10. Article

Ar 2012. gada 18. oktobra grozījumiem Saeima Atlīdzināšanas likuma 17. pantu papildināja ar otro daļu. Tā noteic, ka privātpersonas, kuras nokavējušas apstrīdētajā normā noteiktos termiņus, var lūgt, lai iestāde, tiesa vai tiesnesis tos atjauno, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu. Turklāt Atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 4. punktā Saeima noteikusi, ka privātpersonas līdz 2013. gada 31. jūlijam var iesniegt atkārtotu iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, lūdzot atjaunot nokavēto procesuālo termiņu. Šādas tiesības ir personām, kuru iesniegumi par zaudējuma atlīdzinājumu nav pieņemti tāpēc, ka iesniegti pēc apstrīdētajā normā noteikto termiņu beigām. Tādējādi Saeima, papildinot Atlīdzināšanas likuma 17. pantu ar otro daļu, ir paredzējusi personai tiesības lūgt iestādi, tiesu vai tiesnesi atjaunot apstrīdētajā normā noteiktos termiņus gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. oktobra grozījumu spēkā stāšanās, ja: 1) privātpersonas iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu nav pieņemts, jo tas iesniegts pēc apstrīdētajā normā noteikto termiņu beigām; 2) iestāde, tiesa vai tiesnesis atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Satversmes tiesa secina, ka iesnieguma apmierināšanas rezultātā personai ir tiesības prasīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu. Grozījumi Atlīdzināšanas likuma 17. pantā atspoguļo likumdevēja nepārprotami pausto gribu apstrīdētajā normā noteiktajiem termiņiem piešķirt tādu raksturu, kas ļauj tos atsevišķos gadījumos atjaunot. Šāds regulējums nodrošina personas tiesību aizsardzību gadījumā, kad tā attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējusi ievērot termiņus, kādi noteikti iesnieguma par zaudējuma atlīdzinājuma iesniegšanai, tostarp Pieteikuma iesniedzēja apstrīdēto piecu gadu termiņu. Līdz ar to Saeima, grozot Atlīdzināšanas likuma 17. pantu, ir novērsusi apstākļus, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai.