5. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - uzskata, ka Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 105. pantam, bet otrā daļa - Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. 5.1. Tiesas sēdē Komisijas pārstāve - Juridiskā un licencēšanas departamenta Juridiskās daļas galvenā juriskonsulte Inga Pētersone - uzsvēra, ka lēmuma par sanācijas piemērošanu pieņemšanas un apstiprināšanas kārtība nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības un kreditoru interesēm, paredzot iesaistīto institūciju un kreditoru savstarpēju uzraudzību un ietekmi, kā arī nodrošina to, ka netiks pieņemts neīstenojams sanācijas plāns, kas varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti vai nepamatoti ierobežot kreditoru tiesības. Maksātnespējas administratora kompetencē esot sākotnējā sanācijas plāna izvērtēšana un virzīšana, jo tieši administrators kā amatpersona ar speciālām zināšanām un pieredzi esot atbildīgs par maksātnespējas procesa un izraudzītā maksātnespējas risinājuma sekmīgu īstenošanu un pabeigšanu. Komisija regulējot un pārraugot kredītiestādes darbību valsts vārdā. Tās kompetencē esot administratora pieņemtā lēmuma par sanācijas piemērošanu apstiprināšana, t.i., nodrošināšana, ka netiek uzsākta tāda sanācijas plāna īstenošana, kura ietvaros netiktu ievērotas kredītiestādēm izvirzītās prasības un kurš var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti. Savukārt nosacījums, ka kreditoru sapulce apstiprina lēmumu par sanācijas piemērošanu, esot nepieciešams tādēļ, lai aizsargātu pašu kreditoru tiesības, jo sanācija vairumā gadījumu paredzot kreditoru prasījumu samazināšanu, parāda atmaksas termiņa atlikšanu vai parāda kapitalizāciju. Lai novērstu iespēju, ka kreditoru tiesības var tikt aizskartas, likumdevējs paredzējis kreditoriem tiesības izteikt savu piekrišanu administratora ierosinātajai sanācijai vai noraidīt sanāciju, ja tās rezultātā prasījumi tiktu dzēsti nepieņemamā apmērā vai pieeja līdzekļiem tiktu liegta pārāk ilgu laiku. Tāpēc šāda kārtība nodrošinot kreditoriem Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības. Komisija norāda, ka pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu tiesā var iesniegt kredītiestādes administrators pēc savas iniciatīvas vai gadījumos, kad Komisija vai kreditoru sapulce neapstiprina administratora piedāvāto sanācijas risinājumu vai kad sanācija tiek atcelta vai pārtraukta. Attiecībā uz bankrotu likumdevējs esot noteicis papildu kontroli pār attiecīgā lēmuma nepieciešamību un pamatotību, proti, lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņemot tiesa pēc tam, kad administrators tai iesniedzis atbilstošu pieteikumu un Komisijas apstiprinājumu. Tāpēc sanācijas nepiemērošanas gadījumā visas maksātnespējas procesā iesaistītās personas varot paļauties uz tiesas kontroli un tiesiska lēmuma pieņemšanu. 5.2. Komisija uzskata, ka kredītiestādes maksātnespējas procesa ietvaros tiesas kontrole pār sanācijas lēmumu tiek nodrošināta gan gadījumā, kad administrators pieņem lēmumu par sanācijas veikšanu, gan gadījumā, kad administrators pieņem lēmumu neveikt sanāciju un uzsākt bankrota procedūru. Ja administrators pieņem lēmumu par sanācijas īstenošanu, kreditoru sapulce atbilstoši Kredītiestāžu likuma 179. panta otrajai daļai esot tiesīga lūgt tiesu atcelt sanāciju. Prasījumam, kas celts, pamatojoties uz minēto normu, jābūt pamatotam ar pierādījumiem tam, ka sanācijas lēmuma pieņemšana ir panākta viltus, spaidu vai maldības ietekmē. Tomēr arī gadījumos, kad lēmums īstenot sanāciju nav pieņemts šādā ietekmē, kreditoru sapulcei esot tiesības vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai, pamatojoties uz Civilprocesa likumā noteiktajām tiesībām iesniegt sūdzību par administratora rīcību (Civilprocesa likuma 379. panta otrā daļa), un iesniegt pieteikumu par administratora atcelšanu (Civilprocesa likuma 387. panta trešā daļa). Minētās Civilprocesa likuma normas dodot kreditoriem tiesības vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai arī gadījumos, kad administrators pieņem lēmumu neveikt kredītiestādes sanāciju un par maksātnespējas risinājumu izvēlas bankrotu. Šādos gadījumos atbilstoši Civilprocesa likuma 379. panta otrajai daļai tiesa pēc kreditoru pieteikuma varot vērtēt, vai administratora rīcība - proti, lēmums neuzsākt kredītiestādes sanāciju - ir tiesiska. Ja tiesa konstatē, ka administratora lēmums neuzsākt sanāciju ir prettiesisks, tā varot uzlikt administratoram pienākumu atkārtoti izvērtēt sanācijas iespējamību. Tāpat šādā situācijā kreditori esot tiesīgi iesniegt pieteikumu par administratora atcelšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 387. panta trešo daļu un lūgt tiesu izvērtēt, vai administrators savā darbībā, citastarp pieņemot lēmumu par bankrotu, ievērojis Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus, vai administrators ir kompetents un vai viņš savas pilnvaras neizmanto ļaunprātīgi. Ja tiesa šādu kreditoru pieteikumu atzīst par pamatotu, tā varot lemt par administratora atcelšanu un uzlikt Komisijai pienākumu ieteikt citu kredītiestādes administratoru.