4. Article

Konkrētie tirgi 4.1. Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus tiek noteikts, lai identificētu vidi, kurā konstatējama mazumtirgotāja tirgus vara, kas atbilstu DSM. Nosakot konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, KP ņēma vērā iestādes un EK praksi10. EK vairākos gadījumos tirgus definīcijas ir atstājusi atklātas, tomēr ir pamatoti ņemt vērā šādus secinājumus: 1) pamatojoties uz ICA/Kesko EK lietā konstatēto, ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus tiek sadalīts divdesmit trīs grupās, no kurām divas tiešā veidā attiecināmas uz nepārtikas produktu grupu, kas saistītas ar kosmētikas un kopšanas līdzekļiem: (1) saimniecības preces (tīrīšanas līdzekļi, tualetes papīrs un virtuves papīra dvieļi, dezodoranti, līdzekļi pret kukaiņiem, ziepes, mazgāšanās līdzekļi, ūdens mīkstinātāji, veļas pulveri un veļas mazgāšanas līdzekļi, trauku mazgājamie līdzekļi, tīrīšanas līdzekļi); (2) Parfimērija/higiēnas produkti (sanitārie produkti, parfimērija, veselības aprūpes produkti)11. 2) mazumtirgotāji konkurē ar preču grozu, ko tie tirgo, nevis ar atsevišķām precēm12. Tādējādi veikalu (veikalu tīklu) preču groza saturs un apjoms ir būtisks, novērtējot konkurenci starp veikalu tīkliem, kas pārsvarā tirgo pārtiku un citiem veikalu tīkliem. Jāsecina, ka citu veikalu tīklu preču groza apjoms un sastāvs būtiski atšķiras no AS "Drogas" preču groza sastāva un apjoma. 3) luksusa smaržas un kosmētikas produkti ir nodalāmi no plaša patēriņa "health and beauty" (veselība un skaistums) precēm13. 4) EK, nenonākot līdz precīzam secinājumam par konkrētā tirgus definīciju, ir atzinusi, ka mazumtirgotājs, kas izplata plaša patēriņa "health and beauty" preces, izjūt konkurences spiedienu no lielveikaliem, kas pārsvarā tirgo pārtiku14. Tādējādi pamatoti ir ņemt vērā pārklāšanās efektus, novērtējot lielveikalu apgrozījumu, tomēr nav pamata vērtēt tos kā tiešos konkurentus, kas konkurē vienā konkrētajā tirgū. 4.1.1. Mazumtirdzniecības tirgus vispārējs raksturojums No KP rīcībā esošās informācijas konstatējams, ka saimniecisko darbību, kas klasificēta ar NACE 2.red.kodu 47.75, proti, kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība Latvijas teritorijā, kuru AS "Drogas", saskaņā ar Centrālajā statistikas pārvaldā (turpmāk - CSP) pieejamo informāciju, norādījusi kā savu pamatdarbības jomu, 2009.gadā veica 143 komersanti. Tabula Nr.1 NACE koda 47.75 - kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības specializētajos veikalos kopējais apgrozījums Latvijas teritorijā 2007.-2009.gadā. 2007 2008 2009 Uzņēmumu skaits 122 143 143 Apgrozījums (tūkst. Ls) 82543 90342 68903 Kopējā preču un pakalpojumu iepirkumu vērtība (tūkst. Ls) 67507 74392 56279 Vērtējot konkrētās preces tirgu, KP analizēja vidi, kurā darbojas AS "Drogas". KP konstatēja, ka kopā jomu, kurā darbojas AS "Drogas", nosacīti pieņemts apzīmēt kā "health and beauty"15 preču mazumtirdzniecību, vienlaikus AS "Drogas" veikalu sortiments ir plašāks nekā saskaņā ar teoriju tiek saprasta "health and beauty" preču mazumtirdzniecība. Ņemot vērā Lietā esošo informāciju, KP secina, ka AS "Drogas" veikalu sortimentā atrodas šādas preču grupas: (*), un, iespējams, citas preces, par ko KP nav informācijas. Minētais saraksts ir visizsmeļošākais, pamatojoties uz KP rīcībā esošo informāciju. Saskaņā ar AS "Drogas" mājas lapā (http://www.drogas.lv) publicēto informāciju: "Drogas klientiem piedāvā vairāk nekā 10 000 ikdienā nepieciešamu preču - dekoratīvo kosmētiku, sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, matu