4. Article

SIA "Eko Osta" dominējošais stāvoklis Saskaņā ar KL 1.panta 1.punktu dominējošais stāvoklis ir "tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem". Dominējošs stāvolis ir uzņēmuma ekonomiska ietekme, kas ļauj tam attiecīgajā tirgū traucēt efektīvu konkurenci un līdz zināmai robežai rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un arī patērētājiem53. 4.1. RBP un SIA "Eko Osta" 11.11.2003. noslēdza Kopējās sadarbības līgumu, kas nosaka, ka līguma slēdzēji vienojas (*) Saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem SIA "Eko Osta" apņemas nodrošināt (*). RBP un SIA "Eko Osta" 31.03.2003. ir noslēgušas arī Līgumu par kuģu radīto naftas atkritumu un piesārņoto ūdeņu attīrīšanas kompleksa nomu un apsaimniekošanu, kura 1.2.punktā noteikts, ka (*) savukārt, minētā līguma 2.2.punkts nosaka, ka (*). Ievērojot minēto KP konstatē, ka RBP, noslēdzot iepriekš minētos līgumus ar SIA "Eko Osta", ir organizējusi kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu (Likuma par ostām 7.panta otrās daļas 6.punkts), kā ietvaros ir deleģējusi SIA "Eko Osta" tiesības Rīgas brīvostas teritorijā nodrošināt kuģu radīto naftas atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. SIA "Eko Osta" ir vienīgā komercsabiedrība Rīgas brīvostas teritorijā, kurai RBP ir nodevusi nomā attīrīšanas kompleksu un ir uzticējusi veikt kuģu radīto atkritumu attīrīšanu, pieņemot kuģu radītos atkritumus (t.sk. naftu saturošos) attīrīšanai diennakts režīmā. 4.2. Normatīvajā regulējumā esošās prasības nosaka, ka katrā ostā ostas pārvaldei ir jānodrošina (jāorganizē)54 kuģu radīto naftas atkritumu pieņemšana, bet nav noteikts, ka atkritumu, kas pieņemti no kuģiem, attīrīšana ir jāveic tajā pašā ostā. Latvijas mazajās ostās, piemēram, Skultes, Pāvilostas, Salacgrīvas ostā, tiek nodrošināta kuģu radīto naftas atkritumu pieņemšana no kuģiem, bet nav savu attīrīšanas iekārtu, un tādējādi minētie atkritumi no mazajām ostām pamatā tiek transportēti uz attīrīšanas iekārtām, kas atrodas tuvākajā lielajā ostā. Latvijas teritorijā ir trīs attīrīšanas iekārtas, kas var attīrīt naftu saturošos kuģu radītos atkritumus. Minētās attīrīšanas iekārtas atrodas trīs lielajās Latvijas ostās (Rīga, Ventspils, Liepāja). 5.tabulā ir atspoguļots minēto ostu attīrīšanas iekārtās pieņemtais kuģu radīto naftas atkritumu apjoms. 5.tabula A/s "Ventbunkers", Liepājas SEZ un SIA "Eko osta" attīrīšanas iekārtās pieņemtais kuģu radīto atkritumu apjoms Liepājas SEZ (saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases atkritumi) Ventbunkers saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases atkritumi) Eko osta saskaņā ar MARPOL/kā 130403 klases atkritumi) 2010. 3 224,4 / - 17 485 / 1 102 29 706 / 2 48455 40 026,5656 2011. 4 620,1 / - 20 880 / 2 808 36 81057