2. Article

Papildināt kodeksu ar 49.2 un 49.3 pantu šādā redakcijā: "49.2 pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darba dienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis notiesātā iespējas nokļūt uz bērēm vai apmeklēt slimo radinieku paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, ņem vērā cietuma ārstniecības personas viedokli un, izvērtējis notiesātā iespējas nokļūt uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu; 2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas; 3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.3 pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā; 4) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi. Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā. 49.3 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties šajā iestādē atļaujā norādītajā laikā. Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu. Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu. Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, viņa pienākums ir nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja. Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus." 3. 50.5 pantā: izslēgt septītās daļas 5.punktu; izslēgt devīto daļu.