5. Article

Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. pantam. Pēc Satiksmes ministrijas ieskata, procedūra, kādā tiek automātiski fiksēti atļautā braukšanas ātruma pārkāpumi un piemērots sods par šiem pārkāpumiem, nevar tikt pielīdzināta krimināllietai Konvencijas izpratnē. Latvijā normatīvais regulējums attiecībā uz pārkāpumu automātisku fiksēšanu izveidots 2005. gadā, un kopš tā laika koncepcija par attiecīgo sodu piemērošanas procedūru palikusi nemainīga: situācijās, kurās pārkāpumi tiek fiksēti automātiski, konkrētais pārkāpējs netiek meklēts. Šāda koncepcija esot izstrādāta, izvērtējot citu valstu praksi. Turklāt šādas kārtības izveidošanu esot rosinājusi Eiropas Komisija, aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis samazināt administratīvos izdevumus pārkāpēju sodīšanas procesā un pēc iespējas vairāk attīstīt tehnisko līdzekļu izmantošanu pārkāpumu fiksēšanā, nemeklējot konkrēto pārkāpēju un atbildību par pārkāpumiem paredzot transportlīdzekļa īpašniekam. Arī Satiksmes ministrija norāda, ka saskaņā ar Civillikumu transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, savukārt LAPK 9. panta trešajā daļā noteikts, ka paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka vai valdītāja administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos. Tādējādi esot attaisnojamas CSL 43.6 pantā ietvertā regulējuma atšķirības no vispārējās LAPK paredzētās administratīvo pārkāpumu lietvedības.