6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka Tiesībsargs savā pieteikumā norādījis uz visu apstrīdēto normu neatbilstību nevainīguma prezumpcijai. Proti, ar nevainīguma prezumpciju neesot savienojams tas, ka transportlīdzekļa īpašnieka vaina pārkāpuma izdarīšanā tiek prezumēta, nenoskaidrojot, vai transportlīdzekļa īpašnieks vienlaikus ir bijis arī vadītājs, kurš izdarījis LAPK 149.8 pantā paredzētos pārkāpumus, atbildība par kuriem šajā pantā paredzēta tikai transportlīdzekļa vadītājam. Nevainīguma prezumpcija Satversmes 92. pantā esot nostiprināta kā pamatprincips, kas ievērojams personas vainas pierādīšanā, tomēr tā neesot absolūta un to esot iespējams ierobežot. Likumā varot paredzēt izņēmumus no nevainīguma prezumpcijas tad, ja personas vainas pierādīšana noteiktu kategoriju lietās nav iespējama vai ir tik nesamērīgi apgrūtinoša, ka ļauj personai, kura faktiski izdarījusi likuma pārkāpumu, izvairīties no atbildības un nesaņemt sodu. Tādējādi administratīvo pārkāpumu lietās atsevišķās administratīvo pārkāpumu kategorijās likums ļaujot atkāpties no nevainīguma prezumpcijas, vienlaikus paredzot citu pierādīšanas pienākuma izpildes kārtību, piemēram, fakta legālo prezumpciju vai stingri noteikto atbildību. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdēto normu nepilnība izpaužas tādējādi, ka tās neparedz personai iespēju atspēkot fakta legālo prezumpciju, proti, to, ka transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir vadījis tā īpašnieks. Tādējādi transportlīdzekļa īpašniekam neesot iespējas izteikt savu viedokli un iesniegt savus pierādījumus, pirms tiek pieņemts lēmums par soda uzlikšanu. Tomēr esot jāņem vērā, ka CSL 43.6 pants un tajā ietilpstošās apstrīdētās normas izsmeļoši nenosaka procedūru, kādā transportlīdzekļa īpašnieks tiek saukts pie administratīvās atbildības. Šis CSL pants gan nosakot veselu virkni administratīvo pārkāpumu lietvedības īpatnību konkrētajā lietu kategorijā, tomēr uz jebkura administratīvā pārkāpuma lietvedību vienlaikus esot attiecināmas arī LAPK normas, kas nosaka šīs lietvedības pamatprincipus. Piemēram, saskaņā ar LAPK 286. panta 3. punktu amatpersona, sagatavojot lietu izskatīšanai, pārliecinās, ka ir pieprasīti lietas izskatīšanai nepieciešamie papildmateriāli, un, ja tādi nav pieprasīti, tos pieprasa un tādējādi dod iespēju pie administratīvās atbildības saucamajai personai paust savu viedokli par tai uzrādīto apsūdzību, kā arī iesniegt pierādījumus kādas prezumpcijas atspēkošanai gadījumā, kad tāda tikusi piemērota. Tātad, ja apstrīdētās normas neuzskata par speciālajām tiesību normām attiecībā pret LAPK, tad, tās iztulkojot un piemērojot kopsakarā ar LAPK normām, esot iespējams veidot tādu procedūru, kurā tiek ievērotas fakta legālās prezumpcijas piemērošanas prasības.