7. Article

AS "Drogas" viedoklis KP 27.11.2012. saņēma AS "Drogas" viedokli Lietā (turpmāk - AS "Drogas" viedoklis) un 30.11.2012. saņēma papildinājumus viedoklim. AS "Drogas" izteiktie argumenti34: 7.1. Par konkrēto tirgu, AS "Drogas" iepirkuma varu un piegādātāju atkarību KP izdarītais konstatējums par Drogas atrašanos DSM ir nepamatots un KP ir nepareizi definējusi konkrēto mazumtirdzniecības tirgu. KP ir izdarījusi nepareizus secinājumus par tirgus dalībniekiem, kas atrodas šajā konkrētajā mazumtirdzniecības tirgū un kas attiecīgi ir uzskatāmi par Drogas konkurentiem. KP nav izvērtējusi, vai Drogas piemīt iepirkuma vara pietiekami ilgā laika periodā konkrētajos KP definētajos iepirkuma tirgos. KP norāda, ka definēja konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, kurā darbojas AS "Drogas" kā "skaistumkopšanas, veselības, galantērijas un sadzīves preču mazumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā" (turpmāk - "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecība"). Izvērtējot AS "Drogas" argumentus, konstatējams, ka AS "Drogas" nav norādījusi nekādus argumentus, kā citādi un kāpēc būtu definējams konkrētais mazumtirdzniecības tirgus. Tāpēc KP nav pamata pārskatīt konkrētā mazumtirdzniecības tirgus, kurā darbojas AS "Drogas", definīciju. KP izvērtēja Lietā esošos materiālus - ikdienas plaša patēriņa preču veikalu sniegtās atskaites par pirkumiem (čekus). KP konstatēja, ka starp vairākiem simtiem čeku ir tikai viena mazumtirgotāja viens čeks, kurā ir redzams, ka nespeciālizētā ikdienas plaša patēriņa preču veikalā ir mērķtiecīgi pirkta nevis pārtika, bet "skaistumkopšanas un sadzīves" prece, skat. Tabula Nr. 11. Tabula Nr.11 SIA "MAXIMA Latvija", SIA "RIMI Latvia", SIA "Palink" veikalos pirktās nepārtikas preces, kas atbilst konkrētajiem iepirkuma tirgiem 2011.gadā (*) Apskatot katru mazumtirgotāju atsevišķi, KP secina, (*). Ņemot vērā minēto, KP secina, ka nespecializētie ikdienas plaša patēriņa preču veikali, kuros pārdodas gan pārtikas, gan nepārtikas preces, patērētāju uztverē ir tomēr tie, kas izmantojami pirmām kārtām pārtikas preču iegādei. Ja patērētājiem nepieciešamas nepārtikas preces, tādas kā skaistumkopšanas vai mājokļa kopšanas preces, patērētāji, acīmredzot, neveic pirkumu nespecializētajos ikdienas plaša patēriņa preču veikalos, bet dod priekšroku "vairāk specializētajiem" veikaliem. Tādējādi, jo "specializētāks" ir pieprasījums, jo "specializētāks" būs veikals, kuru izvēlēsies patērētājs sava pieprasījuma apmierināšanai. Vienlaicīgi KP atzīst, ka tādi nespecializētie ikdienas plaša patēriņa preču veikali kā SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "Palink" u.c. noteikti veido konkurenci AS "Drogas" veikaliem, vismaz tajā daļā, kurā pārklājas sortiments, bet tas nav pamats, lai definētu konkrēto mazumtirdzniecības tirgu citādi, kā tas bija definēts šajā KP lēmumā. Bez tam, ievērojot jau sniegto vērtējumu par konkurenci starp tādiem veikaliem kā SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" u.c. un Drogas (šī lēmuma 2.3.punkts), tas arī nav pamats, lai atzītu KP viedokli par kļūdainu. Neskatoties uz to, ka SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" u.c. veikalu tīklu sortiments nepārtikas preču grupā daļēji pārklājas ar Drogas tīkla sortimentu, tomēr, kā atzina KP, SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" u.c. nav tiešie Drogas konkurenti. Par minēto liecina arī tirdzniecības centros esošo veikalu apsekojums, ko KP veica lietās Nr.1809/10/03.01.-01./14 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rimi grupas uzņēmumu (SIA "RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate" un SIA "SUPERNETTO") un SIA "Marno J" darbībās"35, Nr.p/11/03.01.-01./13 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Maxima Latvija" un tirdzniecības telpu iznomātāju darbībās"36, Nr.p/11/03.01./16 "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Palink grupas uzņēmumu (SIA "Palink" un SIA "Ozolu nami") un tirdzniecības telpu iznomātāju darbībās"37 2010.-2012.gados un secinājumi par konkurences esamību starp dažāda koncepta veikaliem. Apsekojuma rezultāti apstiprināja vispārzināmu faktu, ka vienā tirdzniecības centrā nav atrodami divu dažādu lielveikalu tīklu veikali, piemēram, Rimi veikals un Maxima veikals38, vai Palink veikals un Rimi veikals. Minētajās lietās KP konstatēja, ka nomas līgumos ierobežojumi pret telpu īpašniekiem attiecās uz telpu nomu pārtikas veikaliem. Attiecībā uz telpu nomu nepārtikas veikaliem ierobežojumi nebija attiecināmi. Kā pārkāpuma izdarīšanas laikā, t.i., līdz 2010.gadam, tā arī līdz esošam brīdim, ir novērojama situācija, ka "zem viena tirdzniecības centra jumta" var tikt izvietoti nespecializētais ikdienas plaša patēriņa preču veikals un Drogas veikals. Aprakstītais liecina par to, ka Drogas un tādi veikali kā Rimi, Maxima, Palink, Depo utt. nav uzskatāmi par tiešiem konkurentiem. Bez tam KP norāda, ka, izvērtējot DSM, konkrēti - izvērtējot vai konkrētam mazumtirgotājam ir iepirkuma vara, tiek izvērtēta šī mazumtirgotāja tirgus daļa iepirkuma tirgū un no tās izrietošais iepirkuma apjoms39. Saskaņā ar Lietā iegūto informāciju konkrētā iepirkuma tirgus, kurā EC bija atkarīgs no AS "Drogas": 1) sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 2) dekoratīvās kosmētikas piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 3) dezodorantu piegādes tirgus Latvijas teritorijā; 4) dušas želejas, vannas putu, sāļu un ziepju tirgus Latvijas teritorijā. KP apkopoja informāciju par SIA "Rimi Latvia", SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "Palink" un AS "Drogas" iepirkuma apjomu Ls bez PVN, kurā apskatītās preču grupas iekļauj to preču iepirkuma tirgu, kurā EC bija atkarīgs no AS "Drogas". Tomēr, no KP neatkarīgu iemeslu dēļ šī analīze nevar tikt uzskatīta par vispusīgu un nav izmantojama lietā: jo, KP secina, ka dati nav objektīvi salīdzināmi un līdz ar to nav izmantojami, jo lietā nav pieejami dati par AS "Drogas" 2009.gadā. Tāpat būtu nepieciešams minētos datus vērtēt kontekstā ar veikalu platību, bet informācija par to nav pilnīga. Kā arī dati, ko sniedza AS "Drogas" Lietā, ir pretrunā ar citiem KP iegūtiem datiem, kas (*) Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka (*) un plašs pārstāvēto zīmolu klāsts, KP uzskata, ka AS "Drogas" sniegtā informācija par iepirkuma apjomu dekoratīvās kosmētikas un ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļu produktu grupā varētu būt nepilnīga vai nepatiesa un līdz ar to nevar būt izmantojama kā pierādījums. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP uzskata, ka, lai Lietā pierādītu AS "Drogas" DSM, minētie dati nav nepieciešami, jo pastāv citi pietiekami pierādījumi, līdz ar to AS "Drogas" sniegtā informācija par iepirkuma apjomu Lietā netiek ņemta vērā un netiek izmantota kā pierādījums. KP atzīmē, ka, nosakot kāda tirgus dalībnieka DSM, nav nepieciešams, lai tas būtu vienīgais dominējošs uzņēmums tirgū, jo netiek vērtēts klasisks dominējošs stāvoklis. DSM konceptā iepirkuma vara var būt vienlaicīgi vairākiem tirgus dalībniekiem. Kopā ar konkrētā piegādātāja atkarību konkrētajā iepirkuma tirgū, tā veido DSM. Katram mazumtirgotāja tipam, ar kuriem AS "Drogas" salīdzina sevi, ir savas priekšrocības: lielāka vai mazāka specializācija, lielums, tīkla plašums u.c. AS "Drogas" specializācija un tas, kas, kā pareizi AS "Drogas" atzīmēja, dod AS "Drogas" konkurences priekšrocības, ir plašs "skaistumkopšanas un sadzīves" preču sortiments. AS "Drogas" priekšrocība ir tāda, ka AS "Drogas" specializējas uz "skaistumkopšanas un sadzīves" preču mazumtirdzniecību, piedāvājot ļoti plašu preču spektru. Kā pierāda Lietā iegūtā informācija (*). Attiecībā par patērētāju viedokli par aizstājamību KP norāda, ka šajā Lietā, kas ir DSM lieta, tā uzskatīja par būtiskāku izvērtēt lielveikalu un Drogas veikalu aizstājamību no piegādātāju viedokļa, ievērojot to, ka tiek salīdzināti alternatīvi noieta kanāli piegādātājiem, kā arī ņemot vērā čeku analīzes rezultātus. Šis viedoklis pamatojams ar to, ka DSM lietās mazumtirgotāju ir svarīgi izvērtēt no tāda skatu punkta, cik svarīgs šis mazumtirgotājs ir piegādātājam kā realizācijas kanāls. Turklāt dati par apgrozījumiem tirgū (4 kategorijas) atspoguļo patērētāju priekšrocības. Šī paša iemesla dēļ konkrētajā Lietā nav piemērojams SSNIP tests (kas, starp citu, nav vienīgais un noteicošais līdzeklis/instruments tirgus definēšanai). Minētais KP skaidrojums ir arī atbilde uz AS "Drogas" viedokli par to (*). KP neapšauba konkurences esamību, bet norāda, ka konkurenti primāri ir vērtējami no tā, vai tiem piemīt iepirkuma vara un no tā, cik svarīgu realizācijas kanālu tie veido piegādātājiem. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, KP secina, ka, neskatoties uz to, ka AS "Drogas" nav vienīgā konkrētā iepirkuma tirgus dalībniece, ir pierādīta AS "Drogas" iepirkuma vara. KP arī uzskata, ka iepirkuma vara eksistē pietiekami ilgi, jo Latvijā vairāku gadu garumā nav attīstījis līdzīga profila (koncepta) speciālizēts mazumtirdzniecības tīkls, kas būtu salīdzināms ar AS "Drogas" pēc apgrozījuma un veikalu skaita. (..) secināms, ka sniegtais EC atkarības vērtējums nesniedz jebkādas atziņas par piegādātāju (kopumā, t.i. neizdalot atsevišķus piegādātājus) atkarību no Drogas konkrētajos KP definētajos iepirkuma tirgos, izņemot garāmejošus un nekādi nepamatotus apgalvojumus, ka bez EC arī citi vairumtirgotāji lielā mērā ir atkarīgi no Drogas. (*). Detalizēti argumenti par EC u.c. piegādātāju atkarību no AS "Drogas" sniegti lēmuma 5.1.punktā. 7.2. Par AS "Drogas" darbībām, kurās konstatēti KL 13.panta otrās daļas pārkāpumi 7.2.1. KL 13.panta otrās daļas 1.punkts (*). Kopumā AS "Drogas" argumentē, (*). Izvērtējot AS "Drogas" minēto, KP norāda, ka AS "Drogas" apgalvojums, ka (*) ir noraidāms, ko apliecina Lietas materiāli - izdrukas par dažādu AS "Drogas" veikalu regulāriem un patstāvīgiem pasūtījumiem EC. No Lietas materiāliem - AS "Drogas" rēķiniem par sodu EC arī konstatējams, ka AS "Drogas" EC piemēroja sodus par pasūtījumu neizpildi vai nepilnīgu izpildi (skat, šī Lēmuma 6.5.punkts). Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī KP Lietā iegūto informāciju par AS "Drogas" veikalu pasūtījumu veikšanas kārtību un sadarbību ar piegādātājiem un to, ka KP šī Lēmuma 5.1. punktā ir pierādījusi EC atkarību no AS "Drogas", KP norāda, ka ir neiespējami uzskatīt, ka atkarīgs piegādātājs piegādes kādam mazumtirgotājam varētu veikt pēc savas brīvas iniciatīvas. KP vērtējumā šāds biznesa modelis nebūtu iespējams arī gadījumā, ja piegādātājs būtu neatkarīgs no mazumtirgotāja. Vienlaikus, ņemot vērā, ka AS "Drogas" un EC attiecības regulēja oficiāli noslēgts līgums, ka EC regulāri saņēma AS "Drogas" veikalu pasūtījumus, kā arī sodus gadījumos, kad pasūtījumi nebija izpildīti vai nepilnīgi izpildīti, KP uzskata, ka fakts, ka EC piegādāja preces saskaņā ar AS "Drogas" plānveida pasūtījumiem, nevis pēc savas iniciatīvas, ir pierādīts. Savukārt attiecībā uz faktu, ka AS "Drogas" pasūtīja un EC piegādāja preces pirms 01.10.2008., KP viedoklis minēts šī lēmuma 7.2.3.punktā. Vienlaikus KP norāda, ka AS "Drogas" viedoklī nav pierādījumi faktam, ka preces, kas tika atgrieztas EC, bija patērētājiem jaunas un nepazīstamas. To apliecina arī AS "Drogas" darbinieku EC adresētajos e-pastos minētais, piemēram, ka precei ir krities pieprasījums, bet nav nevienas norādes par to, ka EC tiek atdotas atpakaļ preces, kas bijušas uzskatāmas par jaunām un patērētājiem nezināmām (skat., šī lēmuma 6.1.punktu). 7.2.2. KL 13.panta otrās daļas 2.punkts Analizējot KP secinājumus Vēstules 5.2.punktā, jānorāda sekojošais. (*). Pamatojoties uz AS "Drogas" minēto, KP secina, ka bonusi tika piemēroti par: pastāvīgu EC piegādāto preču reklamēšanu reklāmas materiālos, avīzē, papildus eksponēšanu akcijas laikā, personāla apmācībā u.c. pasākumos, kas saistīti ar EC piegādāto preču virzīšanu tirgū. T.i., par mārketinga aktivitātēm, kas var tikt uzskatīts par mārketinga pakalpojumu. Bet izvērtējot sadarbības un mārketinga līgumu (punktus), KP secina, ka AS "Drogas" piemēroja divu veidu maksājumus - bonusi, kuri tika aprēķināti no apgrozījuma, un maksājums par mārketingu, kas ir pastāvīgs un neatkarīgs no apgrozījuma sasniegumiem. KP secina, ka netaisnīgs ir fakts, ka bonusi tika prasīti gan par