18. Article

Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, likumdevējs ir paredzējis kredītiestāžu maksātnespējas procesā iesaistīt gan administratoru, gan Komisiju. Lietā nav strīda par to, ka obligāts kredītiestādes maksātnespējas risinājuma izvēles priekšnoteikums ir Komisijas piekrišana. Pieteikuma iesniedzēji iebilst pret to, ka lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas risinājumu pieņem administrators vienpersoniski, proti, bez kreditoru līdzdalības, kā arī pret to, ka Komisija vienlaikus ir gan finanšu un kapitāla tirgus uzraugs, gan noguldījumu garantiju fonda turētājs (pārvaldnieks) un tās lēmumu var ietekmēt šā fonda intereses pēc iespējas ātrāk atgūt finanšu līdzekļus. Saskaņā ar apstrīdēto normu administratoram ir noteikta ekskluzīva kompetence lemt par kredītiestādes sanācijas piemērošanas iespējamību. Tātad, ja administrators atzīst, ka ir piemērojama sanācija, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmās daļas otrajam teikumam iesniegtais sanācijas plāns vēl jāapstiprina Komisijā un kreditoru sapulcē. Ja administrators pieņēmis lēmumu noraidīt sanācijas piemērošanu, tad šādu administratora lēmumu apstiprina Komisija, bet kreditoru sapulce netiek sasaukta. 18.1. Tā kā kredītiestādes kreditoru zināšanas var nebūt tik plašas un dziļas, lai objektīvi izvērtētu sanācijas iespējamību konkrētajos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos, tieši administrators kā amatpersona ar speciālām zināšanām un pieredzi ir atbildīgs par kredītiestādes maksātnespējas procesa sekmīgu īstenošanu un pabeigšanu. Kredītiestādes administratoru ieceļ tiesa, bet Komisija pārrauga un kontrolē administratora darbību. Administratora kompetencē ir sākotnējā sanācijas plāna izvērtēšana un virzīšana. Savukārt kreditoriem šajā maksātnespējas procesa posmā ir tiesības iesniegt administratoram savus sanācijas plānus. Vienlaikus likumdevējs noteicis, ka administrators ir pilnā mērā atbildīgs par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem, kā arī paredzējis administratora nodrošinājumu tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību ir nodarījis kaitējumu kreditoriem vai citām personām, respektīvi, Kredītiestāžu likuma 155. panta otrajā daļā par attiecīgo nodrošinājumu ir noteikta administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tāpat arī Komisijai ir tiesības izteikt neuzticību administratoram un lūgt tiesu atcelt administratoru no pienākumu pildīšanas. Turklāt kreditoriem ir tiesības iesniegt sūdzību par administratora rīcību, kā arī celt tiesā prasību pret administratoru par nodarīto zaudējumu atlīdzību un iesniegt tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu Civilprocesa likuma 387. pantā noteiktajā kārtībā, ja kreditori uzskata, ka administrators nav kompetents vai ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras. Tādējādi, nododot jautājuma par kredītiestādes maksātnespējas risinājumu izlemšanu administratora kompetencē, ir paredzēts arī kreditoru līdzdalības un kontroles mehānisms. Papildus tam sanācijas iespējamību izvērtē arī Komisija. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 2. panta pirmo daļu Komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību. Likumdevējs, nosakot Komisijai pienākumu lemt par administratora lēmuma apstiprināšanu, ir paredzējis, ka Komisija novērtēs, vai piedāvātais sanācijas plāns veicinās kredītiestādes maksātspēju, proti, vai izraudzītie risinājumi nodrošinās atbilstošus kredītiestādes pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības rādītājus, atbilstošu kredītiestādes likviditāti, lai tā jebkurā brīdī spētu apmierināt savu kreditoru juridiski pamatotās prasības, vai sanācijas plānā ir iekļauti pamatoti aprēķini, darbības vīzija un konkrēti biznesa plāni, kas rada pārliecību par kredītiestādes spēju turpināt darbību un tās ilgtspējīgas attīstības izredzēm. Turklāt Komisijai ir pieejama informācija gan par konkrētās kredītiestādes finanšu rādītājiem, gan par kopējo finanšu tirgus situāciju, un tādējādi Komisija var objektīvi novērtēt piedāvātā sanācijas plāna īstenošanas iespējamību. Nesekmīgs sanācijas mēģinājums var ietekmēt ne tikai kreditoru intereses, bet arī finanšu sistēmas stabilitāti un visas sabiedrības kopējās intereses, tāpēc kredītiestādes sanācijas priekšnoteikums ir Komisijas apstiprinājums. Arī kreditoriem ir tiesības lemt par sanācijas plānu. Tas var stāties spēkā tikai tad, ja tiek atbalstīts kreditoru sapulcē. Līdz ar to kreditori var sanācijas plānu ne tikai apstiprināt, bet arī noraidīt un izvēlēties citu maksātnespējas risinājumu - bankrotu. Tādējādi kārtība, kādā tiek pieņemts un apstiprināts lēmums par sanācijas piemērošanu, līdzsvaro sabiedrības un kreditoru intereses, paredzot iesaistīto institūciju un kreditoru savstarpēju uzraudzību un ietekmi, kā arī nodrošina to, ka netiks pieņemts neīstenojams, finanšu sistēmas stabilitāti apdraudošs sanācijas plāns un netiks nepamatoti ierobežotas kreditoru tiesības. 18.2. Savukārt gadījumā, kad kredītiestādes sanācija nav iespējama, administratora pienākums ir vērsties tiesā ar pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Šādu pieteikumu kredītiestādes administrators var iesniegt pēc savas iniciatīvas, kā arī gadījumos, kad Komisija vai kreditoru sapulce neapstiprina administratora piedāvāto sanācijas risinājumu vai sanācija tiek atcelta vai pārtraukta. Turklāt šādam pieteikumam nepieciešams arī Komisijas apstiprinājums. Pirms Komisija apstiprina administratora lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas risinājumu, tās uzdevums ir izvērtēt, vai pieņemtais lēmums atbilst kreditoru interesēm. Līdz ar to nevajadzētu rasties tādai situācijai, ka Komisija apstiprina lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, iepriekš neizvērtējusi, vai nav iespējama kredītiestādes sanācija. Ja ir pieņemts lēmums par kredītiestādes bankrotu kā atbilstošu maksātnespējas risinājumu un uzsākta bankrota procedūra, tās sekas, visticamāk, būs neatgriezeniskas, jo tiks uzsākta kredītiestādes aktīvu atsavināšana un atlaisti darbinieki. Ņemot vērā minēto, likumdevējs ir noteicis papildu kontroli pār šāda lēmuma pieņemšanas nepieciešamību un pamatotību, proti, lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņem tiesa pēc tam, kad administrators tai iesniedzis atbilstošu pieteikumu un Komisijas apstiprinājumu. Tiesa atbilstoši Kredītiestāžu likuma 184. panta pirmajai daļai un Civilprocesa likuma 379. panta pirmās daļas 2. punktam, lemjot par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, vērtē, vai administrators ir izpildījis Kredītiestāžu likumā noteiktos pienākumus (izvērtējis maksātnespējīgās kredītiestādes finansiālo stāvokli un sanācijas priekšlikumus, ja tādi ir iesniegti, u.c.) un vai administrators ir pieņēmis pamatotu, maksātnespējīgās kredītiestādes finansiālajai situācijai un Kredītiestāžu likuma nosacījumiem atbilstošu lēmumu. Gadījumā, kad sanācija nav iespējama un to jau ir atzinis gan administrators, gan Komisija, kreditoru iesaistīšana maksātnespējas procesā nebūtu efektīva un varētu tikai paildzināt šo procesu. Turklāt kredītiestādes maksātnespējas procesā iesaistītie subjekti, tostarp kreditoru sapulce, sanācijas nepiemērošanas gadījumā var paļauties uz tiesas kontroli un tiesiska lēmuma pieņemšanu. Tādējādi kārtība, kādā tiek pieņemts un apstiprināts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības un kreditoru interesēm, paredzot tiesas kontroli pār minētās procedūras tiesiskumu. 18.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka kredītiestādes maksātnespējas procesā rodas interešu konflikts, jo Komisija vienlaikus ir gan finanšu un kapitāla tirgus uzraugs, gan noguldījumu garantiju fonda pārvaldnieks un tādējādi ieinteresēta bankrota procedūrā. Tiesas sēdē gan Komisijas pārstāve, gan A. Lošmanis un J. Grasis norādīja, ka Komisija visupirms darbojas kā uzraugošā iestāde. Komisija kā kreditoru pārstāvis maksātnespējas procesā piedalās tikai tad, kad ir akceptēts sanācijas plāns. Kā jebkurš kreditors, arī Komisija ir ieinteresēta pilnīgā prasījumu segšanā un finansiāli pamatota sanācijas plāna sekmīgā realizācijā. Likums nenosaka, cik ilgā laikā ir atgūstami no noguldījumu garantiju fonda izmaksājamie līdzekļi, līdz ar to Komisijai nav uzlikts pienākums tos atgūt "nekavējoties". Turklāt arī bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā jārēķinās ar risku, ka visi līdzekļi netiks atgūti. Komisijas tiesības īstenot kreditora tiesības pret maksātnespējīgo kredītiestādi izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā ir paredzētas Noguldījumu garantiju likuma 4. un 16. pantā. Savukārt kārtību, kādā kreditoriem tiek piešķirtas balsstiesības un tiek pieņemti lēmumi kreditoru sapulcē, nosaka Kredītiestāžu likuma 179.3 un 179.5 pants. Šo normu atbilstību Satversmei Pieteikuma iesniedzēji Satversmes tiesai nav lūguši izvērtēt. Tādējādi šāds Pieteikuma iesniedzēju viedoklis nav pamatots. 18.4. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības un kreditoru intereses un paredzējis, ka kredītiestādes maksātnespējas procesā administratoram ir pienākums izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, pieņemt lēmumu par tās maksātnespējas risinājumu - sanāciju vai bankrotu, ja iespējama sanācija, saņemt attiecīgā lēmuma apstiprinājumu no Komisijas, tad šajā procesā iesaistīt kreditorus un saņemt arī kreditoru sapulces piekrišanu vai tiesas lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, ja sanācija nav iespējama. Tādējādi Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 105. pantam. II Par Kredītiestāžu likuma 179. panta otrās daļas (turpmāk - apstrīdētā norma) atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam