4. Article

Tiesu pārslogotība un ilgstošais administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas process Lai atrisinātu koncepcijas kopsavilkuma I nodaļā minēto 4.problēmu, kas saistīta ar tiesu noslogotību un ilgstošo administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procesu, nepieciešams veikt vairākus pasākumus: 4.1. mainīt kodeksa 213.pantā minēto administratīvo pārkāpumu lietu piekritību. Šobrīd minētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Šajos gadījumos tiesa darbojas iestādes statusā, pieņemot sākotnējo lēmumu un uzliekot administratīvo sodu. Tādējādi pilsētas (rajona) tiesai tiek palielināta slodze, un tai daļēji ir jāuzņemas iestādes kompetence, pildot tiesai neraksturīgas funkcijas. Līdz ar to, nosakot kodeksa 213.pantā paredzēto administratīvā pārkāpuma lietu pakļautību iestādei, ievērojami samazināsies rajonu (pilsētu) tiesās izskatāmo administratīvo pārkāpumu lietu skaits. Tādējādi tiks daļēji atslogotas tiesas un samazināsies tiesās pārsūdzēto lietu izskatīšanas termiņš. Šobrīd rajona (pilsētas) tiesās strādā 257 tiesneši. Ņemot vērā administratīvo lietu relatīvo vienkāršību, prognozējams, ka 6,9 administratīvo pārkāpumu lietu vietā katrs tiesnesis varēs ik mēnesi izskatīt trīs lietas no lietu uzkrājuma. Kopā tas veido papildus izskatītu 771 lietu mēnesī un 9252 lietas gadā. Tātad atteikšanās no administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas 213.panta kārtībā ļauj prognozēt, ka tādā veidā ik gadu varētu tikt izskatītas papildus 9252 civillietas un krimināllietas. Ņemot vērā to, ka šobrīd neizskatītās lietas vai tā saucamais "lietu uzkrājums" ar katru nākamo gadu pieaug par aptuveni 5000 lietu (2009.gadā bija 34 055 neizskatītas lietas, bet 2010.gadā 39 079 lietas), šāda reforma ļauj prognozēt, ka neizskatīto lietu pieaugums varētu tikt apturēts un kopējais neizskatīto lietu skaits ar katru nākamo gadu nedaudz mazināsies; 4.2. ieviest rakstveida procesu iestādē lēmuma apstrīdēšanas stadijā. Tādējādi administratīvā pārkāpuma process iestādē kļūst ātrāks un efektīvāks. Augstākai iestādei nebūs pienākums klātienē uzklausīt administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku viedokļus un argumentus, ja nepieciešamā informācija lēmuma pieņemšanai būs pieejama lietas materiālos. Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka augstākai iestādei būs tiesības uzaicināt lietas dalībniekus sniegt paskaidrojumus mutvārdos, ja iestāde to uzskatīs par nepieciešamu efektīvākai lietas izskatīšanai. Ieviešot rakstveida procesu lēmuma apstrīdēšanas stadijā, tiks panākts, ka netiek kavēta lēmuma pieņemšana, jo praksē bieži vien lietas dalībnieki neierodas uz lietas izskatīšanu mutvārdos, tādējādi kavējot administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu; 4.3. veicināt plašāku rakstveida procesa izmantošanu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai tiesā. Tiesvedība notiek rakstveida procesā, izņemot gadījumus, ja kāds no procesa dalībniekiem ir lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā. Tiesa (tiesnesis) pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, piemēram, ja lietā savāktie materiāli nav pietiekami lietas pilnīgai izvērtēšanai un nepieciešams iegūt papildu paskaidrojumus un liecības. Administratīvo pārkāpumu procesa likumā var paredzēt arī citus kritērijus lietas izskatīšanai mutvārdu procesā. Šādā gadījumā tiesnesis nozīmē lietas izskatīšanu mutvārdu procesā; 4.4. ieviest valsts noteiktu maksājumu. Paredzēt, ka personai, kura atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tāpat kā kriminālprocesā būs pienākums atlīdzināt procesuālos izdevumus. Procesuālos