5. Article

Sadarbība starp Lietas dalībniekiem 5.1. Sadarbības vēsture LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādīti iemesli, kāpēc LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse" uzsāka sadarbību: "Pasaules globālā finanšu un ekonomiskā krīze būtiski ietekmēja lauksaimniecību un jo īpašu piena nozari. Arī Latvijā ekonomikas attīstībā tika novērtētas būtiskas izmaiņas, sevišķi lauksaimniecības sektorā - piena nozarē.5 Krīzes laikā ievērojami samazinājās pieprasījums pēc piena produktiem, kā rezultātā strauji samazinājās piena produktu cenas. Tas Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem radīja eksporta problēmas, lielus gatavās produkcijas uzkrājumus un apgrozāmo līdzekļu trūkumu, tāpēc uzņēmumi bija spiesti samazināt piena iepirkumu cenu un iepirkuma apjomu.6 Piena iepirkuma cena 2008.gadā samazinājās par 29,7%, gada beigās noslīdot jau zem piena ražošanas pašizmaksas.7 2009.gada sākumā piena iepirkuma cena turpināja strauji samazināties, jūnijā nokrita pat līdz 109,03 LVL/t, kas bija par 32,8% mazāk salīdzinājumā ar 2009.gada janvārī.8 Kopumā 2009.gadā vidējā piena iepirkuma cena samazinājās par 26%.9 Tādējādi lauksaimnieki cieta milzīgus zaudējumus. Problēmas piena nozarē ietekmēja arī piena ražošanas saimniecību darbību, proti, daudzas saimniecības bija spiestas pārtraukt piena ražošanu ne tikai tāpēc, ka bija ievērojami samazinājušies piena iepirkuma apjomi un cena, bet arī tāpēc, ka atsevišķos reģionos piena pārstrādātāji bija pilnībā atteikušies no piena iepirkšanas.10" Kooperatīvu sadarbības vēsture, pamatojoties uz informāciju, kas atspoguļota 15.12.2011. Sarunu protokolā ar LPPKS "Trikāta KS": "Sākotnējai sadarbībai tika izvēlēta līgumsabiedrības forma, lai pārbaudītu, kā kooperatīvi spēj sadarboties. Tā ir demokrātiska sadarbības forma. Līgumsabiedrības biedrs pat var izstāties, ja pārdomā. Līgumsabiedrība "Latvijas piensaimnieks" savu uzdevumu izpildīja par 100%. Līgumsabiedrība parādīja, vai mēs varam vai nevaram strādāt kopā. Līgumsabiedrības darbības laikā kooperatīvs "Piena partneri" sadalījās divās daļās, jo viena daļa šī kooperatīva biedru nevēlējās sadarboties.(..) Tad, kad tika pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par finansējumu un līdzekļi rūpnīcas būvēšanai varēja tikt iegūti, bija jāiesniedz projekta pieteikums, izvēle krita par labu SIA "Latvijas piens" dibināšanai. SIA "Latvijas Piens" bija jāuzņemas banku saistības un attiecīgās ķīlas - līgumsabiedrības forma minētajam mērķim vairs nederēja". Ievērojot teikto, KP secina, ka no minētajiem Lietas dalībnieku argumentiem izriet nepieciešamība kooperatīviem sadarboties, lai sasniegtu mērķi - zemniekiem piederošas vertikāli integrētas ražošanas ķēdes izveidi. Tādējādi varētu tikt risinātas nozares problēmas iespējamās krīzes gadījumā, kas laiku pa laikam notiek svaigpiena ražošanā. Turklāt būtisks faktors ir tas, ka pateicoties jaunās pārstrādes rūpnīcas izveidei, palielināsies piena produktu ražošanas apjoms Latvijas teritorijā, palielinot produktu ar augstāko pievienoto vērtību ražošanas apjomu un vienlaicīgi samazinot nepārstrādāta svaigpiena eksportu. 