mēneša apgrozījumu, gan par gada apgrozījumu, bet nedefinējot, kāds apgrozījums AS "Drogas" ir jāsasniedz ar EC precēm, lai tiktu piemēroti bonusi. Attiecīgi EC bija spiests maksāt AS "Drogas" faktiski par vienu un to pašu realizāciju (vismaz, neatkarīgi no tā, vai AS "Drogas" ar mārketinga pakalpojumiem panāk vai nepanāk apgrozījuma palielināšanu) bonusu vairākas reizes. Bez tam uz konkrēto gadījumu ir attiecināms KP secinājums, kas bija izdarīts lietā40 un kuram piekrita Apgabaltiesa: norēķinu termiņa netaisnīgums ir arī apstāklī, ka pirms samaksas saņemšanas par piegādātājām precēm trešajai personai jau var iestāties pienākums samaksāt pieteicējai apgrozījuma atlaidi41. KP norāda, ka Lietā netiek uzskatīts, (*), kā arī Lietā kopumā biežu un regulāru mārketinga akciju rīkošana netiek uzskatīts kā pārkāpums (skat. šī Lēmuma 6.2.punktu). KP rīcībā ir AS "Drogas" informācija par to, ka AS "Drogas" ar piegādātājiem (šajā gadījumā ar EC), katru gadu saskaņoja mārketinga līgumu, vienlaikus, ņemot vērā, ka EC kā piegādātājs bija atkarīgs no AS "Drogas", tā iespējas iebilst AS "Drogas" noteikumiem bija ierobežotas. Tāpat KP ņem vērā, ka arī citi vairumtirgotāji, kas ir AS "Drogas" piegādātāji, ir norādījuši, ka AS "Drogas" īstenotās mārketinga aktivitātes ne vienmēr ir efektīvas un pat ne peļņu nesošas, tomēr neskatoties uz to, AS "Drogas" tās nepiekrīt samazināt, skat. Lēmuma 5.1.punktu, kurā atspoguļots (*) viedoklis. Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka mārketinga aktivitātes var tikt uzskatītas par uzspiestām un ka preču iepirkumi to ietvaros nebija pārdomāti, ņemot vērā lielo atgriezto preču daudzumu. AS "Drogas" apgalvojums, ka (*) KP vērtējumā ir noraidāms, jo saskaņā ar Lietas materiāliem, AS "Drogas" un EC līdz EC maksātnespējas iestāšanai darbojās uz 2005.gada 31.augustā noslēgtā līguma pamata, un KP nav informācijas, ka būtu ticis noslēgts cits līgums. KP vērtējumā tieši šajā aspektā Lietā nav pamatoti vērtēt AS "Drogas" noslēgtos līgumus ar citiem piegādātājiem un tas arī netika darīts. 7.2.3. KL 13.panta otrās daļas 4.punkts (*). Izvērtējot AS "Drogas" argumentu, t.i., (*) un tādējādi uz šāda veida maksājumiem ir nepamatoti atsaukties, KP norāda, ka, lai konstatētu DSM ļaunprātīgu izmantošanas pārkāpuma tiesisko sastāvu, līdzīgi kā tas ir "klasiskā dominējošā stāvokļa pārkāpuma gadījumā", nav nepieciešams konstatēt pārkāpuma faktiskās sekas. Jo šajā gadījumā pilnībā ir pietiekoši, ka uzņēmums, kas atrodas DSM, izmanto šo stāvokli un līdz ar to spēj uzspiest noteiktus nosacījumus (šajā gadījumā attiecīgos noteikumus līgumā), kas, nepastāvot šādam stāvoklim tirgū, (varai attiecībā pret piegādātāju) konkrētajam tirgus dalībniekiem nebūtu iespējams, jo šāda noteikuma ietveršana ir absolūti pretēja otras puses komerciālajām interesēm un vienlīdzīgos apstākļos (nepastāvot piegādātāja atkarībai), visticamāk, šāds noteikums līgumā nekad netiktu ietvers. Jānorāda, ka līdzīgu nostāju pauž arī LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 07.02.2011. spriedumā lietā Nr.SKA-17/2011, kurā, t.sk., tiek norādīts, ka "Konkurences likuma 13.pants un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma uzskaitījumi nav tulkojami tā, ka nepieciešams konstatēt faktiskas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas sekas. Šeit jānorāda, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar Eiropas Savienības principiem. Tirgus dalībnieka darbība, kura izpaužas kā ļaunprātīga savas tirgus varas izmantošana, ietekmē kopējo tirgu un kavē harmoniskas, līdzsvarotas un noturīgas saimnieciskās darbības attīstību. Tādēļ no pārkāpuma konstatēšanas viedokļa ir pietiekami, ka dominējošo stāvokli baudošs tirgus dalībnieks izmanto savu stāvokli ar tādām metodēm, kuras tas brīvas konkurences apstākļos neizmantotu, un šāda izmantošana ir bijusi objektīvi piemērota tirgus ietekmēšanai un ekonomiskās sāncensības vājināšanai. Aizskārums atklājas tādējādi no paša diskriminācijas fakta". Šajā gadījumā gan jānorāda, ka Senāta augstāk minētie secinājumi attiecas uz KL 13.panta pirmo daļu, taču, tā kā DSM sevī ietver mazāku tirgus varas apjomu, t.i., tas spēj rīkoties neatkarīgi vienīgi no piegādātājiem, un tam nepiemīt spēja rīkoties neatkarīgi no patērētājiem un konkurentiem. Tādējādi, salīdzinājumā ar klasiskā dominējošo stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, DSM pārkāpumi ir mazāk smagi pārkāpumi un tādējādi to pierādīšanas standarts nevar būt smagāks kā standarts, pierādot klasisko dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tādējādi KP uzskata, ka augstāk minētie argumenti, kurus Senāts ir norādījis, ir attiecināmi arī uz DSM esošu tirgus dalībnieku. Ņemot vērā visu minēto, KP uzskata, ka AS "Drogas" arguments par to, ka, tā kā nav konstatējamas faktiskās sekas, tad nav konstatējams pārkāpums, nav pamatots. Savukārt uz argumentu, (*), KP norāda, ka šāds arguments neiztur kritiku, jo, kā izriet no Lietas materiāliem (sk. 1.sējuma 81.lp.), tad jaunais līguma projekts netika parakstīts no EC puses ne jau tāpēc, ka tas nevēlējās izmainīt kārtību attiecībā uz šāda veida nepamatotiem maksājumiem, bet gan tāpēc, ka jaunais līgums iekļāva vēl vairāk ekonomiski neiespējami izpildāmus priekš EC nosacījumus, t.i., ka AS "Drogas" varēs norēķināties par precēm pēc preču realizācijas, bonusa palielināšanu par to, ja AS"Drogas" par precēm norēķinās ātrāk nekā atrunāts līgumā, kā arī bonusa palielināšanu par piegādāto apjomu. Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka AS "Drogas" norādītais arguments, ka (*), ir pilnībā atrauti norādīts, nevērtējot Lietā esošos materiālus un (*). KP arī norāda, ka, pat pieņemot, ka AS "Drogas" pēc 01.10.2008., kad stājās spēkā KL DSM regulējums (*), AS "Drogas" pastāvēja iespēja EC informēt, nosūtot vienpusēju paziņojumu par sev pielīgto tiesību attiecībā uz "Drogas" un EC Līguma pielikuma Nr.3, kura 2.1.1.apakšpunktā ir noteikts, ka "jaunu vai pēc rekonstrukcijas Pasūtītāja veikala atvēršanas gadījumā Piegādātājs samaksā Pasūtītājam Ls 300,00 (trīs simti latu)" turpmāku neizmantošanu. KP rīcībā nav informācijas, kā arī Lietas materiālos nav dokumentu, kas apstiprinātu šādu AS "Drogas" rīcību, līdz ar to KP uzskata, ka AS "Drogas" nav izmantojusi visas likumiskās tiesības, kā arī nav izrādījusi nekādu iniciatīvu, kas apliecina, ka tika darīts viss iespējamais, lai pēc 01.10.2008. AS "Drogas" līgumi ar piegādātājiem nesaturētu KL 13.panta otrajā daļā noteiktos aizliegumus. 