3. Article

Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā. Īstenojot projektu, tiks veikti pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās, lai mazinātu augsnes eroziju un eitrofo piesārņojumu, optimizētu apmeklētāju plūsmu, saglabājot dabas vērtības un novirzot apmeklētājus uz mazāk jutīgām teritorijām, kā arī nodrošinātu teritorijas pieejamību. Projekta rezultātā tiks saglabāta Latvijas daba, novērsti esošie un iespējamie draudi dabas vērtībām nākotnē, vienlaikus nodrošinot maksimāli efektīvu resursu izlietojumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā. Ja netiks atļauta meža zemes transformācija putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūvei, tiks apgrūtināta Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās" īstenošana. Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī to, ka meža zemes transformācija nav pretrunā ar Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonas izveidošanas mērķiem, jo putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūve nodrošinās atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu, un ir vērtējama pozitīvi, jo tiks ierīkota labiekārtota vieta tūristu atpūtai un organizētai piekļuvei līdz jūrai, tā regulējot antropogēno slodzi un mazinot kāpu izbradāšanu, meža zemes transformācija nekustamajā īpašumā ir atbalstāma. Meža zemes transformācija putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūvei nekustamajā īpašumā ir lietderīga, lai aizsargātu mežainas jūrmalas kāpas no cilvēka kaitīgās ietekmes un nodrošinātu brīvu un labiekārtotu piekļuvi Baltijas jūras piekrastei, tā īstenojot Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmajā daļā minētos piekrastes aizsargjoslas mērķus - aizsargāt piekrastes ainavas, nodrošināt piekrastes dabas resursu (arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu) un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību. Plānotā darbība atbilst Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.169 "Par Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam") minētajam mērķim - attīstīt piekrastes infrastruktūru, uzlabojot piekļuvi piekrastes vērtībām, mazinot kāpu izbraukāšanu un izbradāšanu. Līdz ar to sabiedrības ieguvums no plānotās darbības ir aizsargāta piekrastes ainava un ilgtermiņā nodrošināta piekrastes krasta kāpu, tai skaitā zemsedzes, saglabāšana un aizsardzība. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu, Administratīvā procesa likuma 65.panta trešo daļu, 66.panta pirmo daļu un 68.panta pirmo daļu, kā arī izvērtējot valstiski nozīmīgās, sabiedrības un ietekmes uz vidi intereses, sabiedrības ieguvumus un zaudējumus ilgtermiņā un ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 115.pantā nostiprinātās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, Ministru kabinets nolemj atļaut nekustamajā īpašumā transformēt meža zemi 0,1024 ha kopplatībā (Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas 2.kvartāla 1.nogabala daļu 0,0024 ha platībā, kā arī 137.kvartāla 1.nogabala daļu 0,1 ha platībā), kas nepieciešama putnu novērošanas torņa un auto stāvlaukuma izbūvei, lai īstenotu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto projektu "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās". Transformējot meža zemi, koku ciršana nav nepieciešama.