8. Article

Ar lēmumu pārrobežu izpildi saistītie risinājumi Eiropas Savienības dalībvalstu, piemēram, Zviedrijas, Čehijas, Portugāles, Igaunijas, tiesību akti atbilstoši Padomes pamatlēmumam 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (turpmāk Padomes pamatlēmums 2005/214/TI) paredz iespēju atzīt un izpildīt dalībvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērotas finansiālas sankcijas. Padomes pamatlēmums 2005/214/TI pamatā attiecas uz krimināllietās pieņemtajiem lēmumiem. Tomēr Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 1.panta "a" punkta "iii" apakšpunktā noteikts, ka atzīstami un izpildāmi ir arī lēmumi, kurus pieņēmusi izdevējas valsts iestāde, kas nav tiesa, attiecībā uz darbībām, kas ir sodāmas atbilstīgi izdevējas valsts tiesību aktiem, jo ir pārkāptas tiesību normas, ar nosacījumu, ka attiecīgajai personai ir bijusi iespēja iesniegt šo lietu izskatīšanai tiesā, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās. Savukārt Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 1.panta "a" punkta "iv" apakšpunktā noteikts, ka atzīstami un izpildāmi ir arī lēmumi, kurus pieņēmusi tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās, ja lēmums pieņemts attiecībā uz "iii" apakšpunktā minēto lēmumu. Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 5.panta pirmajā punktā ir uzskaitīti nodarījumi, attiecībā uz kuriem lēmums ir atzīstams un izpildāms, nepārbaudot nodarījuma abpusējo sodāmību. Lielākoties uzskaitītie nodarījumi ir krimināli sodāmi. Tomēr Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 5.panta trešajā punktā noteikts, ka ir izpildāmi arī lēmumi par nodarījumiem, kas nav uzskaitīti pamatlēmuma 5.panta pirmajā punktā. Šajā gadījumā izpildes valsts var saistīt lēmuma atzīšanu un izpildi ar tādu nosacījumu, ka lēmums ir saistīts ar darbību, ko atzītu par nodarījumu saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem. Ir paredzēts, ka no 2012.gada administratīvo pārkāpumu lietas divās instancēs skatīs vispārējās jurisdikcijas tiesas. Vispārējās jurisdikcijas tiesa ir tiesa, kam ir īpaša jurisdikcija krimināllietās. Ievērojot minēto nosacījumu, uz Latvijā pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru personai tiek piemērots naudas sods, varētu attiecināt Padomes pamatlēmumu 2005/214/TI, un šo lēmumu varētu atzīt un izpildīt citā dalībvalstī. Jaunajā likumā būtu jāietver tiesību normas, kas paredz Padomes pamatlēmumam 2005/214/TI atbilstošu kārtību, kādā Latvijā izpilda citas dalībvalsts lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un kādā Latvija nosūta citai dalībvalstij lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Minētā kārtība attieksies uz lēmumiem, ar kuriem piemērots naudas sods. Vienlaikus jānorāda, ka pamatlēmums paredz valstīm noteikt kompetento iestādi vai iestādes, kuras ir kompetentas atzīt un izpildīt lēmumu. Pamatlēmums paredz iespēju valstīm noteikt arī centrālo iestādi vai iestādes, kuras ir atbildīgas par lēmumu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī palīdzības sniegšanu kompetentajām iestādēm. Ieviešot pamatlēmumu krimināltiesību jomā par tiesu nolēmumu savstarpējo atzīšanu, Latvijā tika ieviests modelis, kurā ir gan kompetentā iestāde (šajā gadījumā tiesas), gan centrālā iestāde (Tieslietu ministrija). Tiesu nosūtītie izpildes lūgumi un no citām valstīm saņemtie izpildes lūgumi tiek sūtīti caur Tieslietu ministriju. Līdzīga shēma būtu jāievieš arī attiecībā uz