7.2.4. KL 13.panta otrās daļas 6.punkts (..) Drogas sankcijas EC, attiecas uz periodu pirms DSM regulējuma spēkā stāšanās, t.i. pirms 2008.gada 1.oktobra, attiecīgi jebkāda EC un Drogas sadarbības pirms DSM regulējuma spēkā stāšanās analīze nevar radīt DSM pārkāpumu no Drogas puses, jo šim regulējumam nav retrospektīvs spēks. (*). Attiecībā uz argumentu par sankcijām pirms DSM regulējuma spēkā stāšanās, t.i. pirms 01.10.2008., KP nostāja ir sniegta šā lēmumā 3.punktā. Attiecībā uz otru argumentu KP norāda, ka Lietā ir pierādījumi, ka AS "Drogas" ir piemērojuši EC sodus par preču nepiegādi. Viedoklī AS "Drogas" norāda, ka (*)42, tomēr no KP un AS "Drogas" pieejamajiem Lietas materiāliem, redzams, ka rēķiniem par sodiem par preču nepiegādi pilnā sortimenta apjomā AS "Drogas" kā apmaksas veidu piemēroja (*), tāpēc KP uzskata, ka AS "Drogas" apgalvojums ir nepatiess". KP norāda, ka no AS "Drogas" viedokļa, kur minēts, ka (*) nav pierādījumu AS "Drogas" zaudējumiem par EC nepiegādātajām precēm. Vienlaikus KP piekrīt, ka preču nepiegāde var radīt zaudējumus, tomēr, ņemot vērā EC nepiegādāto preču vērtību proporcionāli AS "Drogas" piemērotajam sodam, KP uzskata, ka AS "Drogas" zaudējumi bija mazāki kā ieguvumi no soda naudām. Papildus šī lēmuma 6.5.punktā minētajiem pierādījumiem, KP norāda, ka saskaņā ar matemātiskiem aprēķiniem un piemērojot varbūtības teoriju attiecībā uz notikumiem 100% preču piegāde praktiski nav iespējama. Notikumi var būt neatkarīgi viens no otra, un pie tādiem pieder EC veiktās preču piegādes uz AS "Drogas" veikaliem un EC preču saņemšana no saviem piegādātājiem-ražotājiem Eiropā un citās valstīs. Varbūtība, ka divi neatkarīgi notikumi 1)EC pasūtītā prece nepienāks laikā; 2)AS "Drogas" pasūtīs tieši šīs preces) iestāsies vienlaicīgi, ir niecīga (ievērojot, ka darbībām ir jābūt racionāli izplanotām) un to nosaka notikumu rašanās vieta laikā un telpā, un vēl citu blakus faktori, tajā skaitā cilvēciskais. EC piegāde AS "Drogas" bija jānodrošina 100% uz visām 72 tirdzniecības vietām. Tajā pašā laikā EC no saviem 20 piegādātājiem preces saņēma 80-90% apmērā no pasūtītā. Ja pieņem, ka EC izdotos saņemt no saviem piegādātājiem pasūtījuma izpildi 97% apmērā, tad pie preču nosaukumu skaita 3000 vienības varbūtība, ka EC noliktavās noteiktā prece būs, ir ne vairāk kā 80%. KP vērtējumā tas apstiprina EC pamatotos lūgumus pārskatīt 100% preču piegādes nodrošinājumu uz saprātīgiem skaitļiem, piemēram, 85% apmērā, ko AS "Drogas" vadība noraidīja. Līdz ar to, nemot vērā iepriekš minēto, KP vērtējumā AS "Drogas" bija izdevīga pastāvošā sistēma, kā arī iespēja pastāvīgi piemērot EC sodus par nepilnīgu preču piegādi. 