9. Article

Pieteikuma iesniedzējs apstrīdējis apstrīdēto normu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012. gada 1. oktobrim, kad stājās spēkā 2012. gada 5. jūlija likums "Grozījumi Izglītības likumā". Saskaņā ar jauno regulējumu to, vai persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, drīkst strādāt par pedagogu un vai tas nekaitēs izglītojamo interesēm, izvērtē Ministru kabineta noteikta institūcija Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tādējādi apstrīdētā norma ir izteikta jaunā redakcijā, nevis izslēgta no Izglītības likuma. Tomēr faktiski tā ir zaudējusi spēku, jo paredz konkrēto tiesisko attiecību jaunu regulējumu. Proti, apstrīdētā norma vairs neparedz vispārēju aizliegumu strādāt par pedagogu personai, kas sodīta par jebkura tīša nozieguma izdarīšanu, bet nosaka mehānismu, kas nodrošina diferencētu pieeju. Saeimas 2012. gada 14. jūnija sēdē, kad likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" tika izskatīts pirmajā lasījumā, deputāte Ina Druviete Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā norādīja, ka ar grozījumiem paredzēts normu precizēt un "samērot sabiedrības intereses ar iespējamo indivīda tiesību aizskārumu" (sk. Saeimas 2012. gada 14. jūnija sēdes stenogrammu, pieejama http://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/124 #LP0296_022, aplūkota 2013. gada 5. februārī). Saeimas atbildes rakstā un pieaicināto personu - Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Tiesībsarga - viedokļos, kas iesniegti Satversmes tiesai, pausts uzskats, ka ar apstrīdētās normas grozījumiem ir novērsta Izglītības likuma 50. panta 1. punkta iespējamā neatbilstība Satversmei (sk. lietas materiālu 29., 70., 81., 99. un 100. lpp.). Arī Pieteikuma iesniedzējs pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem paudis gandarījumu par to, ka Saeima un pieaicinātās personas atzinušas apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 106. pantam un "Saeima ir labojusi apstrīdēto normu" (sk. lietas materiālu 122. lpp.). Tādējādi Saeima ir novērsusi apstākļus, kas bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā.