2. Article

Metāllūžņu tirdzniecības tirgus Metāllūžņi tiek izmantoti kā izejviela metāla pārstrādes uzņēmumos, no tiem ražojot metāla izstrādājumus. Kā liecina Bureau of International Recycling publicētie dati3, tad pēdējos gados Turcija ir absolūts līderis metāllūžņu importā. Turcijas importētais metāllūžņu apjoms ir pieaudzis no 17.14 milj.t. 2007.gadā līdz 21.46 milj.t. 2011.gadā. Eiropas Savienībā metāllūžņu importa apjoms ir aptuveni 5-7 reizes mazāks, salīdzinot ar Turciju (skat. 1.attēlu). 1.attēls 2009.gadā ekonomiskās krīzes ietekmē metāllūžņu imports samazinājās vairākās valstīs, tai skaitā arī Turcijā un ES, tomēr Turcijā pēdējos divus gadus metāllūžņu imports ir strauji audzis, pārsniedzot iepriekšējo gadu apjomu, bet ES - palicis 2009.gada līmenī. Lielāko metāllūžņu eksporta valstu vidū (skat. 2.attēlu) ir ASV un Eiropas Savienības valstis, kurām seko Japāna, Krievija un Kanāda. 2.attēls Lielākās metāla produkcijas ražošanas valstis 2011.gadā atspoguļotas 3.attēlā. 3.attēls Šo valstu savstarpējās pozīcijas, vērtējot pēc ražotās produkcijas apjoma laika periodā no 2007.g. līdz 2011.g., ir nedaudz svārstījušās, tomēr līderi aizvien bijušas Ķīna, Japāna un ASV. Starp lielākajiem ražotājiem ir tikai divas ES valstis - Vācija un Itālija. Eiropas Savienības ietvaros, aiz šīm abām valstīm seko Francija un Spānija ar 15-16 milj.t. saražotās metāla produkcijas. Savukārt vismazākais ražotās metāla produkcijas apjoms, nesasniedzot 1milj.t, ir Bulgārijā, Latvijā un Slovēnijā (skat. 4.attēlu). Kopā ES valstīs 2011.gadā saražots 177.22 milj.t. metāla produkcijas, tam izmantojot 100.77 milj.t metāllūžņu. 4.attēls
ascustomsimport-exportjoint-stocktax-authorityvid