4. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar Satversmes 91. un 109. pantu. Piemaksa jau sākotnēji esot noteikta kā personas pagaidu tiesības, kas neietilpstot Satversmes 109. pantā noteikto tiesību uz sociālo nodrošinājumu kodolā. Sociālo tiesību jomā valsts pozitīvais pienākums ietverot tikai tādas sociālās palīdzības nodrošināšanu, kura ir garantēta pat tad, ja persona nav veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas (turpmāk - iemaksas). Personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu minimālā līmenī tiekot garantētas ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 34. punktu. Piemaksa esot atzīstama par papildu sociālo garantiju. Likumdevējs to esot noteicis politiskas izšķiršanās rezultātā ar nolūku uzlabot to pensionāru materiālo stāvokli, kuriem apdrošināšanas stāžs bijis liels, bet pensija - maza. Līdz ar to šajā gadījumā tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālajā līmenī netiekot skartas. Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam tiek norādīts, ka Tiesībsarga birojā izskatīta pārbaudes lieta par kārtību, kādā tiek piešķirta piemaksa. Pārbaudes lietā secināts, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantā noteiktajam vienlīdzības principam. Kaut arī personas, kurām pensija aprēķināta līdz 2011. gada 31. decembrim, un personas, kurām pensija aprēķināta pēc šā datuma, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis un atšķirīgajai attieksmei - objektīvs un saprātīgs pamats.