8.3. 2010. gada 30. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2009-85-01, kurā tika izvērtēta Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa, ciktāl tā neparedzēja atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu. Spriedumā tika secināts, ka prasības nodrošināšanas jautājumos prasītājs un atbildētājs tiesas procesā nostādīti nevienlīdzīgā situācijā un līdz ar to nav garantēta procesuālo tiesību vienlīdzība. Satversmes tiesa atzina, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, taču apstrīdēto normu atzina par nesamērīgu, norādot, ka sabiedrības ieguvums no tās ir mazāks nekā indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarītais zaudējums. Spriedumā expressis verbis arī secināts, ka "pušu procesuālo tiesību vienlīdzība tiktu samērota ar procesuālo ekonomiju arī tādā gadījumā, ja atbildētājam būtu vismaz tiesības iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu" (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 13. un 15.-20.2. punktu). Satversmes tiesa nolēma: 1) "[a]tzīt Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, vai lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam"; 2) "līdz brīdim, kad Saeima izdarīs grozījumus normatīvajā regulējumā, ir spēkā Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa 2006. gada 14. decembra redakcijā, ciktāl tā paredz atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru tiesa ir atteikusies atcelt prasības nodrošinājumu" (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 nolēmumu daļas 1. un 3. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka atbildētājam jābūt tiesībām iesniegt blakus sūdzību vai nu par tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, vai par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. 8.4. Ar 2011. gada 4. augusta likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" apstrīdētajā normā tika noteiktas atbildētāja tiesības iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Citi grozījumi apstrīdētajā normā netika izdarīti. Saskaņā ar apstrīdēto normu šobrīd spēkā esošajā redakcijā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu: 1) ar kuru uzdots prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu; 2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu ar citiem līdzekļiem; 3) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu; 4) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Tātad ar šiem grozījumiem atbildētājam tika paredzētas tiesības iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu.
  1. 1)) ar kuru uzdots vai atteikts uzdot prasītājam nodrošināt
  2. 2)) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības
  3. 3)) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības
  4. 4)) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības
  5. 1)) ar kuru uzdots prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas
  6. 2)) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības
  7. 3)) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības
  8. 1)) "[a]tzīt Civilprocesa likuma 141. panta pirmo
  9. 2)) "līdz brīdim, kad Saeima izdarīs grozījumus
  10. 1)) ar kuru uzdots prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas
  11. 2)) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības
  12. 3)) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības
  13. 4)) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma
In plain words
(1) Tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumus par prasības nodrošināšanu un nodrošinājuma atcelšanu Civilprocesa likumā ir vairākkārt mainītas. Šajā lietā nozīmīgi ir vairāki grozījumi. 8.1. No 2007. gada 1. marta (pēc 2006. gada 14. decembra grozījumiem) Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa noteica, ka blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu: 1) ar kuru uzdots vai atteikts uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties no prasības nodrošināšanas; 2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu; 3) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu; 4) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu. Tādējādi abas puses varēja pārsūdzēt lēmumus par nodrošinājuma atcelšanu: prasītājs — ja pieteikumu apmierināja, atbildētājs — ja noraidīja. 8.2. No 2009. gada 1. marta (pēc 2009. gada 5. februāra grozījumiem) blakus sūdzību varēja iesniegt tikai par lēmumu: 1) ar kuru uzdots prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties no prasības nodrošināšanas; 2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu; 3) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu. Ar šiem grozījumiem abām pusēm tika liegtas tiesības pārsūdzēt lēmumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu — gan apmierināšanas, gan noraidīšanas gadījumā. 8.3. 2010. gada 30. martā Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2009-85-01 izvērtēja 141. panta pirmo daļu daļā, kas neļāva atbildētājam pārsūdzēt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Tiesa atzina, ka prasītājs un atbildētājs šādā kārtībā ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā un nav nodrošināta procesuālo tiesību vienlīdzība. Tiesa atzina, ka ierobežojumam ir likumīgs pamats un leģitīms mērķis, taču tas nav samērīgs — sabiedrības ieguvums ir mazāks nekā indivīdam nodarītais kaitējums. Tiesa skaidri secināja, ka pušu procesuālā vienlīdzība būtu samērota arī tad, ja atbildētājam būtu vismaz tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Tiesa nolēma: 1) atzīt 141. panta pirmo daļu — ciktāl tā neparedz tiesības pārsūdzēt lēmumu par prasības nodrošināšanas apmierināšanu vai nodrošinājuma atcelšanas noraidīšanu — par neatbilstošu Satversmes 92. pantam; 2) līdz Saeima izdarīs grozījumus, ir spēkā 141. panta pirmā daļa 2006. gada 14. decembra redakcijā tiktāl, ciktāl tā paredz atbildētājam tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tiesa atteikusies atcelt prasības nodrošinājumu. Tādējādi tiesa atzina, ka atbildētājam jābūt tiesībām pārsūdzēt vai nu lēmumu par prasības nodrošināšanu, vai lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par nodrošinājuma atcelšanu. 8.4. Ar 2011. gada 4. augusta grozījumiem atbildētājam tika piešķirtas tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Citas izmaiņas šajā normā netika izdarītas. Šobrīd spēkā esošajā redakcijā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu: 1) ar kuru uzdots prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties no prasības nodrošināšanas; 2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu; 3) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu; 4) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu.
asdeadlinejoint-stocklegislationsaeima