3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 109. pantam. Saeima uzskata, ka Senāts Satversmes 109. panta pārkāpumu saskatījis apstāklī, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam. Tāpēc šīs lietas ietvaros esot noskaidrojams, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir izpildījis no Satversmes 109. panta izrietošos valsts pozitīvos pienākumus un ievērojis tiesiskās vienlīdzības principu. Saeima norāda, ka kopš 1996. gada 1. janvāra sociālās apdrošināšanas sistēma ir balstīta uz individualizētām sociālajām iemaksām. Vispārīgā gadījumā darba ņēmējs esot pakļauts visu veidu sociālajai apdrošināšanai, tostarp arī apdrošināšanai pret invaliditātes risku. No kopējās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, kas 2012. gadā bijusi 35,09 procenti, iemaksu likme invaliditātes apdrošināšanai bijusi 3,16 procenti. Šāda iemaksu likme invaliditātes apdrošināšanai esot vērtējama kā maza. Līdz ar to arī personu veiktās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai esot mazas. Tādējādi invaliditātes apdrošināšanas sistēmā vistiešāk darbojoties solidaritātes, nevis uzkrāšanas princips. Invaliditātes pensijas apmērs atšķirībā no vecuma pensijas apmēra neesot tieši atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. No strādājošo darba samaksas veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiekot izmaksātas pašreizējiem invalīdiem, neveidojot nekādus personificētus uzkrājumus. Šajā sakarā Saeima nepiekrīt Senāta viedoklim, ka, invaliditātes grupai mainoties no trešās uz otro, invaliditātes pensijas pārrēķināšanu nevarot uzskatīt par vienkāršu pensijas apmēra pārrēķināšanu, kā tas ir apdrošināšanas stāža papildināšanas gadījumā. Sociālās apdrošināšanas pakalpojumi esot vērsti uz to, lai kompensētu personas zaudētos ienākumus sakarā ar slimību, vecumu vai invaliditāti - daļēju vai pilnīgu darbspēju zaudējumu. Tā kā darbspēju zaudējums 1. un 2. grupas invaliditātes gadījumā esot ļoti liels, nevajadzētu veidoties tādai situācijai, ka persona pēc invaliditātes noteikšanas strādā un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no lielākiem ienākumiem nekā pirms invaliditātes noteikšanas. Šo secinājumu Saeima pamato ar pieņēmumu, ka persona ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti parasti nevar strādāt pilnu darba slodzi. Ja persona tomēr spēj strādāt, tas nozīmējot, ka tā pati var sev nodrošināt ienākumus. Pamatojot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam, Saeima norāda, ka nepiekrīt Senāta apgalvojumam, proti, tam, ka 3. grupas invalīdi, kuriem invaliditātes pensija piešķirta pirms 1997. gada 1. janvāra un kuri pēc šā datuma turpina strādāt, veic sociālās iemaksas un iegūst 2. grupas invaliditāti, atrastos vienādos un salīdzināmos apstākļos ar sociāli apdrošinātiem darba ņēmējiem, kuri pēc 1997. gada 1. janvāra kļūst uzreiz par 2. grupas invalīdiem. Starp Senāta salīdzinātajām personu grupām pastāvot būtiska atšķirība. Proti, invaliditātes pensija pirmajai personu grupai tiekot pārrēķināta sakarā ar invaliditātes grupas maiņu atbilstoši apstrīdētajā normā ietvertajai formulai, bet otrajai personu grupai - piešķirta no jauna saskaņā ar Pensiju likuma 16. panta pirmo, otro un trešo daļu. Savukārt invaliditātes pensijas pārrēķins abām personu grupām tiekot veikts, ņemot vērā vienīgi personas uzkrāto apdrošināšanas stāžu, kā to nosaka Pensiju likuma 24. panta piektā daļa un pārejas noteikumu 16. punkta 4. apakšpunkts. Abos gadījumos tiekot lietotas tās pašas formulas, kas bija izmantotas pensijas sākotnējā apmēra noteikšanai. Tādējādi visas invaliditātes pensijas neatkarīgi no to piešķiršanas laika tiekot pārrēķinātas, ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algu, kas tika ņemta vērā, pirmreizēji piešķirot invaliditātes pensiju. Tātad, pārrēķinot invaliditātes pensiju, personas apdrošināšanas iemaksu alga netiekot mainīta. Turklāt Saeima norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1581 "Valsts pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra pārskatīšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1581) 4. un 5. punktu ikvienas personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras sākotnēji aprēķināta un piešķirta invaliditātes pensija, tiek aktualizēta atbilstoši inflācijas izmaiņām valstī.