6. Article

Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" sadarbības formu savstarpējā saistība un tās vērtējums No Lietas materiāliem ir secināms, ka Lietas dalībnieki un LPPKS "Piena Partneri KS" ir veikuši kopīgu preču pārdošanu un vienlaicīgi uzsākuši kopīgas ražošanas ieviešanu. Tā kā Lietas dalībnieki ir norādījuši, ka abas sadarbības formas ir cieši saistītas, tad pirms to vienošanās izvērtēšanas atbilstoši KL, ir jānoskaidro šo vienošanās savstarpējā nepieciešamība (objektīvā saistība). Vienošanās izvērtējums ir jāveic atbilstoši tās kontekstam un ietekmei uz konkrēto tirgu. Lietas dalībnieki uzskata, ka abas vienošanās ir vērtējamas kopsakarā, galvenokārt, jo: - rūpnīcas būvniecībai bija nepieciešams veikt kopīgu pārdošanu, lai saņemtu ES finansējumu atbilstoši Noteikumiem Nr.255, kā arī lai izpildītu no bankas izvirzīto prasību garantijas saņemšanai par konkrēta svaigpiena apjoma nodrošināšanu; - rūpnīcas būvniecībai bija nepieciešams Lietas dalībnieku finansējums, ko varēja nodrošināt ar daļu no ienākumiem, ko saņēma SIA "Latvijas Piens" no Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" preču pārdošanas; - rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešamas regulāras izejvielu piegādes. Vērtējot finansējuma piešķiršanas prasības, no prasību teksta un tā būtības izriet, ka finansējums tiks piešķirts vienīgi tādai personai, kuras rīcībā ir konkrēts svaigpiena apjoms. KP ņem vērā arī Lietas dalībnieku sniegtos apsvērumus par grūtībām, kas saistītas ar konkrēta svaigpiena daudzuma nodrošināšanas saistību nodibināšanai un ievērošanai. Lai pierādītu, ka Lietas dalībnieku sadarbība būs stabila ilgtermiņā, lai attiecīgi uzbūvētu piena pārstrādes rūpnīcu, iepriekšēja sadarbība kopīgā preču izplatīšanā bija nepieciešama, lai šie kooperatīvi paši pārliecinātos par kopējas sadarbības iespējamību un nepieciešamību, kā arī pārliecinātu par to attiecīgās institūcijas. Attiecībā uz ienākumu no kopīgas preču pārdošanas caur SIA "Latvijas Piens" novirzīšanu rūpnīcas projektam KP kopumā arī izvērtēja, vai kopīga preču pārdošana varētu būt vienīgais veids kā apvienot finanšu līdzekļus rūpnīcas projekta būvniecībai. KP piekrīt Lietas dalībnieku viedoklim, ka kopīga preču pārdošana ļāva tirgot Lietas dalībnieku preces ārpus Latvijas par izdevīgākām cenām, kas atviegloja finansējuma saņemšanu. Vienlaicīgi KP atzīst, ka varēja būt arī citi veidi nepieciešamā finansējuma iegūšanai, tomēr, ņemot vērā Lietas izpētes laikā apskatītos argumentus, KP akceptē Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" rīcību, kad finanšu resursi tika iegūti no kopīgas svaigpiena pārdošanas, tāpēc šī sadarbības forma tiks detalizēti analizēta tālākajā lēmuma tekstā. 6.1. Kopīga piena pārdošana 6.1.1. Vienošanās izvērtējums atbilstoši KL 11.panta pirmās daļas 1.punktam (*). KP, izvērtējot Lietā iegūto informāciju, secina, ka jomas, kurās sadarbojās Lietas dalībnieki un LPPKS "Piena Partneri KS", kopumā saskan ar sadarbības mērķi, kas izriet no sadarbības dibināšanas dokumentiem. Sarunu protokolos iekļautā informācija un Lietas dalībnieku sarakste pierāda, ka SIA "Latvijas Piens" dibināšanas dokumentos iekļautie noteikumi tiek īstenoti dzīvē, tiek veikta kopīga svaigpiena tirdzniecība, pamatā to eksportējot uz Lietuvu. Minētā informācija pierāda, ka Lietas