2. Article

Apsaimniekojot mežu, saglabā šādus bioloģiski nozīmīgus meža struktūras elementus: 2.1. mežaudzes ezeru salās; 2.2. mežaudzes purvu salās – meža platību, kuru no visām pusēm norobežo purva ekosistēma un kura atrodas ne mazāk kā 100 metru attālumā no citas meža platības; 2.3. meža pudurus – meža platību, kas mazāka par hektāru un atrodas ne mazāk kā 500 metru attālumā no citas meža platības, kura lielāka par hektāru; 2.4. mežaudzes ūdensteču un ūdenstilpju palienēs – ielejas daļā, kura periodiski applūst un kurā ir palienei raksturīgā veģetācija; 2.5. ģeoloģiskus un ģeomorfoloģiskus veidojumus – gravas (vismaz 15 metru dziļas un 10 metru platas ūdens erozijas veidotas gultnes, kuru nogāzes slīpums ir vismaz 30 grādu), kritenes, noslīdeņus, iežu atsegumus un vietējas un valsts nozīmes dižakmeņus un 10 metru platu teritoriju ap tiem; 2.6. avotus un avoksnājus – vietu, kurā izplūst avots un kurai ir raksturīga veģetācija, un 10 metru platu teritoriju ap to; 2.7. apaugumu mikroieplakās – veģetāciju, kas mežā raksturīga reljefa pazeminājumos ar izteikti palielinātu mitrumu; 2.8. mežmalas – pārejas joslu no meža uz lauksaimniecībā izmantojamu zemi, ūdenstilpi, purvu, lauci vai pārplūstošu klajumu, kuri lielāki par diviem hektāriem; 2.9. bioloģiski vērtīgas mežaudzes saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu. 3