10. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Dr.iur. Aivars Lošmanis - uzskata, ka tiesības lemt par maksātnespējas risinājumu ir uzskatāmas par neatņemamām kreditoru tiesībām un ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā. Vispārējas maksātnespējas gadījumā kreditori paši izlemjot jautājumu par uzņēmuma maksātnespējas risinājumu. Savukārt kredītiestādes maksātnespējas gadījumā šā jautājuma izlemšana nodota tikai administratora kompetencē. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežojot kreditoru tiesības uz īpašumu. Saskaņā ar apstrīdēto normu esot iespējamas divas situācijas: 1) administrators lemj, ka sanācija nav piemērojama, vai 2) administrators pieņem lēmumu par sanācijas piemērošanu. Pirmajā situācijā kreditoru tiesību ierobežojums, kas tiem liedz lemt par maksātnespējas risinājumu, neesot samērīgs. Likumdevējs, izslēdzot kreditoru tiesības lemt par maksātnespējas risinājumu, varējis izvēlēties saudzīgākus īpašuma tiesības ierobežojošus līdzekļus, kas ļautu leģitīmo mērķi sasniegt tādā pašā kvalitātē, proti, tādus līdzekļus, kādus paredz vispārējais maksātnespējas tiesiskais regulējums. Tāpēc šādā situācijā apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 105. pantam. Savukārt otrajā situācijā noteiktais kreditoru tiesību ierobežojums uzskatāms par samērīgu. Ierobežojumam esot leģitīms mērķis - finanšu stabilitātes nodrošināšana, citastarp nepieļaujot finansiāli nepamatotu un "nedzīvotspējīgu" sanācijas plānu spēkā stāšanos. A. Lošmanis uzskata: Pieteikuma iesniedzēju apgalvojums, ka Komisija vienmēr būtu ieinteresēta bankrota procedūrā, nav pamatots, jo arī Komisija kā jebkurš cits kreditors varot būt ieinteresēta pilnīgā prasījumu segšanā un finansiāli pamatota un sekmīga sanācijas plāna realizācijā. Komisijai kā noguldījumu garantiju fonda pārvaldītājam būtu jāņem vērā, ka bankrota gadījumā pastāv risks neatgūt visus līdzekļus. A. Lošmanis pauž viedokli, ka Kredītiestāžu likuma 179. panta otrā daļa neierobežo Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz taisnīgu tiesu Satversmes 92. panta izpratnē. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 379. panta otro daļu tiesa izskatot sūdzības par administratora rīcību un izlemjot citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus. Arī tad, ja pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu, kredītiestādes kreditori varot iesniegt sūdzību par administratora rīcību minētajās Civilprocesa likuma normās noteiktajā kārtībā. Savukārt tad, ja kreditori principā nepiekrīt administratora lēmumam par sanācijas piemērošanu un uzskata to par prettiesisku vai kreditoru interesēm neatbilstošu, attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos viņi varot novērst, vienkārši to neapstiprinot. Pēdējā gadījumā tiesas iesaiste vispār neesot nepieciešama. Līdz ar to Kredītiestāžu likuma 179. panta otrā daļa atbilstot Satversmes 92. pantam.