5.2. Pilnsabiedrības "Latvijas piensaimnieks" un SIA "Latvijas Piens" dibināšanas dokumentu normas attiecībā par sadarbību Pilnsabiedrības "Latvijas piensaimnieks" izveidošana ir Lietas dalībnieku LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" sadarbības sākotnējā forma. 2010.gada maija mēnesī ir noslēgts "Nodomu protokols" starp SIA "Piena partneri", LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse". Tajā ir norādīts: (*). LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS "Piena Partneri KS" sadarbības nākamais posms bija SIA "Latvijas Piens" nodibināšana: SIA "Latvijas Piens" dalībnieku līguma (turpmāk - Līgums), kuru 11.11.2010. noslēdza PKS "Dzēse", LPPKS "Trikāta KS" un LPPKS "Piena Partneri KS" 1.daļā Vispārīgie noteikumi" ir norādīts, ka: (*). SIA "Latvijas Piens" komercdarbības veidi ir (Līguma 6.punkts): - piena pārstrāde; - piena produktu ražošana; - piena un piena produktu tirdzniecība. (*). Ņemot vērā minēto, KP secina, ka SIA "Piena partneri", LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse" jau pilnsabiedrības "Latvijas piensaimnieks" dibināšanas dokumentos ir definējušas sadarbību, kas nosaka to darbību konsolidāciju, kas ir nepieciešama kopīgas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. Svaigpiena konsolidāciju šajos dokumentos bija paredzēts attiecināt arī uz svaigpienu, kas nav nepieciešams kopējās pārstrādes rūpnīcas darbības nodrošināšanai. KP secina, ka sadarbības mērķis bija konsolidēt saražotos svaigpiena apjomus kopīgai to pārdošanai, lai nodrošinātu augstāko svaigpiena pārdošanas cenu. Vienlaicīgi sadarbība paredzēja mehānismu, kā motivēt Lietas dalībniekus ievērot vienošanos, nodrošinoties pret to, ka kāds no partneriem izvairās no "svaigpiena ieguldījuma kopējā katlā", kā arī lai iegūtu maksimāli iespējamos līdzekļus piena pārstrādes rūpnīcas uzbūvei un turpmākai funkcionēšanas nodrošināšanai. 5.3. Līguma labojums KP un Lietas dalībnieku pārstāvju tikšanās laikā 27.07.2012. KP vērsa Lietas dalībnieku uzmanību uz to, ka Līguma 11.punkts var tikt vērtēts kā konkurenci svaigpiena iepirkuma tirgū pārmērīgi ierobežojošs, tāpēc KP aicināja SIA "Latvijas Piens" dalībniekus pārvērtēt Līguma punkta nepieciešamību. Atbildot uz minēto KP iebildumu, LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādījusi, ka (*). Līdz ar to SIA "Latvijas Piens" dalībnieki ir nolēmuši nākamajā dalībnieku sapulcē (2012.gada 20.septembrī) lemt par Dalībnieku līguma grozījumiem, izslēdzot Dalībnieku Līguma 11.punktu". 05.10.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulei Nr.1/3603 pielikumā bija pievienots dokuments "Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Piens" dalībnieku līguma grozījumi", kurā ir norādīts, ka dalībnieki ir vienojušies izslēgt no Līguma 11.punktu. Izvērtējot minēto, KP secina, ka SIA "Latvijas Piens" dalībnieki ir novērsuši potenciālo konkurences apdraudējumu, ko varēja izraisīt Līguma 11.punkts. Tādējādi SIA "Latvijas Piens" dalībnieki ir tiesīgi patstāvīgi noteikt svaigpiena, kas nav nepieciešams pārstrādes rūpnīcas darba nodrošināšanai saskaņā ar Līguma 9.punktu, realizācijas noteikumus. 5.4. Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" kopīgā svaigpiena realizēšana Lietas izpētes gaitā tika iegūta informācija, kā šī lēmuma 5.2.punktā norādītajos dokumentos definētā sadarbība tika īstenota faktiskajā uzņēmumu ikdienas darbības ietvaros. 