15. Article

Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības aizsardzība nevar būt absolūta un sabiedrībai nozīmīgu interešu aizskāruma novēršanai būtu dodama prioritāte salīdzinājumā ar tiesiskās paļāvības aizsardzību. Konstatējot būtiskus sabiedrības interešu aizskārumus, valsts institūcijām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 2. punktu un 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 13. punktu). Līdz ar to jāsamēro divu pretēju interešu - atsevišķu personu tiesiskās paļāvības aizsardzība, no vienas puses, un nepieciešamība konkrēto regulējumu grozīt sabiedrības interesēs, no otras puses - nozīmīgums, lai secinātu, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro mērķis, kura sasniegšanas labad likumdevējs ir izšķīries par iepirkuma procedūras piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā. Publiskā iepirkuma regulējums attiecas uz noteiktiem kritērijiem atbilstošu pasūtītāju (valsts iestādes, pašvaldības u.tml.) finansiālās interesēs slēgtiem publiskiem būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuri pārsniedz noteiktās līgumcenas robežas, kā arī neatbilst citiem regulējumā paredzētajiem izņēmumiem. Ar to ir panākts uzņēmumu konkurētspējas pieaugums, pakalpojuma maksas samazinājums un labāka pakalpojumu kvalitāte. Publiskie iepirkumi veicina valsts budžeta efektīvu izlietošanu un ekonomisko attīstību, tiem ir būtiska nozīme, jo valsts iepirkumi (tēriņi) veido lielu daļu valsts ekonomikas. Eiropas Savienībā iepirkumu līgumu kopsumma veido apmēram 17 procentus no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta, savukārt Latvijā tā ir nedaudz zem 10 procentiem (sk. Iepirkumu uzraudzības biroja Statistisko pārskatu apkopojumu, pieejams: http://www.iub.gov.lv/files/upload/statistisko_parskatu_apkopojums_par_2011_PIL.pdf, aplūkots 03.12.2012.). Vienlaikus publiskie iepirkumi ir saistīti ar politiskajiem jautājumiem un ietekmē tādus procesus kā bezdarba mazināšanās, nodarbinātības apstākļu uzlabošanās, vides jautājumu risināšana, nodokļu iekasēšana, korupcijas izskaušana, uzņēmējdarbības attīstība u.tml. Tādēļ ir būtiski nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci par iepirkuma līguma slēgšanu, procesa pārskatāmību un vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem, lai izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu un slēgtu līgumu ar pretendentu, kas piedāvā visefektīvāko iespēju, kā izlietojama nodokļu maksātāju nauda. Līdz ar to prasība regulāri piemērot iepirkuma procedūru ir demokrātiskā tiesiskā valstī nepieciešama un attaisnojama, jo, piemērojot iepirkuma procedūru, tiek nodrošināta visas sabiedrības labklājība. Tādējādi prasība piemērot iepirkuma procedūru ir vērsta uz konkurences veicināšanu, valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, iedzīvotājiem sedzamās pakalpojumu maksas samazināšanos un galarezultātā nodrošina visas sabiedrības labklājību.