dalībnieki un LPPKS "Piena Partneri KS" kopā apsprieda kopējos svaigpiena realizācijas noteikumus un kopā pieņēma attiecīgos lēmumus, kas saistīti ar svaigpiena realizācijas cenu. Lietas dalībnieku 2010.gada maija noslēgtais Nodomu protokols attiecībā uz kopīgu piena pārdošanu satur apņemšanos, "Nodrošināt vienotu, caurspīdīgu un vienlīdzīgu piena iepirkuma nosacījumu izstrādi un ieviešanu visām Pusēm". No šī noteikuma ir secināms, ka Lietas dalībnieku starpā bija paredzēta savstarpēja vienošanās par nosacījumiem, tostarp cenu, attiecībā uz kopīgo piena pārdošanu trešajām personām, kas kā konstatēts šī lēmuma 5.4.punktā, arī tika realizēta. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka minētie nosacījumi un sadarbība starp Lietas dalībniekiem satur vienošanos par to preču tālākpārdošanas trešajām personām cenu, kas ir aizliegts saskaņā ar KL 11.panta pirmās daļas 1.punktu. Atbilstoši Noteikumu Nr.798 7. un 8.punktam vienošanās aizliegumam netiek pakļautas horizontālās sadarbības vienošanās par kopīgu preces pārdošanu, ja tajās tieši vai netieši iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa nepārsniedz 15%. Attiecībā uz konkurējošu tirgus dalībnieku līgumiem, kuros ir ietverta cenu fiksēšana, vienmēr ir attiecināmi KL 11.panta pirmās daļas noteikumi neatkarīgi no tirgus dalībnieku tirgus daļas. Tas nozīmē, ka līgumu noslēgšana, kuru ietvaros notiek cenu politikas koordinācija starp konkurentiem, nevar tikt atbrīvota no vienošanās aizlieguma saskaņā ar Noteikumu Nr.798 6.punktu, jo tā pēc būtības sevī ietver karteļa vienošanos. Tādējādi, tā kā minēto tirgus dalībnieku vienošanās satur cenu fiksēšanu starp konkurentiem, tad konkrētajā gadījumā nevar tikt piešķirts Noteikumos Nr.798 paredzētais atbrīvojums. 6.1.2. Izmaiņas normatīvajā regulējumā LPPKS "Trikāta KS", PKS "Dzēse" un LPPKS "Piena partneri", kā arī citu piena ražotāju sadarbības regulējums saskaņā Regulas Nr. 261/2012 noteikumiem attiecībā par KL iekļauto vienošanās aizliegumu var būtiski mainīties, ja šie tirgus dalībnieki izveidos organizāciju vai organizācijas, kuras tiks atzītas atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem (kuri tiks izveidoti atbilstoši Regulas Nr. 261/2012 noteikumiem). Šāds notikumu scenārijs - organizācijas izveidošana un atzīšana - ir iespējams, ņemot vērā to, ka minētā regulējuma mērķis ir veicināt piena ražotāju kooperāciju un radīt piena ražotājiem labvēlīgākus tirgus apstākļus. 6.2. Vienošanās izvērtējums atbilstoši KL 11.panta otrajai daļai Tomēr, neskatoties uz lēmuma 6.1.1.punktā minēto, pie noteiktiem apstākļiem līgumam, kas ietver sevī konkurējošu uzņēmumu biznesa aktivitāšu integrāciju, dēļ kurām cenu fiksēšana ir vitāli nepieciešama, var tikt piešķirts atbrīvojums saskaņā ar KL 11.panta otrās daļas noteikumiem. Ņemot vērā, ka vienošanās Lietas dalībnieku starpā par cenu to preču tirdzniecībai veido daļu no kopējās preču pārdošanas, nepieciešams noteikt, vai vienošanās par cenu ir objektīvi saistīta un nepieciešama kopīgai preču pārdošanai. No Lietas dalībnieku apsvērumiem ir secināms, ka vienošanās par kopīgu cenu preču tālākpārdošanai ir nepieciešama, lai tirgotu pienu lielajiem piena pārstrādātājiem ārpus Latvijas. Šāda nepieciešamība izriet no tā, ka pārstrādātāji labprātāk akceptē darījumus par lielākiem apjomiem, piedāvājot