13.04.2011. tikšanās laikā starp KP pārstāvjiem un PKS "Dzēse" valdes priekšsēdētāju M.P., kā arī 12.10.2011. tikšanās laikā starp KP pārstāvjiem un LPPKS "Piena Partneri" tika iegūta informācija par to, ka (*). Par faktisko kooperatīvu sadarbību liecina arī to savstarpējā sarakste (e-pasta vēstules), kas iegūta no minēto kooperatīvu atbildīgo amatpersonu datoriem. 5.5. Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" kopīgā piena produktu ražošanas uzsākšana (rūpnīcas būvniecība) Lietas izpētes gaitā KP izvērtēja kopīgās ražošanas regulējumu un bankas prasības, t.i., tika izvērtēts, vai rūpnīcas celšanas sakarā procesā iesaistītas institūcijas (Lauku atbalsta dienests (turpmāk - LAD), banka) izvirzīja prasības, piemēram, bankas prasības kredīta piešķiršanai, kuru izpildei Lietas dalībniekiem bija jāuzsāk šī lēmuma 5.4.punktā minētā sadarbība, t.i, vai minētie Lietas apstākļi varētu būt uzskatāmi par tādiem, kas izraisa Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" sadarbības nepieciešamību, lai sasniegtu uzstādīto mērķi - uzcelt savu svaigpiena pārstrādes rūpnīcu. Rūpnīcas projekts: Speciālais regulējums attiecībā uz ES Projektu finansēšanu (projekta dokumentu sagatavošanu) ir Ministru kabineta 08.04.2008. noteikumi Nr.255 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana" ietvaros" (turpmāk - Noteikumi Nr.255). Saskaņā ar Noteikumu Nr.255 4.3.apakšpunktu atbalsta pretendents ir "juridiska persona piena pārstrādes sektorā, ja vismaz 51 procents tās daļas, akcijas vai pajas pieder vienam vai vairākiem atbilstīgiem kooperatīviem, bet pārējās daļas, akcijas vai pajas pieder arī vienai vai vairākām personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienam vai vairākiem kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus, un ja daļu, akciju vai paju īpašnieku kopējais piegādes kvotas ietvaros realizētais piena apjoms pēdējā noslēgtajā kvotas gadā ir vismaz 70 000 tonnu (nosakot realizēto piena apjomu kooperatīviem, vērā tiek ņemts to biedru piegādes kvotas ietvaros realizētais piena apjoms". LPPKS "Trikāta KS" 29.08.2012. vēstulē ir norādīts, ka "Ņemot vērā Noteikumos Nr.255 ietverto prasību par realizētā piena apjomu, ne LPPKS "Trikāta KS" ne kāds cits piena ražotāju kooperatīvs atsevišķi nespētu realizēt piena pārstrādes rūpnīcas būvniecības projektu." Tādējādi secināms, ka pārstrādes rūpnīcu spēja uzcelt tikai vairāki kooperatīvi kopā. Informācija no SIA "Latvijas piens" iesniegtā projekta pieteikuma11: "SIA "Latvijas Piens" projekts paredz ražot divu veidu produktus (zīmola sieru un standartizētu izejvielu, ko tālāk izmantotu piena pārstrādes uzņēmumi): • industriālos (iebiezinātos) produktus (vājpiena koncentrātu, saldo krējumu, iebiezinātās siera sūkalas); • sierus (industriālo sieru un zīmola sieru (ar preču zīmi "Trikāta"))". Projekta mērķi: - piena ražotājiem piederošas piena pārstrādes ražotnes izveide, piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus projekta īstenošanai, uzsākt ražotnes būvniecību, pabeigt celtniecības darbus, iegādāties ražošanai nepieciešamo aprīkojumu, nodibināt