krāsas, matu kopšanas un veidošanas līdzekļus, higiēnas preces, parfimēriju, galantērijas preces, zeķbikses un zeķes, bērnu preces, sadzīves ķīmiju un saimniecības preces"16. Bez tam, saskaņā ar AS "Drogas" 23.02.2012. sniegto informāciju Lietā, (*). Kā AS "Drogas" galvenais saimnieciskās darbības virziens Lursoft mājas lapā tiek norādīta NACE koda grupa 47.75: kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība specializētos veikalos. Ņemot vērā minēto, KP turpmāk Lietā AS "Drogas" veikalos esošo sortimentu definē kā "skaistumkopšanas, veselības, galantērijas un sadzīves" preču mazumtirdzniecība (turpmāk - "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecība). Saskaņā ar 23.02.2011. sniegto informāciju (*). Ņemot vērā minēto - AS "Drogas" viedokli par konkurentiem - KP secina, ka ir pamatoti izvērtēt AS "Drogas" stāvokli un konkurenci ar specializētiem mazumtirdzniecības tīkliem, kā arī nespecializētiem mazumtirdzniecības tīkliem, kuru sortimentā ir "skaistumkopšanas un sadzīves" preču segments. 4.1.2. Konkurences apstākļi specializētos mazumtirdzniecības tīklos KP izvērtēja "skaistumkopšanas un sadzīves" preču piedāvājumu AS "Dzintars", "Douglas", "Kolonna", "Kristiana" veikalos un konstatēja, ka šajos veikalos sortimentā nav mājsaimniecības, sadzīves un citu līdzīgu preču. To sortiments pamatā aptver šādas kategorijas: 1) dušas želejas, vannas putas, sāļi, ziepes; 2) matu kopšanas, veidošanas līdzekļi, matu krāsas; 3) sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļi; 4) dekoratīvā kosmētika; 5) dezodoranti; 6) skūšanās kosmētika; 7) parfimērija. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka minēto veikalu piedāvājums, pirmkārt, aptver daudz mazāk preču kategoriju, un līdz ar to no patērētāju un piegādātāju viedokļa minētie mazumtirdzniecības tīkli tikai daļēji var aizvietot AS "Drogas". Otrkārt, salīdzinājumā ar specializētajiem ražotāju veikaliem, piemēram, AS "Dzintars", kaut arī tajos ir specializētās preces, tomēr tās neietver vairāku ražotāju konkurējošās preces, t.i., specializējas ļoti šauri uz konkrēto ražotāju un tādējādi nespēj nodrošināt patērētājiem maksimāli lielāku izvēli. Tabula Nr.2 Lielāko komersantu, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar NACE 2.red.kodu - 47.75, neto apgrozījums konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā 2009. un 2010.gadā (*) Uzņēmums Apgrozījums 2009 (Ls) % Apgrozījums 2010 (Ls) % AS "Drogas" (*) (*) (*) (*) SIA "Douglas Latvia" (*) (*) (*) (*) AS "Dzintars" (*) (*) (*) (*) SIA "Bodybalt" (*) (*) (*) (*) SIA "Kristiana" (*) (*) (*) (*) SIA "Faberlic Baltija"* (*) (*) (*) (*) SIA "Multilukss" (*) (*) (*) (*) SIA "Poetica"* (*) (*) (*) (*) SIA "RIALS PLUS"* (*) (*) (*) (*) Kopā: (*) 100 (*) 100 * apgrozījums, kas atbilst NACE koda 47.75 apgrozījumam No tabulā Nr.2 sniegtajiem datiem konstatējams, ka AS "Drogas" ir lielākais apgrozījums starp minētiem komersantiem un salīdzinot ar tuvāko sekotāju, AS "Drogas" apgrozījums ir aptuveni četras reizes lielāks. Veikalu platību sadalījums AS "Drogas" veikaliem un to tuvāko konkurentu17 veikaliem ir atspoguļots tabulā Nr.3. Tabula Nr.3 Skaistumkopšanas produktu veikalu platības 2010.gadā (*) Analizējot visu tabulā Nr.3 minētajām komercsabiedrībām piederošo veikalu platības, konstatējams, ka AS "Drogas" veikalu platības un veikalu skaits ir lielākais starp tabulā uzskaitītajiem specializētiem tīkliem Latvijas teritorijā. KP arī ņēma vērā Vācijas konkurences iestādes praksi18, kas kā vienu no rādītājiem, vērtējot, vai visi