7.3. Par secinājumiem par sekām KP Vēstulē sniegtie Izpilddirekcijas secinājumi par Drogas rīcības sekām uz EC maksātnespējas iestāšanos ir nepamatoti. (..) (..) KP vēstulē norādītais secinājums par EC maksātnespējas cēloņiem - Drogas darbībām ir priekšlaicīgs, neobjektīvs un nav pamatots ar faktiem. Drogas ieskatā, EC maksātnespējas cēlonis bija EC vadības bezatbildīga un neprofesionāla darbība. Papildus, vēlamies uzsvērt, ka Vēstulē KP nevienā vietā nav minējusi vai ņēmusi vērā faktu, ka 2009.gadā Latvijā un Pasaulē iestājās ekonomiskā krīze, kas būtiski mainīja patērētāju uzvedību un pieprasījumu. Tāpēc uzskatām, ka EC maksātnespēja varēja iestāties vairāku apstākļu rezultātā, kuriem nav sakara ar Lietā izmeklētajām Drogas un EC līgumattiecībām, t.sk. ekonomiskās krīzes iestāšanās, EC neefektīvas saimnieciskās darbības, EC "finanšu piramīdas" veidā izveidotās uzņēmējdarbības, kas daļēji balstījās uz Drogas finansējuma (t.i. garās EC Drogas piegādāto preču aprites laikam Drogas veikalos), EC agresīvās ekspansijas un zīmolu pārņemšanas politikas "treknajos gados" un citu apstākļu dēļ. Visbeidzot, Vēstulē norādīts, ka Drogas darbības saistībā ar atlaižu un bonusu pieprasīšanu saviem piegādātājiem ir praktiski veicinājušas to, ka citiem mazumtirgotājiem preces tika piedāvātas par augstāku cenu, lai kompensētu zaudējumus, kas rodas no sadarbības ar Drogas. Pirmkārt, Vēstulē nav atrodams jebkāds vērtējums, pamatojums vai pierādījumi, ka Drogas piegādātāji ir cietuši zaudējumus. Otrkārt, ciktāl Vēstulē apgalvots, ka konkrēti piegādātāji citiem mazumtirgotājiem piegādā konkrētas preces par augstāku cenu, šāda cenu diferenciācija ir piegādātāju atbildība. Turklāt ir pašsaprotami, ka Drogas piedāvātā preču cena var būt zemāka, kā citiem mazumtirgotājiem piegādātā cena gadījumos, kad Drogas konkrētajam piegādātājam ir lielākais klients. Atbildot uz AS "Drogas" minēto, KP norāda, ka KL pārkāpumus AS "Drogas" darbībās attiecībā pret EC uzskata kā vienu no maksātnespējas cēloņiem, bet ne kā vienīgo no iespējamajiem iemesliem. KP piekrīt, ka EC maksātnespējas pamatā varēja būt arī vēl citi iemesli, par kuriem KP nav informācijas, vienlaikus tieši ekspluatējošā AS "Drogas" rīcība pret EC KP vērtējumā ir viens no maksātnespējas iemesliem. KP rīcībā nav informācijas un arī no AS "Drogas" sniegtā viedokļa nav pierādījumi apgalvojumam, ka "EC maksātnespējas cēlonis bija EC vadības bezatbildīga un neprofesionāla darbība", līdz ar to KP uzskata ka šis pagalvojums nav pierādīts un ir AS "Drogas" subjektīvs viedoklis. Tāpat KP norāda, ka AS "Drogas" sniegatais viedoklis nesatur pierādījumus apgalvojumam, ka "(..) EC "finanšu piramīdas" veidā izveidotās uzņēmējdarbības, kas daļēji balstījās uz Drogas finansējuma (..)", kā arī KP nav informācijas, ko AS "Drogas" ir domājusi ar jedzienu "finanšu piramīdu". Saskaņā ar KP pieejamo informāciju EC bija vairumtirdzniecības uzņēmums, kas piegādāja dažādas skaistumkopšanas un ķermeņa kopšanas preces, sadarbojoties ar dažādiem ražotājiem un par tā klientiem, līdz ar AS "Drogas" bija dažādi citi mazumtirgotāji. Attiecībā par AS "Drogas" piegādātāju zaudējumiem KP argumenti ir sniegti lēmuma 5.2.punktā.