izdevumus sedz no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, ja persona, no kuras tie ir piedzenami, ir maznodrošināta vai tai ir piešķirts trūcīgas personas statuss. Samaksu par tulka darbu sedz no valsts vai pašvaldības līdzekļiem. Šādā gadījumā personas tiesības pārsūdzēt lēmumu netiek ierobežotas ar tādu maksājumu, kura mērķis ir atturēt personu no nepamatotas sūdzēšanās, tomēr, ja persona ar galīgo nolēmumu tiek atzīta par vainīgu un tātad nepamatoti ar savu sūdzību noslogojusi valsts iestāžu un tiesu sistēmu, tai ir jāsamaksā daļa no visiem lietvedības izdevumiem jāatlīdzina procesuālie izdevumi. Šādu apsvērumu izdarīšana varētu personu atturēt no tādas lietvedības turpināšanas, kurā ir mazas izredzes uz labvēlīgu lietas iznākumu. Šobrīd ir identificēti šāda veida procesuālie izdevumi: summas, ko izmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni; summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu; samaksa ekspertiem un tulkiem par darbu, izņemot gadījumus, ja viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus; summas, kas radušās sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu; summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai; summas, kas saistītas ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm; 4.5. ieviest administratīvā pārkāpuma lietvedību vienošanās procedūrā. Ieviest jaunu administratīvās lietvedības procedūru, kuras mērķis ir samazināt administratīvo pārkāpumu lietvedības ilgumu situācijā, kad personas pilnībā atzīst savu vainu un piekrīt noteiktā soda veidam un apmēram. Ja izdarīts vienkāršs administratīvais pārkāpums, kurā nav iesaistīti cietušie, nepilngadīgie, kur pārkāpums nav izraisījis īpaši kaitīgas sekas, amatpersona, noskaidrojot, ka persona atzīst savu vainu pārkāpumā un piekrīt uzliktā soda veidam un apmēram, varēs piedāvāt vienoties par savas vainas pilnīgu atzīšanu un uzliktā pamatsoda apmēra samazināšanu ar nosacījumu, ka šāds lēmums nebūtu pārsūdzams. Šāda vienošanās var notikt, tikai personai brīvprātīgi tam piekrītot. Ja persona vēlāk tomēr izlemtu vienošanās procedūrā pieņemto lēmumu pārsūdzēt, vispārējā kārtība paredzētu šāda iesnieguma neizskatīšanu, tomēr likumā būtu jānosaka atsevišķi gadījumi, kuros šādas lietas pārskatīšana būtu pieļaujama, piemēram, sodīta nepilngadīga persona bez pārstāvja klātbūtnes vai jaunatklāti apstākļi. Ja persona vai kontrolējošās iestādes amatpersona kādu iemeslu dēļ nevēlas noslēgt šādu vienošanos, administratīvā pārkāpuma lietvedība veicama parastajā procedūrā. Piemēram, ja persona, kas pārgājusi ielu pie sarkanās gaismas, atzīst savu vainu un piekrīt uzliktajam naudas sodam 15 latu apmērā, amatpersonas var piedāvāt samazināt uzlikto naudas sodu likumā noteiktās likmes apmērā. Likumā ir jāparedz robežas, kādās pieļaujams naudas soda samazinājums. Paredzams, ka šādas procedūras ietvaros lietas izskatīšanā būs iesaistīta viena valsts amatpersona, procedūra varētu ilgt 15 30 minūtes, un lietvedības laikā tiktu sastādīts īpašas formas lēmums uz vienas veidlapas. Personai varētu noteikt tiesības uzreiz pēc lēmuma sastādīšanas samaksāt uzlikto naudas sodu, bet vienīgi tad, ja to būtu iespējams nodrošināt ar POS termināli bezskaidras naudas pārskaitījuma veidā. Ja naudas sodu nav iespējams iekasēt bezskaidras naudas maksājuma formā, persona veiktu naudas soda maksājumu likumā noteiktajā parastajā termiņā un kārtībā. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma lietvedība par attiecīgo pārkāpumu būtu beigusies, tādējādi nodrošinot īsu un vienkāršu lietvedības procedūru. Līdzīga kārtība vienkāršo administratīvo pārkāpumu lietvedībā darbojas Vācijā.