apskatāmie mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki ir vērtējami kā konkurenti, ir ņēmusi vērā preču sortimenta sadalījumu cenu kategorijās. Augstākā tiesa Diseldorfā šo pieeju konkrētā tirgus noteikšanā ir akceptējusi. KP ir apzinājusi potenciālo konkurentu sortimenta vienību skaitu dažādās cenu kategorijās tualetes un kosmētikas produktiem (t.i., sejas un ķermeņa tīrīšanas līdzekļi, dekoratīvā kosmētika, parfimērija), skat. 1.attēls. Attēls Nr.1 Sortimenta vienību skaits preču cenu grupās tualetes un kosmētikas produktiem 2009. un 2010.gadā atsevišķiem komersantiem, kas saimniecisko darbību veic kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības specializēto veikalu tirgū (*) Izvērtējot attēlā Nr.1 atspoguļoto, secināms, ka AS "Drogas" veikali patērētājiem piedāvā zemāku cenu produktus, salīdzinot ar tādiem veikaliem kā "Kolonna", "Douglas", "Kristiana", kuros lēto preču īpatsvars ir daudz mazāks. Savukārt "Multilukss" veikali atšķiras ar to, ka piedāvā tikai Krievijā ražotas preces un nepiedāvā saimniecības preces. KP izvērtējusi citu komersantu, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar NACE 2.red.kodu - 47.75, viedokļus par konkurentiem. Tā, piemēram, (*). Kopumā no minētā secināms, ka, kaut arī teorētiski gan SIA "Kristiana", gan SIA "Douglas Latvia", "Kolonna", kuriem ir savs mazumtirdzniecības tīkls/veikali, varētu tikt uzskatīti par AS "Drogas" konkurentiem, taču, ņemot vērā realizētās produkcijas cenu līmeņu sadalījumu starp minētajiem komersantiem, kā arī ņemot vērā komersantu sniegtos viedokļus, veikalos realizētās preču grupas un preču cenu diapazonu, secināms, ka SIA "Douglas Latvia", "Kolonna" un SIA "Kristiana" saimnieciskā darbība tiek mērķēta uz cita veida patērētāju auditoriju, kā tas ir ar AS "Drogas" veikalu sortimenta piedāvājumu. Tāds pats secinājums ir attiecināms arī uz "Oriflame", "Avon", kā uz potenciāliem Drogas veikalos produkcijas aizvietotājiem. Turklāt minēto zīmolu produkcijas izplatīšanas veids būtiski atšķiras no klasiskas izplatīšanas, tirgojot veikalos, un šis apstāklis ir svarīgs no piegādātāju viedokļa. Vērtējot aizvietojamību no patērētāju (pieprasījuma) puses, konstatējams, ka aizvietojamība var būt tikai atsevišķās kategorijās atsevišķiem produktiem, kas pārklājās (kā AS "Drogas", tā "Kolonna" veikalos pārstāvēta dažu vienu un to pašu ražotāju dekoratīvā kosmētika un līdzīgā pārklājuma pakāpē arī dažas citas preces). Pastāv ievērojams skaits preču kategoriju, kas nav sastopami "Douglas Latvia", "Kolonna" veikalos. Tādējādi KP vērtējumā patērētājiem šie mazumtirgotāji kopumā nav aizvietojami. Vērtējot no piedāvājuma puses, secināms, ka gan "Douglas", gan "Kolonna" veikali atrodas Latvijas lielākajās pilsētās, tomēr, ņemot vērā preču cenu grupu atšķirības, salīdzinājumā ar AS "Drogas" preču cenu kategorijām un veikalu tīkla lielumu un izvietojumu Latvijas teritorijā, SIA "Douglas Latvia" un "Kolonna" varētu tikai daļēji tikt vērtēti kā AS "Drogas" konkurenti. SIA "Kristiana" darbības nozare KP vērtējumā ir selektīvās kosmētikas tirgus, kas nozīmē, ka tiek realizēti ekskluzīvie produkti, kas tiek atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem, kuru cenas turklāt ir ievērojami augstākas nekā AS "Drogas" veikalu tīklā esošo preču cenas. Ņemot vērā Lietā esošos materiālus, kā arī SIA "Kristiana" produktu sortimentu, KP secina, ka SIA "Kristiana" gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses nav vērtējams kā AS "Drogas" konkurents. Līdz ar to KP secina, ka gan no sortimenta, gan no