9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei. 9.1. Tiesībsargs norāda, ka Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmajā daļā ietverts kreditoru īpašuma tiesību ierobežojums, jo pēc būtības lēmumu par turpmāko kredītiestādes maksātnespējas procesu kontrolē Komisija. Šādam ierobežojumam esot leģitīms mērķis, jo Komisijas darbība esot vērsta uz sabiedrības finansiālās drošības un labklājības saglabāšanu. Ņemot vērā Komisijas izveides mērķus un Komisijas uzdevumus, nosacījums par obligātu Komisijas kontroli pār kredītiestādes maksātnespējas procesu esot vērsts uz visu kreditoru interešu aizsardzību un līdz ar to samērīgs. Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka Komisija kā noguldījumu garantiju fonda pārvaldnieks, kas pārņēmis daļas kreditoru prasījuma tiesības, varētu būt ieinteresēta ātrākā izmaksāto līdzekļu atgūšanā, ko nodrošina bankrota procedūra. Tomēr pārņemto saistību apjoms nenodrošinot Komisijai balsu vairākumu kreditoru sapulcē un tai vēlamā lēmuma pieņemšanu. Tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka Komisija būtu tieši ieinteresēta kredītiestādes bankrota procedūrā. 9.2. Tiesas sēdē Tiesībsarga pārstāve - Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja p.i. Ineta Rezevska - norādīja: Kredītiestāžu likums tieši neparedz iespēju apstrīdēt Komisijas rīcību, kad tā neapstiprina sanācijas lēmumu, tomēr likumdevējs ir paredzējis tiesai pienākumu lemt par bankrota procedūras uzsākšanu. Proti, neapstiprinot sanācijas lēmumu, Komisija faktiski nododot tiesas izlemšanai jautājumu par kredītiestādes maksātnespējas risinājumu. Līdz ar to neesot pamata uzskatīt, ka tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā būtu liegtas pēc būtības. Turklāt likumdevējs esot nodrošinājis pietiekamu kreditoru interešu aizsardzību pret kļūdainu vai nekompetentu administratora rīcību.