4. Article

Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites ekspertu padomes un Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2012.gada 13.novembra apvienotajā sēdē izvērtēti īpašnieka (valdītāja) iebildumi, piedaloties Latvijas dzelzceļa un Ventspils pilsētas domes pārstāvjiem, un konstatēts, ka Objektu vērtība atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusam un atbalstāma to iekļaušana Pieminekļu sarakstā. 4.1. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 7.3.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi - būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem). 4.2. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.3.punktā noteiktajiem kritērijiem. Tie celti kompleksi 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā grandioza Krievijas impērijas industriāla dzelzceļa attīstības projekta ietvaros, ko īstenojusi Maskavas - Ribinskas - Vindavas dzelzceļa sabiedrība un kura rezultātā šajā līnijā uzceltas vairāk kā 100 stacijas ar palīgēkām. Stacijas ēka un ūdenstornis ir nedaudzi no objektiem, kas līdz mūsdienām saglabājušies praktiski nepārveidoti. Stacijas ēka ir viens no arhitektoniski izteiksmīgākajiem 19.gadsimta beigu/ 20.gadsimta sākuma dzelzceļa staciju paraugiem Latvijā, tās arhitektūra pārstāv sava laikmeta t.s. "kroņa būvju", jeb valsts administratīvi - sabiedriskās būvmākslas tendences. Pēc tipveida projekta veidotais ūdenstornis ir eklektisma arhitektūras paraugs, tā fasāžu dekoratīvajai apdarei un būvelemetiem ir ļoti augsta izpildījuma kvalitāte. Objekti pilnībā saglabājuši oriģinālos būvapjomus un konstruktīvo risinājumu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, augstvērtīgu apdari un būvdetaļas, pamatplānojumu. Stacijas ēkā ir lielā apjomā saglabājusies oriģinālā interjera dekoratīvā apdare, kas kopā ar ārējo tēlu veido vienotu māksliniecisku ansambli. Objekti ir tipoloģiski vērtīgi kā daļa no gala stacijas apbūves vienā no stratēģiski svarīgākajām cariskās Krievijas dzelzceļa līnijām Ribinska - Maskava - Vindava, kas bez pārtraukuma funkcionējuši simts gadu garumā (ūdenstornis savas funkcijas veic arī šodien). Objektiem ir augsta kultūrvēsturiska vērtība kā liecībai par Latvijai nozīmīgās Ventspils ostas un dzelzceļa uzplaukumu 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Objektu saglabājamās vērtības: iesaiste apkārtējā pilsētainavā, apjomu telpiskais risinājums, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojums, saglabājusies interjera dekoratīvā apdare stacijas ēkai.