19. Article — Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieļaujamais tiesību ierobežojumu apjoms
(1) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā visām fiziskajām un juridiskajām personām jāpakļaujas valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, kā arī to amatpersonu likumīgajām prasībām.
(2) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.
(3) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi veicami tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai. Ārkārtējā situācija un izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai teritorijās, kurās attiecīgais tiesiskais režīms nav izsludināts.
(4) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi nevar būt pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas ir saistošas Latvijas Republikai.
(5) Ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu Latvijas Republikas Satversmē minēto institūciju kompetences ierobežošanai.
(6) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā personu izdarītie pārkāpumi izskatāmi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.
(7) Fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašums (kustamā vai nekustamā manta) iegūts turējumā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām, ir tiesības uz tām radušos zaudējumu atbilstošu atlīdzinājumu, izņemot atlīdzinājumu par neiegūto peļņu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes pieņem lēmumu par īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) iegūšanu turējumā, iegūst turējumā īpašumu (kustamo vai nekustamo mantu) un atdod to atpakaļ;
2) fiziskās un juridiskās personas pieprasa zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti saistībā ar īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) atrašanos valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu turējumā;
3) novērtējami un aprēķināmi zaudējumi, kas nodarīti saistībā ar īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) atrašanos valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu turējumā, pieņem lēmumu par šo zaudējumu atlīdzināšanu un izmaksā zaudējumu atlīdzību;
4) fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības apstrīdēt zaudējumu atlīdzības apmēru.
21
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.)
19.1 pants. Termiņš, kādā pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu
Valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes lēmumu par šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto zaudējumu atlīdzināšanu pieņem triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par zaudējumu atlīdzināšanu. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde var to pagarināt uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
22
(23.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.11.2014.)
- (1)) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā visām fiziskajām un juridiskajām personām jāpakļaujas valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, kā arī to amatpersonu likumīgajām prasībām.
- (2)) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.
- (3)) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi veicami tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai. Ārkārtējā situācija un izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai teritorijās, kurās attiecīgais tiesiskais režīms nav izsludināts.
- (4)) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa nodrošināšanas pasākumi nevar būt pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas ir saistošas Latvijas Republikai.
- (5)) Ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu Latvijas Republikas Satversmē minēto institūciju kompetences ierobežošanai.
- (6)) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā personu izdarītie pārkāpumi izskatāmi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.
- (7)) Fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašums (kustamā vai nekustamā manta) iegūts turējumā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām, ir tiesības uz tām radušos zaudējumu atbilstošu atlīdzinājumu, izņemot atlīdzinājumu par neiegūto peļņu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
- 1)) valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes pieņem lēmumu par īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) iegūšanu turējumā, iegūst turējumā īpašumu (kustamo vai nekustamo mantu) un atdod to atpakaļ;
- 2)) fiziskās un juridiskās personas pieprasa zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti saistībā ar īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) atrašanos valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu turējumā;
- 3)) novērtējami un aprēķināmi zaudējumi, kas nodarīti saistībā ar īpašuma (kustamās vai nekustamās mantas) atrašanos valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu turējumā, pieņem lēmumu par šo zaudējumu atlīdzināšanu un izmaksā zaudējumu atlīdzību;
- 4)) fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības apstrīdēt zaudējumu atlīdzības apmēru.
asdeadlinegovernmentjoint-stockmkpnlprofit-lossremunerationsalary