sadarbību administratīvo pārkāpumu jomā, jo: 1) vienu un to pašu pamatlēmumu nevar ieviest pilnīgi atšķirīgos mehānismos, jo sevišķi tāpēc, ka lielā daļā Eiropas Savienības valstu nepastāv strikts dalījums noziedzīgajos nodarījumos un administratīvajos pārkāpumos; 2) kodeksa ietvaros Latvijā kā kompetentās iestādes būtu nosakāmas apmēram 150 iestādes, kas ir nesamērīgi liels kompetento iestāžu skaits. Pamatlēmums pārsvarā ir veidots krimināllietām, kur kompetentā iestāde parasti būs tikai tiesa vai atsevišķās valstīs izņēmuma kārtā vēl viena iestāde; 3) ņemot vērā inspektoru kvalifikācijas līmeni dažādās valsts iestādēs un pašvaldību iestādēs, kā arī iestādes pilnvaras un resursus, ir bažas, ka viņi nespēs izmantot šo instrumentu, jo nespēs identificēt valsti, kur atrodas pārkāpējs vai kur viņam ir īpašums, kā arī būs problēmas ar kompetentās iestādes identificēšanu attiecīgajā valstī. Savukārt attiecībā uz tādu lēmumu izpildi, kuri saņemti no ārvalstīm, jānorāda, ka, saņemot izpildei pieprasījumu par finanšu sankcijas izpildi administratīvo pārkāpumu lietā: a) pirmkārt, ir jāidentificē, vai atsūtītā lieta ir kāda no Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 5.panta 1.punktā minētajām lietām; b) ja atsūtīta lieta, kas neatbilst Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 5.panta 1.punktā minētajiem nosacījumiem, nepieciešams pārbaudīt abpusējo sodāmību; c) otrkārt, ir jākonstatē, vai nepastāv kāds no Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 7.pantā minētajiem neatzīšanas un neizpildīšanas iemesliem (pavisam tādi ir 10, un tie ir pietiekami sarežģīti, piemēram, nepieciešams pārbaudīt, vai izdevējvalstī lēmums nav pieņemts aizmuguriski). Attiecībā uz soda izpildi krimināltiesību jomā kā kompetentā iestāde ir noteikta tiesa un iepriekš minētos nosacījumus tiesa pārbauda, rīkojot tiesas sēdi. Ir apšaubāms, vai administratīvo pārkāpumu kontroli veicošās iestādes Latvijā (piemēram, pašvaldību administratīvās komisijas) būs pietiekami profesionāli kompetentas, lai veiktu Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 7.pantā minēto apstākļu pārbaudi. Tātad kompetentās iestādes statuss arī administratīvo pārkāpumu lietās būtu nosakāms tiesai. Tas nozīmē, ka administratīvo pārkāpumu procesā ir jāievieš jauna tiesā veicama procedūra, kas, cita starpā, bez tiesas sēdes organizēšanas var ietvert arī blakus sūdzības iesniegšanas iespēju. Tas nozīmē, ka šāda procedūra radīs papildu slodzi šobrīd jau tā noslogotajām rajona (pilsētas) tiesām. Iespējams, šādas procedūras ieviešanai nepieciešamas papildu tiesnešu vietas vai citi risinājumi kopējās tiesu noslodzes mazināšanai. Atbilstoši Padomes pamatlēmuma 2005/214/TI 18.pantā noteiktajam šis pamatlēmums neliedz piemērot divpusējos vai daudzpusējos nolīgumus vai pasākumus dalībvalstu starpā tiktāl, ciktāl šādi nolīgumi vai pasākumi ļauj pārsniegt šā pamatlēmuma prasības un palīdz vienkāršot vai atvieglot finansiālu sankciju izpildes procedūras, līdz ar to Latvija var noslēgt arī nolīgumus ar dalībvalstīm par tiesisko sadarbību administratīvo pārkāpumu lietās. Attiecībā uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, savstarpēja administratīvo sodu atzīšana un izpilde ir iespējama, ja tiek noslēgti attiecīgi līgumi par tiesisko sadarbību administratīvo pārkāpumu lietās. Nozīmīgākās valstis, ar kurām būtu jāmēģina uzsākt sarunas par divpusējo līgumu noslēgšanu, ir, piemēram, Krievija, Baltkrievija un Ukraina.