kontaktus ar klientiem, piegādātājiem un sadarbības partneriem. - radīt konkurētspējīgu un plaši atpazīstamu piena pārstrādes uzņēmumu ar modernu ražošanas tehnoloģiju un augstas kvalitātes izaudzēto produkciju u.c. Lietas izpētes gaitā tika pievērsta uzmanība tai projekta sadaļai, kurā sniegta informācija par faktiskajiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem. KP konstatēja, ka faktiski sadarbībā sakarā ar jaunās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību ir iesaistīti daudz vairāk uzņēmumu nekā tas tika paziņots publiski, t.i., PKS "Straupe", AS "Rankas Piens", PKS "Pienene KT", LPKS "Viļāni", LPKS "Alači1", PKS "Drusti", Igaunijā reģistrētais uzņēmums Tori-Selja Piimauhistu. Izvērtējot minēto, KP secina, ka, lai sasniegtu minētos projekta mērķus, Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri KS" bija jāsadarbojas. Šiem tirgus dalībniekiem kopīgi ir jāpilda nozīmīgas finansiālas saistības, kuras izpildīt atļauj no kopīgās svaigpiena realizācijas procesa iegūtie naudas līdzekļi. Projekta īstenošanai palīdz arī līdzekļi no kooperatīvu sadarbībā iegūtās izmaksu ekonomijas, kas ir apskatīta šī lēmuma 6.2.1.punktā. Bankas prasība: 29.08.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē norādīts, ka "LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse" sadarbība, t.sk., kopīga piena realizācija piena pārstrādātājiem, tika uzsākta, lai pārliecinātu bankas par piena ražotāju, t.i., zemnieku, spēju sadarboties un īstenot viņiem piederošas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecības projektu. Kopīga piena realizācija bija priekšnosacījums aizdevuma saņemšanai, bez kura projekta īstenošana nebūtu iespējama." Savukārt 05.10.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē Nr.1 pielikumā pievienotajā 22.12.2011. AS "SEB banka" vēstulē ir norādīts, ka "Izvērtējot iespēju piešķirt kredītlīdzekļus piena pārstrādes rūpnīcas izveidei tika izvērtēti vairāki apstākļi, tai skaitā parādnieka iespējamā spēja atmaksāt izsniegto aizdevumu. Šajā gadījumā liela nozīme bija piena pārstrādes rūpnīcas spējai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus. SIA "Latvijas Piens" viens no aizdevuma izsniegšanas priekšnosacījumiem bija spēja nodrošināt pārstrādes rūpnīcu ar tai nepieciešamo izejvielu, t.i., pienu.(*). KP secina, ka AS "SEB banka" ir pieprasījusi SIA "Latvijas Piens" izvērtēt iespējamo izejvielas trūkuma risku un pieprasījusi iesniegt nodrošinājumu tam, ka jaunajai pārstrādes rūpnīcai projekta īstenotāji spēs nodrošināt nepieciešamo svaigpiena apjomu. Tā AS "SEB banka" nodrošinājās pret iespējamo projekta neizpildi, ko varētu izraisīt nepieciešamo izejvielu trūkums. Turklāt minētā vēstule pierāda, ka banka svaigpiena apjoma konsolidāciju bija izvirzījusi kā kredītlīdzekļu piešķiršanai nepieciešamo nosacījumu. Minētais fakts, izvērtējot to kopsakarībā ar šī lēmuma 6.2.punktā apskatītajiem efektivitātes ieguvumiem un citiem šajā lēmuma punktā minētajiem faktiem, ir priekšnosacījums, lai secinātu, ka Lietas dalībnieku ekonomisko aktivitāšu integrācija, kas ir tieši saistīta ar pārstrādes rūpnīcas būvniecību un ar bankas prasībām, bija tieši saistīta ar kopējās ražošanas izveides procesu.