kopējā apgrozījuma, gan preču iedalījuma cenu kategorijās, gan pieejas preču realizācijai (pasniegšanu patērētājiem) NACE koda grupā 47.75 - kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība specializētos veikalos viedokļa, neviens no citiem šajā koda grupā esošajiem lielākajiem mazumtirgotājiem nav tiešs vai līdzvērtīgs AS "Drogas" konkurents. KP uzskata, ka "Douglas", "Kolonna", "Kristiāna" veikalu piedāvājums var tikai daļēji un nenozīmīgi aizvietot AS "Drogas" piedāvājumu un otrādi - AS "Drogas" piedāvājums tikai daļēji un nenozīmīgi spēj aizvietot minēto veikalu piedāvājumus. Vērtējot piedāvājuma aizvietojamību specializētos viena ražotāja veikalos, KP uzskata, ka aizvietojamība starp AS "Drogas" piedāvājumu un viena ražotāja piedāvājumu pastāv tikai daļēji, jo pārstāvētie kosmētikas un parfimērijas ražotāji nepiedāvā savos veikalos virkni produktu, ko piedāvā AS "Drogas". Savukārt "ceļojumu veikalos" (travel retail), kas ir specializēti smaržu un kosmētikas veikali, lidostās, lidmašīnās un uz kuģiem un ārpus lidostu/ostu esošo veikalu piedāvājumi nav aizvietojami, jo šo tirdzniecības vietu pieejamība patērētājiem kardināli atšķiras, t.i., minētie veikali patērētājiem nav pieejami regulāri vai pastāvīgi jebkurā laikā. Vērtējot aptiekas kā potenciālo noieta kanālu līdzīgām precēm, kas ir AS "Drogas" veikalu sortimentā, KP uzskata, ka aptieku piedāvājums neaizvieto AS "Drogas" veikalu piedāvājumu pilnā mērā, bet tikai attiecībā uz dažām preču grupām un dažām precēm. 4.1.3. Konkurence ar pārtikas/nepārtikas lielveikaliem "skaistumkopšanas un sadzīves" preču sektorā KP salīdzināja AS "Drogas" arī ar tādiem "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecības preču noieta kanāliem kā pārtikas/nepārtikas lielveikali. Pamatojoties uz līdzšinējiem secinājumiem19 un Lietā veikto patērētāju iepirkumu analīzi (analizējot SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Palink" preču apmaksas čekus par laika periodu no 01.03.2011. līdz 26.03.2011.), skat. Tabula Nr.4, KP konstatēja, ka (*). Tabula Nr.4 SIA "MAXIMA Latvija", SIA "RIMI Latvia", SIA "Palink" veikalos pirkto preču īpatsvars starp pārtikas un nepārtikas precēm 2011.gadā (*) KP apkopoja arī lielāko mazumtirgotāju - SIA "MAXIMA Latvija", SIA "RIMI Latvia", SIA "Palink" viedokļus par pārtikas un nepārtikas pirkumiem. SIA "MAXIMA Latvija" 2010.gada 20.aprīļa vēstulē Nr.101 ir norādījusi, ka "rīcībā nav objektīvi pārbaudītu datu, kas ļautu izdarīt viennozīmīgu secinājumu vai dekoratīvās kosmētikas, ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļu un parfimērijas apakšgrupu preču iegāde MAXIMA Latvija veikalos ir pamata pirkums vai papildus pirkums. Lielākajā daļā gadījumu tas nav pamata pirkums". SIA "RIMI Latvia" 2011.gada 21.aprīļa vēstulē Nr.01/01-189 norādījusi, ka (*). SIA "Palink" 2011.gada 27.aprīļa vēstulē Nr.01-02/201 informējusi, ka (*). Papildus patērētāju iepirkumu analīzei, KP veica arī izpēti, apkopojot lielāko ikdienas preču mazumtirgotāju - SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Palink", kā arī papildus SIA "Cenuklubs.lv" un SIA "DEPO DIY" datus par kopējo plauktu platību un veikala plauktu platību m2 "skaistumkopšanas un sadzīves" preces šādās preču grupās: • dekoratīvās kosmētikas; ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļu (t.i., dušas želejas, vannas putas, sāļi, ziepes, matu kopšanas un veidošanas līdzekļi, dezodoranti, skūšanās piederumi, krēmi, pieniņi, u.c.); parfimērijas (turpmāk - preču grupa Nr.1.); • mutes dobuma kopšanas līdzekļi (t.i. zobu