6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. un 92. pantam. 6.1. Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētā norma ietver kreditoru īpašuma tiesību ierobežojumu, jo primāri administratoram piešķir tiesības lemt par sanācijas pieņemšanu vai noraidīšanu, t.i., pieņemt lēmumu jautājumā, kas saistīts ar kreditoru īpašumu. Kredītiestāžu likums par galveno maksātnespējas procesa nodrošinātāju nosakot administratoru, proti, profesionālu un neatkarīgu personu, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt sabalansētu visu kredītiestādes maksātnespējas procesā iesaistīto personu likumisko interešu un tiesību ievērošanu. Turklāt viens no svarīgākajiem administratora pienākumiem, kas vērsts uz visu kreditoru interešu aizsardzību, esot kredītiestādes finansiālā stāvokļa izvērtēšana nolūkā pieņemt atbilstošāko lēmumu par maksātnespējas risinājumu (sanāciju vai bankrotu). Savukārt par kredītiestādes maksātnespējas procesu uzraugošo personu Kredītiestāžu likums nosakot Komisiju. Komisija esot atbildīga par finanšu tirgus stabilitāti un attīstību. Kredītiestāžu likums Komisijai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā paredzot konkrētas tiesības un pienākumus, tostarp arī Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu izvērtēt sanācijas procedūras piemērošanu. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve - Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina - uzsvēra, ka apstrīdētajā normā ietvertajam kreditoru tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis: nodrošināt kredītiestādes maksātnespējas procesa likumību un efektivitāti, kā arī finanšu tirgus stabilitāti, uzliekot konkrētus pienākumus administratoram un Komisijai. Apstrīdētā norma paredzot lēmuma pieņemšanu trīspakāpju procedūrā: ja administrators ierosina piemērot sanācijas procedūru un Komisija to atbalstījusi, ir nepieciešama arī kreditoru sapulces piekrišana sanācijas veikšanai. Līdz ar to kreditoriem tiekot dota iespēja lemt par jautājumu, kas saistīts ar viņu īpašuma tiesībām. Savukārt tad, ja administrators vai Komisija neatbalsta lēmumu par kredītiestādes sanāciju, kreditoru sapulces sasaukšana neesot lietderīga. Turklāt maksātspējas atjaunošana nevarot tikt uzskatīta par prioritāru mērķi. Šis mērķis esot īstenojams tikai tādā gadījumā, kad esot visi tam nepieciešamie priekšnosacījumi. Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētā norma nodrošina visu kredītiestādes maksātnespējas procesā iesaistīto personu interešu, kā arī finanšu sistēmas aizsardzību. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir samērīgs. 6.2. Tieslietu ministrija norāda, ka Pieteikuma iesniedzēji apstrīd neesošu regulējumu, proti, vēlas pārsūdzēt lēmumu par sanācijas nepiemērošanu, t.i., bankrota procedūras uzsākšanu. Lēmuma par sanācijas piemērošanu vai nepiemērošanu tiesiskuma pārbaude esot nodrošināma, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 379. panta otro daļu, kas paredz, ka tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību un izlemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus. Tādējādi minētā norma nodrošinot kreditoru pieeju tiesai, ja kreditori uzskata, ka administratora vai Komisijas rīcība, pieņemot lēmumu par sanācijas noraidīšanu un bankrota procedūras uzsākšanu, nav bijusi pamatota. Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka Kredītiestāžu likuma 179. panta otrā daļa nosaka kārtību, kādā atceļama sanācija, t.i., minētās normas piemērojamas tikai tajā gadījumā, kad ir pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu. Konkrētajā gadījumā šāds lēmums neesot pieņemts.