izdevīgākas cenas. KP pievienojas šim argumentam, ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos pircēju prasība par vienu cenu nevis vairākām var būt pamatota. Šāda pieeja tiek uzskatīta par attaisnojošu arī no Eiropas Komisijas puses12. Līdz ar to KP, izvērtējot vienošanās par cenu atbilstību konkurences tiesībām, ņem vērā ieguvumus, kas rodas no kopīgas preču pārdošanas. Vienošanās, kas ir aizliegta saskaņā ar KL 11.panta pirmo daļu, var tikt atbrīvota no šī aizlieguma saskaņā ar KL 11.panta otro daļu, kad šī vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, turklāt šīs vienošanās: 1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai; 2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. 6.2.1. Svaigpiena realizācijas uzlabošana un ekonomiskā attīstība lauksaimniecībā Lietas ietvaros tika vērtēts, vai Lietas dalībnieku sadarbība ir nepieciešama citu tirdzniecības funkciju integrācijai un vai šīs sadarbības rezultātā rodas efektivitātes ieguvumi un citi apstākļi, lai konstatētu atbilstību LESD 39.pantā iekļautajiem mērķiem. 29.08.2012. LPPKS "Trikāta KS" vēstulē norādīts, ka "Kooperatīvu sadarbība, t.sk. kopīga piena realizācija, parādīja, ka tā samazina piena savākšanas, transportēšanas un citas loģistikas izmaksas, tādējādi radot efektivitātes uzlabojumus, kas dod labumu arī patērētājiem. (..) Piena savākšana no zemniekiem ir sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process. Kooperatīvu sadarbība dod iespēju optimizēt piena savākšanas procesu. Proti, ņemot vērā kooperatīvu un to biedru ģeogrāfisko atrašanās vietu, viens transportlīdzeklis var savākt pienu no dažādu kooperatīvu biedriem.(..) Bez tam piena pārstrādātāji sarunās par piena piegādes līgumu slēgšanu regulāri norāda, ka tiem ir svarīgs piegādātā piena apjoms. Sarunās par piena cenu vienmēr noteicošais faktors ir piegādātā piena apjoms.(..) Kooperatīvu sadarbības rezultātā ietaupītie līdzekļi ļauj vairāk finanšu līdzekļus ieguldīt kooperatīvu saimnieciskās darbības attīstībā, kā arī izmaksāt vairāk naudas saviem biedriem. (*). Savukārt zemnieki papildus iegūtos līdzekļus var ieguldīt piena ražošanas attīstībā, piemēram, iegādājoties labāku un kvalitatīvāku lopbarību, vitamīnus un medikamentus u.tml., kas uzlabo saražotā piena kvalitāti." KP secina, ka Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" sadarbība rada efektīvāku loģistikas procesu, ļauj lietderīgāk izmantot minēto kooperatīvu rīcībā esošos ražošanas līdzekļus, tādējādi samazinot izmaksas, kuras saistītas ar transporta vadīšanu un piegādēm ar pilnībā nepiepildītu transportu. Savukārt no sadarbības iegūtie naudas līdzekļi Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri KS" dod iespēju iegūt līdzekļus nepieciešamajam līdzfinansējuma apjomam, lai uzbūvētu savu pārstrādes rūpnīcu. Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" noslēgtais Līgums ir saistīts ar piena nozares mērķi - paaugstināt svaigpiena ražotāju konkurētspēju, kā arī veicināt to vertikālo integrāciju, kas palīdzētu zemniekiem izdzīvot krīzes situācijās. Būtiski, ka šie ieguvumi saskan ar ES centieniem veicināt piena ražotāju konkurētspēju, kā rezultātā ir izveidota kopējā lauksaimniecības politika un LESD 39.panta pirmajā daļā norādītie mērķi ir tieši vērsti uz lauksaimnieku saimnieciskās darbības veicināšanu un to darbības ienākumu palielināšanu. KP secina, ka Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" sadarbības sakarā ir iespējams konstatēt atbilstību LESD 39.pantā iekļautajiem ES kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, t.i., Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" sadarbība veicina tehnikas attīstību, lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību, stabilizē tirgus, nodrošina piedāvāto produktu pieejamību tirgū un tā visa rezultātā tiek panākts, ka patērētāji varētu saņemt piedāvātos produktus par samērīgām cenām, jo piena pārstrādes jomā līdz ar Lietas dalībnieku īpašumā esošās svaigpiena pārstrādes rūpnīcas atvēršanu, pastiprināsies konkurence piena pārstrādes un piena produktu vairumtirdzniecības jomās. Trīs minētie kooperatīvi ir apvienojuši savas darbības tādā apjomā, kā to nosaka Līgums. Atlikušo komercdarbību tie veic patstāvīgi, piemēram, LPPKS "Trikāta KS" daļu no savu biedru saražotā svaigpiena realizē, balstoties uz šīs sabiedrības patstāvīgi noslēgtajiem līgumiem. Tādējādi Līguma puses ir vienojušās par kopēju ražošanu un realizāciju, bez tālākas savstarpējo aktivitāšu integrācijas. Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" sadarbības galvenais mērķis bija savas pārstrādes rūpnīcas būvniecība. Pieprasījuma palielinājums svaigpiena tirgū dos tiešu labumu pašiem piena ražotājiem, nodrošinot papildus noieta kanālu to saražotajam svaigpienam (t.i., veicinās neatkarību no pārstrādātājiem), un veicinās konkurenci piena produktu tirgū, jo tirgū ienāks jauns tirgus dalībnieks. Turklāt piena piegādes ķēdes galaposmā tas sniegs ieguvumu arī patērētājiem, jo tiem būs pieejams plašāks piena produktu sortiments. Tādējādi, lai gan tiešs, nepastarpināts labums patērētājiem no kopīgas piena pārdošanas nav konstatējams, tomēr jāsecina, sadarbības rezultātā labums patērētājiem iespējams pastarpinātā veidā. 6.2.2. Neuzliek ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai Kā jau augstāk minēts, konkrētā gadījumā Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" gadījumā cenu fiksēšana ir nepieciešama, lai integrētu citas mārketinga funkcijas, t.i., kopīga svaigpiena pārdošana dod iespēju un naudas līdzekļus kopīgas piena pārstrādes rūpnīcas celtniecībai. Tādējādi šī integrācija rada būtisku efektivitāti. Šī efektivitāte ir tiešs rezultāts no ekonomisko aktivitāšu integrācijas, nevis no citu izmaksu samazināšanās, kas saistīta ar konkurences samazināšanos starp minētajiem kooperatīviem. Līgums vairs nesatur ierobežojumus, kas nav nepieciešami to kopīgo mērķu sasniegšanai (izslēgts Līguma 11.punkts). Turklāt pusēm nav tirgus varas, kas ļauj tām likvidēt konkurenci. KP secina, ka efektivitāte, kas rodas no kolektīva svaigpiena pārdošanas procesa, var kompensēt potenciālo negatīvo efektu konkurencei, ja liels pircējs negrib sadarboties ar daudziem piegādātājiem, kad katram no tiem vienošanās par cenu un piegādes nosacījumiem notiek atsevišķi, un pieprasa vienotu pārdošanas cenu. Konkrētā gadījumā no šajā Lietā iekļautās e-pasta sarakstes var secināt, ka piena pārstrādes uzņēmums (*) akceptēja SIA "Latvijas Piens" koordinējošo darbību, kas ļauj šim piena pārstrādātājam sadarboties tikai ar vienu personu, bet ne ar daudziem svaigpiena ražotājiem. Minētajā e-pasta vēstulē iekļautā informācija arī skaidri norāda uz svaigpiena pārdošanas cenas atkarību no piegādātā apjoma. Lietas dalībnieku un LPPKS "Piena Partneri KS" vienošanās neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai un nedod iespēju Lietas dalībniekiem likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Vienīgais potenciālais konkurences ierobežojums no Līguma tika izslēgts (Līguma 11.punkts). 