4. Article — uzliek CVK par pienākumu nodrošināt likumu vienveidīgu un

pareizu piemērošanu. Asa politiska reakcija uz likumprojektu nav nekas īpašs priekš CVK, lai esošie apstākļi varētu būt par pamatu gadu desmitiem izveidojusies vienveidīgai CVK praksei attiecībā uz likumu ierosināšanas kārtību. CVK atteikuma uzsākt parakstu vākšanu attiecībā uz Ierosinājumu gadījumā radīsies pamats ierosināt jautājumu par CVK attiecīgi balsojošo locekļu iespējamo kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.8 [11] Tiesībsargs, sniedzot atbildi uz CVK lūgumu par automātisko pilsonības piešķiršanu lielam skaitam personu bez to skaidri izteiktas gribas, norādīja uz sekojošo. [..] Minēto jautājumu, pirmkārt, nevar skatīt, atkāpjoties no pilsonības jautājuma vēsturiskās attīstības aspekta, tas ir aplūkojams ciešā saistībā ar Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnu, kas atzīst, ka valstij, ievērojot nepārtrauktības doktrīnu, izmaiņas jāveic nevis tabula rasa, bet pamatojoties uz iepriekšējo konstitucionālo regulējumu. [..] Kā jau agrāk atzīmēja Satversmes tiesa, valsts nepārtrauktības doktrīna ietver arī pilsonības nepārtrauktības principu un, saglabājot savus būtiskos elementus, tostarp tautu, iespēju robežās jārūpējas par to, lai grozījumi tiesiskajā regulējumā tiktu izdarīti, ievērojot no nepārtrauktības doktrīnas izrietošos principus. [..] 2012.gada 4.septembrī CVK iesniegtā vēlētāju parakstītā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" 2.panta 6.punkts neparedz tādu būtisku aspektu kā indivīda brīvu izvēli paust lojalitāti valstij, bet automātiski iekļauj to pilsoņu kopumā. Šajā sakarā saskatu noteiktus riskus minētā likumprojekta tālākai virzībai, konkrētāk, šāda valsts rīcība būs pretrunā starptautiski pieņemtajam principam, ka par starptautiskajai likumdošanai atbilstošu tiek atzīta nebrīvprātīga naturalizācija, kas notikusi tikai civiltiesiskā statusa izmaiņu - laulību, adopcijas, radniecības atzīšanas, leģitimizācijas - rezultātā. [..] Piespiedu naturalizācijas ceļā tiks panākts tas, ka Latvijas Republikai kā kopienai pievienosies indivīdi, kuru lojalitāte valstij nebūs pausta, un konkrēta pievienošanās motīva trūkuma dēļ naturalizācijai trūks patiesuma aspekts, kam būtu jābūt obligātam priekšnoteikumam masveida naturalizācijas procesā. Tiesībsargs prognozē, ka šāda valsts rīcība var radīt tiesiskas sekas un papildu valsts resursu patēriņu, kam pamatā būs indivīdu prasības pret valsti par pilsonības piešķiršanas atzīšanu par spēkā neesošu, jo indivīds nav skaidri paudis savu vēlmi piederēt pilsoņu kopumam. Ņemot vērā augstāk minēto, Tiesībsargs uzskata, ka likumprojektā "Grozījumi Pilsonības likumā" piedāvātā 2.panta 6.punkta redakcija ir nepilnīga un tās tālākā virzība no labas pārvaldības viedokļa var nozīmīgi aizskart sabiedrības intereses. [..] Likumprojektā "Grozījumi pilsonības likumā" ir saskatāms tiesiskā vienlīdzības principa pārkāpums attiecībā uz samaksu par personu apliecinošu dokumentu. Visi personu apliecinošie dokumenti (neatkarīgi no dokumenta veida) ir apvienojami zem viena virsjēdziena. Līdz ar to nav pamatoti noteikt regulējumu, ka "nepilsoņa pase tiek mainīta pret Latvijas pilsoņa pasi, nosakot, ka šī apmaiņa notiek par brīvu". Šādam atvieglojumam nav saskatāms leģitīms mērķis. Tāpat vēlos norādīt, ka Pilsonības likuma 3.1pants, kas nosaka pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonību regulējumā, paredz aktīvu gribas izteikumu, līdz ar to sistēmiski nav pieļaujams, ka piedāvātais Pilsonības likuma 2.panta sestais punkts noteiktu personu statusa maiņu bez viņu gribas izteikuma.9 [12] Mārtiņš Paparinskis savā atzinumā vērtēja nacionālo un starptautisko tiesību jautājumus attiecībā uz Likumprojektu. [..] No nacionālo tiesību viedokļa, tika secināts, ka: (1) CVK nav tiesību