17. Article

Atkritumu apsaimniekošanas likums stājās spēkā 2010. gada 18. novembrī. Savukārt prasība piemērot iepirkuma procedūru attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem ir spēkā jau kopš 2002. gada, turklāt 2003. gadā likumdevējs ieviesa prasību publisko pakalpojumu jomā slēgt terminētus līgumus. Apstrīdētā norma rada tādu situāciju, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti, neievērojot iepirkuma procedūru, var palikt spēkā ilgu laiku. Piemēram, Rīgā ir noslēgti atkritumu apsaimniekošanas līgumi līdz 2020. gadam, Liepājā - līdz 2020. gadam, Jelgavā - līdz pat 2029. gadam (sk. informāciju par pašvaldību slēgtajiem līgumiem, lietas materiālu 2.sēj. 39.-62.lpp.). Šo līgumu spēkā esamības laikā nav iespējams nodrošināt tirgus dalībnieku brīvu konkurenci un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Šādos gadījumos atkritumu apsaimniekošanas jomā nedarbojas konkurences principi, kas vērsti uz patērētājiem izdevīgāko tirgus cenu noteikšanu, t.i., ieinteresētību saņemt kvalitatīvāko pakalpojumu par atbilstošāko maksu. Tādējādi likumdevēja izvēle neierobežoti aizsargāt līgumus, kas noslēgti līdz 2005. gada 26. jūlijam, neievērojot prasību par publiskā iepirkuma procedūru, rada nepamatotas priekšrocības atsevišķu personu grupai un būtiski aizskar sabiedrības intereses. Šajā gadījumā sabiedrībai nozīmīgu interešu aizsardzībai dodama prioritāte salīdzinājumā ar tiesiskās paļāvības principu. Atsevišķu personu tiesiskās paļāvības aizsardzība neierobežotā laikā nav samērīga ar aizskārumu, kas tiek radīts sabiedrības interesēm, jo šādi tiek izkropļota konkurence un liegta iespēja saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu par atbilstošāku maksu. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantam.