9. Article

Lietā nav strīda par to, ka apstrīdētajā normā noteiktie termiņi vērtējami kopsakarā, kā arī par to, ka likumdevējs tos noteicis, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, kas ir tiesiskas valsts principa būtiska sastāvdaļa. Taču lietas dalībnieki un pieaicinātās personas atšķirīgi interpretē apstrīdētajā normā noteikto termiņu raksturu. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas neatbilstība Satversmes 92. panta trešajam teikumam izpaužas tādējādi, ka tajā ietvertie termiņi ir materiāltiesiski prekluzīvi, proti, nav atjaunojami vai pagarināmi (sk. lietas materiālu 3. lpp.). Savukārt Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā noteikti procesuāli termiņi (sk. lietas materiālu 39. lpp.). Tiesas tiesības vērsties konstitucionālajā tiesā, ja lietas izskatīšanas gaitā rodas pamatotas šaubas par lietā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām, jeb tā sauktā konkrētā kontrole nav prejudiciālais jautājums par lietā piemērojamās tiesību normas interpretāciju (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 13.oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-09-01 12. punktu). Principiālus tiesību normu interpretācijas jautājumus izlemj kasācijas instances tiesa, kas arī nodrošina tiesību normu vienveidīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 16. punktu). Saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantu tiesību normu interpretācijas un piemērošanas, kā arī vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu tiesiskuma kontrole nav Satversmes tiesas kompetencē. Tās kompetencē citastarp neietilpst konkrētas administratīvās lietas faktisko apstākļu izvērtēšana. Tiesu varas uzdevums ir gādāt, lai, izskatot katru konkrēto lietu, tiktu garantēta Satversmes normu, likumu un citu normatīvo aktu īstenošana, vispārējo tiesību principu ievērošana, kā arī aizsargātas cilvēka tiesības un brīvības. Tiesiskā valstī tieši vispārējās jurisdikcijas tiesas ir atzīstamas par efektīvāko mehānismu, kas, izvērtējot katru gadījumu individuāli, var konstatēt, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp konkrētās personas tiesībām un sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 13.oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-09-01 12. punktu). Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējs būtībā lūdz izvērtēt apstrīdētās normas piemērošanu un interpretāciju atbilstoši normas mērķim un likumdevēja paustajai gribai. Taču šis jautājums nav Satversmes tiesas kompetencē.