vērtēt likumprojektu no satura lietderības viedokļa; (2) CVK tiesības izvērtēt pilnīgu izstrādātību ir formulējamas, ņemot vērā gan tiesību zinātnē atzītos, gan CVK praksē konsekventi piemērotos un citu institūciju un personu nekritizētos kritērijus (ja tādi pastāv); (3) CVK tiesības vērtēt pretrunu augstāka juridiska spēka normām ir saprātīgi ierobežot uz acīmredzamām pretrunām (un valsts varas, valsts pārvaldes un tiesību zinātnieku plašais viedokļu spektrs neliecina par vienotu acīmredzamības redzējumu), izsmeļošu vērtēšanu atstājot no sistēmiskā viedokļa daudz piemērotākā VP [valsts prezidenta] ziņā. Ja CVK tomēr izlemtu veikt izsmeļošu vērtēšanu par Likumprojekta atbilstību starptautiskajām tiesībām, (1) starptautiskās tiesības nesatur pilnībā skaidras normas par pilsonības uzspiešanu; (2) pārliecinošākais no iespējamiem pastāvošo normu lasījumiem prasītu izvērtēt, vai piedāvātā tiesiskā režīma ietvaros indivīds var efektīvi paust savu gribu attiecībā uz pilsonību; (3) kontinuitātes doktrīna principā neizslēdz pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem; (4) Likumprojekta atbilstība kontinuitātes doktrīnai ir atkarīga no tā satura interpretācijas nacionālajās tiesībās.10 [13] Iekšlietu ministrija savas kompetences ietvaros sniedza šādu viedokli. [..] Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 115.punktam, noslēguma jautājumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Noslēguma jautājumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi. Ņemot vērā minēto, nav atbalstāms iekļaut projekta pārejas noteikumos pilnvarojumu Ministru kabinetam. [..] Nav pieļaujama situācija, ka personai ir derīgs tiesisko statusu apliecinošs dokuments, taču paša tiesiskā statusa nav un persona lietotu tās tiesiskajam statusam neatbilstošu personu apliecinošu dokumentu. Minētais radītu tiesisko nenoteiktību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas un būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. [..] Tādējādi projekta pārejas noteikumu 5.punktā piedāvātais regulējums ir pretrunā Regulā Nr. 2252/2004 noteiktajām prasībām, kādām ir jāatbilst Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtai pasei. [..] Projekts pieļauj iespēju Latvijas pilsonību iegūt arī personām, kurām nepilsoņa statuss iegūts nepamatoti, sniedzot nepatiesas ziņas statusa iegūšanai vai noklusējot būtiskus faktus, un tādejādi nepilsoņa statuss ir atņemams, bet lietā, piemēram, vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums par nepilsoņa statusa zaudēšanu. Tādējādi Latvijas pilsonība šādām personām tiktu piešķirta uz iepriekš nepamatoti iegūtu tiesību (nepilsoņa statusa) pamata. Saskaņā ar vispārēju tiesību principu nepamatoti iegūtas tiesības nevar būt pamats jaunu tiesību iegūšanai, līdz ar to piedāvātais regulējums ir pretrunā vispārējam tiesību principam. [..] Projekta pārejas noteikumu 5.punktā ietvertie termiņi ir pārāk īsi, lai tajos noteiktās darbības tiktu veiktas, nepārkāpjot personas tiesības izvēlēties kļūt vai nekļūt par Latvijas pilsoni. [..] Likumprojekta pārejas noteikumu 6.punktā minētais ir pretrunā ar vienlīdzības principu. Latvijas pilsoņiem pase netiek izsniegta bez valsts nodevas apmaksas. Tāpat arī pase netika izsniegta bez valsts nodevas apmaksas tad, kad tika atjaunota piederība Latvijas pilsoņu kopumam pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tādejādi personas, kuras ir Latvijas pilsoņu pēcnācēji vai personas, kuras Latvijas pilsonību ir ieguvušas naturalizācijas kārtībā, ir nevienlīdzīgā stāvoklī, salīdzinot ar personām, kuras pilsonību saskaņā ar likumprojektā paredzēto iegūtu pēc uzturēšanās noteiktā teritorijā principa. [..] Ņemot vērā minēto, Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtā vēlētāju likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā"