5. Article

Inspekcijas apvienotā Kultūras pieminekļu uzskaites ekspertu padomes un Kultūras pieminekļu uzskaites komisija nolēma, ka ir pamatoti Objektus iekļaut Pieminekļu sarakstā, izvērtējot īpašnieka iebildumus (Latvijas dzelzceļš 2012.gada 8.oktobra vēstule Nr.D-7.2.1./6256-2012 un 12.novembra vēstule Nr.D-7.2.2/6996-2012), turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ: 5.1. saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo un trešo daļu Inspekcija, izvērtējusi objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi, iesniedz kultūras ministram priekšlikumu par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka (valdītāja) piekrišana. Latvijas dzelzceļa vēstulēs norādīts, ka stacijas ēka ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa, kura ir saistīta ar blakus esošajiem publiskās lietošanas dzelzceļa sliežu ceļiem un dzelzceļa pārvadājumi rada ievērojamu zemes vibrāciju un ietekmi uz būves tehnisko stāvokli, un saskaņā ar Dzelzceļa likuma 38.panta pirmo daļu tā ir paaugstinātas bīstamības josla. Latvijas dzelzceļš argumentē, ka, ņemot vērā intensīvo vilcienu kustību un stacijas ēkas funkcionālo specifiku, ēkai ir nepieciešami regulāri kosmētiskie remontdarbi un iekšējā plānojuma pārbūves. Ja Objektiem tiks noteikts kultūras pieminekļa statuss, tiks traucēta Latvijas dzelzceļa, kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, saimnieciskā darbība, jo tehniski būtu neiespējami ievērot likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Noteikumu Nr.474 tiesību normas attiecībā uz kultūras pieminekļu saglabāšanu. Atbildot uz šiem iebildumiem, Inspekcijā ir izvērtēts, ka Objekti celti kā dzelzceļa infrastruktūras daļa, to konstruktīvajā risinājumā ievērtējot riskus, kādi pastāv, Objektiem atrodoties blakus dzelzceļam. Līdz ar to vibrācijas riski ir vēsturiski pastāvējuši, apzināti un ir tieši saistīti ar Objektu sākotnējo funkciju. Turklāt stacijas ēka jau ilgstoši netiek izmantota, tāpēc šodien tā vairs funkcionālā nozīmē nebūtu uzskatāma par dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļu, un blakus atrodošie sliežu ceļi nekalpo regulāriem kravu pārvadājumiem, jo stacijas ēka ir dzelzceļa līnijas galapunkts. Ja tiktu atjaunota pasažieru dzelzceļa satiksme, pārvadājumu intensitātes pieaugums nevarētu būt tik ievērojams, lai atstātu palielinātu ietekmi uz stacijas ēkas tehnisko stāvokli. Ventspils pašvaldības būvvaldē 20.02.2012. akceptētais būvprojekts stacijas ēkas renovācijai nav pretrunā ar kultūras pieminekļa saglabāšanas prasībām. 5.2. Latvijas dzelzceļš vēstulēs norādīts, ka gan Ventspils pilsētas dome, izsniedzot plānošanas un arhitektūras uzdevumu, gan Inspekcija, izsniedzot tehniskos nosacījumus stacijas ēkas renovācijai, nenorādīja, ka ēka būtu valsts aizsargājams kultūras piemineklis, vai ka tai būtu kāda vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība. Nav jaunatklātu apstākļu, kas pamatotu iemeslus, kāpēc Objekti būtu iekļaujami Pieminekļu sarakstā. Atbilstoši normatīvajam regulējumam (likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.pants un Noteikumi Nr.473) ir noteikta kārtība, kādā objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam tiek izvērtēta, un konstatējot šo atbilstību, tiek gatavots Kultūras ministrijas rīkojums. Termiņi jautājuma izvērtēšanai par objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam nav noteikti - iestādei ir rīcības brīvība, izņemot gadījumus, ja jautājums ierosināts uz personas iesnieguma pamata, kā tas ir šajā konkrētajā gadījumā - uz Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas iesnieguma pamata. Pieminekļu saraksts nav pilnīgs un noslēgts, un tajā pastāvīgi tiek iekļauti jauni objekti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Savukārt, Objekti, kas zaudējuši kultūras pieminekļa vērtību, tiek izslēgti no Pieminekļu saraksta. Pieminekļu saraksts tiek papildināts pakāpeniski, prioritāri jautājumus izskatot par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu apdraudētiem objektiem, un objektiem ar izcilu kultūrvēsturisku vērtību līdzīga tipa objektu kontekstā. Izsniedzot tehniskos nosacījumus stacijas ēkas renovācijai, Inspekcija norādīja, ka ēka nav kultūras piemineklis, jo šāda statusa stacijas ēkai nebija. Objektu kultūrvēsturiskās vērtības apliecinājums ir teritorijas plānojumā notiektais statuss - kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas (Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma ar grozījumiem (2006.-2018.) Saistošo noteikumu Nr.18 3.sējuma "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ar grozījumiem" 1/6.4.pielikuma 36.-37.punkts). Ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai, kas pieņemta ar likumu "Par Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai", kultūras mantojuma jēdziena izpratnē par galveno tiek izvirzīts cilvēks un cilvēciskās vērtības, kā arī atzīta nepieciešamība visus sabiedrības pārstāvjus iesaistīt nepārtrauktajā kultūras mantojuma noteikšanas un pārvaldības procesā (Preambulas 2. un 5.punkts). Konvencijas 2.pantā atspoguļota kultūras mantojuma mūsdienīgas izpratnes definīcija, proti "kultūras mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem. Tas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot." Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 5.punktu pašvaldību autonomā funkcija ir rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu (tajā skaitā, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai). Konkrētajā gadījumā Objekti ir atzīti par vietējā mērogā saglabājamiem saskaņā ar Ventspils pilsētas teritorijas plānojumu, kā arī to vērtība ir atzīmēta Ventspils novada domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas iesnieguma vēstulē (2012.gada 27.augusta vēstule Nr.9-11/297 un Nr.9-11/299). Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam - labums, ko sabiedrība iegūst, iekļaujot Objektus Pieminekļu sarakstā, ir lielāks, salīdzinot ar īpašnieka tiesisko interešu ierobežojumu, jo tādējādi tiks atzīts un saglabāts Latvijai nozīmīgs un tipoloģiski vērtīgs objekts ar zinātnisku, māksliniecisku, vēsturisku un izglītojošu nozīmi.