pastas, mutes skalojamie līdzekļi, zobu diegs, zobu sukas u.c.) (turpmāk - preču grupa Nr.2.); • higiēnas preces (t.i., higiēniskās paketes, tamponi, ikdienas ieliktnīši, u.c.) (turpmāk - preču grupa Nr.3.); • mājas tīrīšanas un kopšanas līdzekļi (t.i., līdzekļi grīdas, mīksto grīdas segumu, mēbeļu uzkopošanai, logu, spoguļu, flīžu mazgāšanai, vannas, izlietņu, flīžu un dažādu virtuves virsmu tīrīšanai, švammes, lupatiņas u.c.); veļas mazgāšanas un kopšanas līdzekļi (t.i. veļas pulveris, veļas mīkstinātājs, veļas mazgāšanas līdzekļi, traipu tīrītāji u.c.); papīra izstrādājumi (t.i. tualetes papīrs, dekoratīvās salvetes, papīra galdauti, papīra kabatas lakatiņi, papīra dvieļi u.c.) (turpmāk - preču grupa Nr.4.); • bērnu kopšanas līdzekļi un preces (t.i., bērnu kosmētika, dušas želejas, šampūni, ķermeņa losjoni, eļļas, autiņbiksītes u.c) (turpmāk - preču grupa Nr.5.), skat. Tabula Nr.5; Tabula Nr.6; Tabula Nr.7. Tabula Nr.5 SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Rimi Latvia" plauktu apjoms m2, sadalot pēc preču grupām (*) SIA "Palink" tehnisku iemeslu dēļ nebija iespējams iesniegt apkopojumu par preču grupu plauktu apjomu m2 katrā no SIA "Palink" veikaliem, tāpēc pieprasītā informācija tika iesniegta par visiem veikaliem kopā. KP vērtējumā, šie dati nav izmantojami, jo nav attiecīgi salīdzināmi ar citiem mazumtirgotājiem, līdz ar to netika izmantoti. Tabula Nr.6 SIA "cenuklubs.lv" plauktu apjoms m2, sadalot pēc preču grupām Veikala adrese Veikala kopējā platība m2 Plauktu apjoms m2 Preču grupa Nr.1 Preču grupa Nr.2 Preču grupa Nr.3 Preču grupa Nr.4 Preču grupa Nr.5 Rēzeknes iela 3, Rīga 6680 173,7 7,45 2,95 102 15,25 Jaunmoku iela 13, Rīga 2409 14,7 2,95 2,95 58,75 7,05 Brīvības gatve 372, Rīga 2191 17,6 2,35 2,95 47 5,9 Brīvības gatve 155, Rīga 0 0 0 0 0 0 Brīvības gatve 382, Rīga 0 0 0 0 0 0 Tabula Nr.7 SIA "DEPO DIY" plauktu apjoms m2, sadalot pēc preču grupām (*) Izvērtējot tabulā Nr.5., 6. un 7. norādīto informāciju, KP secina, ka gan pārtikas mazumtirgotājiem SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Rimi Latvia", gan SIA "cenuklubs.lv" un SIA "DEPO DIY" AS "Drogas" tirgotās "skaistumkopšanas un sadzīves" preces ir tikai papildus preces pie cita sortimenta preču tirdzniecības. KP konstatē, ka, piemēram, (*). KP secina, ka patērētāja motivācija, izvēloties iepirkties pārtikas lielveikalos, saistīta ar nepieciešamību pamatā iepirkt pārtikas preces, un nepārtikas preču pirkumam ir sekundāra nozīme. Tas pats attiecināms arī uz iepirkšanos SIA "DEPO DIY" vai SIA "cenuklubs.lv" veikalos. Savukārt, izvēloties iepirkties AS "Drogas", KP vērtējumā, izvēle ir saistīta tikai ar AS "Drogas" veikalos pieejamo nepārtikas preču iegādi. Minētais gan varētu nebūt attiecināms uz konkrētu akcijas preču (reklāmas bukletos pieejamu) iegādi, kuras patērētājs ir izvēlējies jau iepriekš pirms veikala apmeklējuma. Tādējādi pastāv iespēja, ka patērētājs savu izvēli var balstīt uz lētāko cenu AS "Drogas" veikalos vai kādā no tuvākiem pārtikas lielveikaliem. Taču konkrētajā gadījumā tas nav pietiekami, lai AS "Drogas" atzītu par tādu, kas darbojas vienā un tajā pašā konkrētajā tirgū ar nespecializētiem ikdienas patēriņa preču veikaliem/lielveikaliem. Kopumā secināms, ka AS "Drogas" veikalu sortiments tikai daļēji pārklājas ar nespecializēto ikdienas patēriņa preču veikalu nepārtikas sortimentu, kā arī tikai daļēji un nenozīmīgi pārklājas ar specializēto parfimērijas un kosmētikas veikalu sortimentu. Līdz ar to nespecializēto ikdienas patēriņa preču veikalu un specializēto