6.2.3. Nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā KP norāda, ka tas, vai vienošanās ir spējīga radīt negatīvas sekas konkrētajā tirgū, ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas, kuru nosaka gan līguma būtība, gan iesaistīto pušu kopējais tirgus spēks, kuru nosaka citi strukturāli faktori - konkrētās kooperācijas iespējas ietekmēt konkurenci līdz būtiskam apjomam. Šajā gadījumā konkrētais tirgus ir svaigpiena realizācijas tirgus Latvijā, kuru var apskatīt arī plašākās robežās. Konkrētā tirgus piedāvājuma puses struktūra ir sadrumstalota, jo tirgum ir raksturīgs arī liels apjoms salīdzinoši nelielu svaigpiena ražotāju, tādēļ svaigpiena ražotāju kooperācija ir būtisks nosacījums tālākai piena nozares attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai, īpaši ņemot vērā plānoto piena kvotu sistēmas atcelšanu, kas paredzama tuvāko gadu laikā. Lēmuma 2.3.punktā iekļautā informācija par Lietas dalībnieku pozīciju konkrētajā tirgū liecina, ka vienošanās dalībniekiem nav tirgus varas. Turklāt, vērtējot Lietas dalībnieku iespējamo tirgus varu, jāņem vērā, ka pastāv būtiska pircēju vara, ko realizē Latvijā un Lietuvā esošie lielie piena pārstrādātāji, kuru finansiālās iespējas atsvērtu piena ražotājus no iespējamas cenu paaugstināšanas, pat ja Lietas dalībniekiem būtu lielāka tirgus daļa, piemēram, līdz 20%. 6.3. Vienošanās atbrīvojums no KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma KP, izvērtējot Lietas apstākļus, konstatēja, ka pastāv pazīmes, kāpēc sadarbība starp Lietas dalībniekiem varētu būt atbrīvojama no KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma saskaņā ar KL 11.panta otrās daļas noteikumiem. KP pārbaudīja Lietas dalībnieku sadarbības mērķus, kas nofiksēti vai izriet no sadarbības dibināšanas dokumentācijas (juridiski), kā arī to, kādi secinājumi par sadarbības mērķiem ir izdarāmi, vērtējot reāli notikušo sadarbību. Bez tam tika izvērtēta Lietas dalībnieku sadarbības nepieciešamība un efektivitātes ieguvumi no tās, kas apskatīts šī lēmuma iepriekšējos punktos. KP, izvērtējot Lietas dalībnieku sadarbības mērķi kontekstā ar reāli notikušām darbībām svaigpiena kopīgā realizācijā, secina, ka vienošanās par svaigpiena cenu bija nepieciešamas un neizbēgamas šo tirgus dalībnieku sadarbības sastāvdaļas. Sadarbība, kas ietvēra kopēju svaigpiena pārdošanas procesu, Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri KS" kopīgi pieņemt lēmumu par piena realizācijas noteikumiem, bija objektīvi nepieciešams arī, lai sasniegtu uzstādīto mērķi - uzcelt savu svaigpiena pārstrādes rūpnīcu. Turklāt rūpnīcas celšanas sakarā procesā iesaistītas institūcijas (LAD un banka) izvirzīja prasības, piemēram, bankas prasības kredīta piešķiršanai, kuru izpildei Lietas dalībniekiem un LPPKS "Piena Partneri KS" bija jāuzsāk minētā sadarbība. Ņemot vērā Lietā iegūto informāciju, var secināt, ka attiecībā uz Lietas dalībniekiem ir attiecināms KL 11.panta otrajā daļā iekļautais atbrīvojums. Līdz ar to nav konstatējams KL 11.panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse" darbībās. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, 11.panta otro daļu, 27.2 panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences padome nolēma: izbeigt lietas Nr.p/11/03.01.-01./12 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pārkāpumu LPPKS "Trikāta KS" un PKS "Dzēse" darbībās" izpēti. Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 http://www.kp.gov.lv/files/pdf/XpMf75bH6V.pdf. 2 Kas, savukārt, nepieciešams, lai izvērtētu KL 11.panta otrajā daļā noteikto atbrīvojumu piemērojamību konkrētajā gadījumā. 3 Komisijas paziņojums. Pamatnostādnes par Eiropas Kopienas dibināšanas Līguma 81.panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem, Oficiālais Vēstnesis C 003, 06/01/2001 lpp.0002 - 0030, 2.punkts. 4 Regulas Nr. 261/2012 126.c. 2.punkts: 2. Ražotāju organizācijas sarunas var notikt: a) neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieki īpašumtiesības uz svaigpienu nodod ražotāju organizācijai; b) neatkarīgi no tā, vai pārrunātā cena ir tāda pati attiecībā uz visu vai dažu lauksaimnieku, kuri ir ražotāju organizācijas dalībnieki, kopējo ražošanas apjomu; c) ar noteikumu, ka konkrētai ražotāju organizācijai: i) svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 3,5% no kopējā Savienības ražošanas apjoma; un ii) svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek saražots kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33% no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma; un iii) svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas un kurš tiek piegādāts kādā konkrētā dalībvalstī, nepārsniedz 33% no attiecīgās dalībvalsts kopējā valsts ražošanas apjoma; d) ar noteikumu, ka attiecīgie lauksaimnieki nav citas ražotāju organizācijas dalībnieki, kura to vārdā arī risina sarunas par šādiem līgumiem; tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kad lauksaimniekiem pieder divas atšķirīgas ražošanas vienības ģeogrāfiski dažādos apgabalos, dalībvalstis var atkāpties no šā nosacījuma. (..) Šajā pantā atsauces uz ražotāju organizācijām ietver arī šādu ražotāju organizāciju asociācijas." 5 Sk. Latvijas lauku attīstības valstu stratēģijas plāna 2007.-2013.gadam 22.punktu. 6 Sk. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas ziņojumu par 2008.gadu "Latvijas lauksaimniecība un lauki 2009", 36.lpp. (aplūkojams:http://www.zm.gov.lv/doc_upl/GADA_ZINOJUMS_2009_v_docx_small.pdf). 7 Turpat, 34.lpp. 8 Sk. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas ziņojumu par 2010.gadu "Latvijas lauksaimniecība un lauki 2011", 58.lpp. (http://www.zm.gov.lv/doc_upl/L_gada_zinojums_2011.pdf). 9 Turpat, 57.lpp. 10 Sk. http://www.ekonomika.lv/latvijas-piensaimnieciba-problemu-virpuli. 11 LAD 23.01.2012. vēstulē Nr.10.5.2/2-11/320 sniegtā informācija. 12 Komisijas 16.02.2010. darba dokuments par ES konkurences tiesību mijiedarbību ar Kopējo lauksaimniecības politiku: piemērojamās konkurences tiesības vienošanās starp zemniekiem piena nozarē (The interface between EU competition policy and the Common Agriculture Policy (CAP): Competition rules applicable to cooperation agreements between farmers in the dairy sector". Konkurences padomes priekšsēdētāja S.Ābrama