parfimērijas un kosmētikas veikalu rādītāji būtu ņemami vērā AS "Drogas" iepirkumu varas izvērtēšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, KP izvērtēja AS "Drogas" iepirkuma varu "skaistumkopšanas un sadzīves" preču segmentā. Iepirkuma vara galvenokārt tiek raksturota ar mazumtirgotāja apgrozījumu, jo mazumtirgotāja apgrozījums mazumtirdzniecībā ir ekvivalents tā veiktajam iepirkumam. T.i., to, ko iepirka no piegādātājiem - to arī realizē savos veikalos. Pamatojoties uz augstāk norādītajiem datiem par dažādu komersantu, kuri tiek uzskatīti par daļējiem AS "Drogas" konkurentiem, apgrozījumiem, KP konstatē, ka AS "Drogas" apgrozījums "skaistumkopšanas un sadzīves" preču segmentā ir ļoti būtisks un daudz lielāks nekā citiem komersantiem. Bez tam AS "Drogas" ir vislielākais veikalu skaits un to izvietojums aptver visu Latvijas teritoriju. Ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāji, kuru piedāvājums ir salīdzināms ar AS "Drogas" piedāvājumu, ir SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "Palink", bet tikai tie veikali, kas atbilst hipermārketa formātam, jo tikai tajos piedāvātais sortiments, tā apgrozījums, platības šī piedāvājuma izvietošanai, piegādātāju skaits, marku skaits, kategoriju skaits var būt salīdzināms ar attiecīgiem AS "Drogas" rādītājiem. Bet tādu veikalu visā Latvijā ir tikai ap 10-15, savukārt AS "Drogas" ir vairāk kā 70 tādi veikali. Savukārt, izvēloties iepirkties AS "Drogas", KP vērtējumā, izvēle ir saistīta tikai ar AS "Drogas" veikalos pieejamo nepārtikas preču iegādi. Tāpēc veikalus, kuru sortimentā pamatā ir pārtikas preces, vai veikalus, kuru sortimentā ir būvniecības un mājas labiekārtošanas preces, nevar uzskatīt par AS "Drogas" pietiekoši efektīviem konkurentiem. 4.2. Konkrētās preces tirgus "Skaistumkopšanas un sadzīves" segmenta preces KP vērtējumā nelielā apmērā ir aizvietojamas ar precēm, kuras parasti piedāvā nespecializētie ikdienas patēriņa preču veikali. Vienlaicīgi šī segmenta preces ir apvienojamas ar kopējo definīciju pēc to pielietošanas mērķa un to ir pietiekami daudz, lai būtu ekonomiski pamatoti un patērētāju interesēm atbilstoši atvērt un uzturēt vairāk specializētos veikalus, kuros piedāvāt šīs preces. Jo vairāk preču kategoriju mazumtirgotājs iekļauj savā "skaistumkopšanas un sadzīves" sortimentā un jo daudzveidīgākas ir preces šajās kategorijās, jo interesantāks patērētājam ir šāds veikals kā atsevišķs koncepts un jo vairāk šis "skaistumkopšanas un sadzīves" koncepta veikals attālinās no nespecializētā ikdienas patēriņa preču veikala koncepta; attiecīgi arī patērētāji vairāk nošķir divus šos konceptus kā dažādas specializācijas konceptus, kas apmierina dažādas patērētāju vajadzības. Turklāt jāpiezīmē, ka, lai atbilstu pēc iespējas lielākam skaitam dažādu patērētāju interesēm, sortiments tiek veidots gan no pieprasītākajiem produktiem salīdzinoši zemā cenu kategorijā, gan no produktiem, kas nav tik pieprasīti un maksā salīdzinoši dārgāk, savukārt nespecializēts ikdienas patēriņa preču veikals ir motivēts piedāvāt tikai savās kategorijās pieprasītākos produktus, jo kopumā "skaistumkopšanas un sadzīves" preces nav tās, uz kurām veikals specializējas un attiecīgi neatvēl tām tik daudz savas tirdzniecības platības. KP konstatēja, ka daļu no AS "Drogas" veikalos piedāvātā sortimenta piedāvā nespecializētie ikdienas patēriņa preču veikali, piemēram, SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" un citi specializētie un nespecializētie veikali, kuros "skaistumkopšanas un sadzīves" preces neveido pamatu sortimentā, vai specializētie kosmētikas un parfimērijas veikali. KP vērtējumā, lai gan daļa AS "Drogas" veikalos piedāvātā sortimenta var būt pieejama arī citos veikalos, tomēr šis sortiments citos veikalos nav tik plašs, vienkopus apvienojot mājokļa, ķermeņa kopšanai, dekoratīvās kosmētikas u.c. produktus. Līdz ar to KP uzskata, ka AS "Drogas" veikali ir vienīgie, kas Latvijas teritorijā piedāvā "skaistumkopšanas un sadzīves" preces tik daudzās kategorijās un tik plašā sortimentā. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši KL 1.panta 5.punktam konkrētais preces tirgus ir "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecības tirgus. 4.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkrētajā Lietā, kad tiek vērtēts mazumtirgotāja tirgus stāvoklis mazumtirdzniecības tirgū un tiek vērtēta tā ietekme uz saistīto iepirkuma tirgu, ir svarīgi veikt piedāvājuma puses (piegādātāju) novērtējumu. Patērētāju intereses, savukārt, tiek ievērotas to kopumā (visā valsts teritorijā), neidentificējot nevienu lokālo tirgu. Turklāt noteicošais ir apstāklī, ka DSM lietās tiek kopumā vērtēts mazumtirdzniecības tirgus un tajā DSM esošā mazumtirgotāja ietekme uz piegādātājiem konkrētajā iepirkuma tirgū. Tādējādi apsvērumiem, kuriem ir nozīme DSM konstatēšanā, ir dodama priekšroka20. Šādos apstākļos ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai ir svarīgi novērtēt mazumtirgotāja klātbūtnes līmeni valsts teritorijā un tā darbības organizāciju. AS "Drogas" ir mazumtirdzniecības tirgus dalībnieks, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar Lietā esošo informāciju AS "Drogas" centralizēti nosaka cenu politiku, preču klāstu, preču izplatīšanu pa veikalu formātiem un mārketinga aktivitātes. Svarīgākais, ka vienošanos par preču piegādi AS "Drogas" ar piegādātājiem slēdz centralizēti - par piegādi mazumtirgotāja tīklam visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar Lietā pieejamo informāciju uz 2011.gada sākumu (*). Saskaņā ar AS "Drogas" mājas lapā publicēto: "No viena veikala Rīgas centrā AS Drogas septiņpadsmit gadu laikā izveidojies par lielāko kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīklu Baltijā ar 125 veikaliem Latvijā un Lietuvā. Latvijā Drogas ir pārstāvētas visplašāk - no 78 veikaliem 44 darbojas Rīgā, bet reģionu pilsētās - 34. Lietuvā klientiem ir atvērti 47 veikali Drogas - 16 Viļņā un 31 reģionu pilsētās"21. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši KL 1.panta 3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija un atbilstoši KL 1.panta 4.punktam konkrētais tirgus ir "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecība Latvijas teritorijā. 4.4. Konkrētais iepirkuma tirgus Konkrētais iepirkumu tirgus tiek noteikts, lai identificētu vidi, kurā izpaužas piegādātāju tiesisko interešu aizskārums DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā (KL 13.panta otrās daļas 1. līdz 6.punktā noteikto aizliegumu pārkāpums). Iepirkuma tirgū saskaras mazumtirgotāja, kas veido pieprasījuma pusi, un piegādātāja, kas veido piedāvājuma pusi, komerciālās intereses. Tas ir cieši saistīts ar ekonomiskā ziņā pakārtotu mazumtirdzniecības tirgu. No piedāvājuma puses piegādātāja piegādātais un mazumtirgotāja iepirktais preču sortiments atspoguļo mazumtirgotāja stratēģiju un piedāvājuma veidošanu mazumtirdzniecības tirgū galapatērētājam. 4.4.1. Iepirkuma konkrētās preces tirgus Tradicionāli konkrētais tirgus tiek noteikts, par pamatu ņemot patērētāju viedokli. Tomēr, nosakot konkrēto tirgu, kurā piegādātājs var būt atkarīgs no mazumtirgotāja, pieeja atšķiras. Atbilstoši EK praksei konkrētais tirgus tiek noteikts, ņemot vērā piegādātāju elastību un tiem pieejamos alternatīvos noieta kanālus22. Arī mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem piedāvā plašu produktu sortimentu, nevar visas nepieciešamās preces iegādāties no viena piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar pastāvēt vienots iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan atsevišķi iepirkuma tirgi, atbilstoši preču kategorijām23. Pamatojoties uz AS "Drogas" 23.12.2011. vēstulē Nr.343/2011/0S1 sniegto informāciju par aktuālajiem piegādātājiem, secināms, ka AS "Drogas" ir plašs piegādātāju tīkls, skat. attēls Nr.2. Attēls Nr.2 AS "Drogas" piegādātāju skaits pa preču grupām uz 2011.gada 23.decembri (*) AS "Drogas" ar EC sadarbojās uz 2005.gada 31.augustā noslēgtā Piegādes līguma Nr.17/2005 pamata. Saskaņā ar minēto līgumu EC piegādāja AS "Drogas" sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, dekoratīvo kosmētiku un smaržas. Tāpēc ir pamatoti izvērtēt vispirms piegādātāja (EC) atkarību no AS "Drogas" tieši šo preču kategoriju tirgos. 4.4.2. Iepirkuma konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu uzskatāma Latvijas teritorija. EK konsekventi iepirkumu tirgu ir vērtējusi nacionālās robežās24, lai gan neizslēdza iespēju iepirkuma ģeogrāfisko teritoriju noteikt arī plašākās robežās pastiprinātas iepirkuma tirgu internacionalizācijas25 dēļ. KP rīcībā esošā informācija liecina, ka (*). Tas liecina par labu tādas konkrētā iepirkuma tirgus ģeogrāfiskās teritorijas noteikšanai, kas pārsniegtu nacionāla tirgus robežas. Vienlaikus KP norāda, ka EC ar AS "Drogas" sadarbojās Latvijas teritorijas robežās, kur arī tieši izpaudās AS "Drogas" DSM ļaunprātīga izmantošana un reālā ietekme uz piegādātāju un konkurenci iepirkuma tirgū. Piegādātāja atkarības novērtēšanai precīzi noteiktai konkrētā iepirkuma tirgus teritorijas dimensijai nav izšķirošas nozīmes, lai konstatētu, vai piegādātājs ir atkarīgs no mazumtirgotāja. Piegādātāju atkarības novērtēšanas pamatā ir mazumtirgotāja un piegādātāja savstarpējo tiesisko attiecību (piegādes līguma) analīze un abu tirgus dalībnieku ekonomiskās varas salīdzināšana. Iepirkuma tirgus šajā ziņā tiek noteikts, lai varētu identificēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma rezultātā ietekmēto vidi. Ņemot vērā minēto un turpmāk Lietā ietvertos apsvērumus, KP uzskata, ka konkrētās Lietas izmeklēšanas vajadzībām un KL 13.panta otrās daļas piemērošanas vajadzībām sejas un ķermeņu kopšanas līdzekļu, dekoratīvās kosmētikas, dezodorantu un dušas želejas, vannas putu, sāļu un ziepju iepirkuma tirgus teritorijas noteikšanai Latvijas teritorija ir pietiekoša. Nosakot šādu teritorijas ierobežojumu, ir iespējams vērtēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu un negatīvo ietekmi uz konkurenci iepirkuma tirgū kopumā. Turklāt, ņemot vērā, ka saskaņā ar KL 13.panta otrajā daļā ietverto DSM definīciju ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas uz Latvijas teritoriju, nav pamata konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā tirgus robežas. Līdz ar to atbilstoši KL 1.panta 4.punktam konkrētie iepirkumu tirgi, kuros vērtējams EC tiesību aizskārums, ir: 1) sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 2) dekoratīvās kosmētikas piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 3) dezodorantu piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 4) dušas želejas, vannas putu, sāļu un ziepju tirgus Latvijas teritorijā.