9. Article

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tā pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar likumu, jo nevienā likumā, nedz arī Ministru kabineta noteikumos neesot paredzēts personas pienākums izstrādāt detālplānojumu pirms jaunas lielfermas būvniecības vai esošas lielfermas rekonstrukcijas. Tādējādi Aizputes dome neesot bijusi tiesīga ar saistošajiem noteikumiem ierobežot Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības. Savukārt Aizputes dome norāda, ka tās tiesības teritorijas plānojumā noteikt gadījumus, kad pirms jaunas lielfermas būvniecības vai esošas lielfermas rekonstrukcijas izstrādājams detālplānojums, paredzējis Noteikumu Nr. 1148 57.1. apakšpunkts. Pamatojoties uz šo normu, vietējā pašvaldība varot teritorijas plānojumā paredzēt gadījumus, kad izstrādājams detālplānojums. Satversmes tiesa jau vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 105. pantā paredzētās tiesības var ierobežot ne vien ar Saeimas vai tautas pieņemtu likumu, bet arī ar citu vispārsaistošu (ārējo) normatīvo aktu. Šādam normatīvajam aktam jābūt izdotam, pamatojoties uz likumu, publicētam vai citādā veidā pieejamam un pietiekami skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, turklāt šim normatīvajam aktam jāatbilst tiesiskas valsts principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu un 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 13. punktu). Vienlaikus vietējai pašvaldībai ir pienākums ievērot un nepārkāpt imperatīvās likuma normas. Tomēr pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu, neaprobežojas tikai un vienīgi ar mehānisku likuma normu vai privātpersonu iesniegumos pausto vēlmju pārņemšanu teritorijas plānojumā. Pašvaldība teritorijas izmantošanas noteikumu pieņemšanai kā argumentu var izmantot arī citu pamatojumu, ciktāl tas atbilst teritorijas plānošanas pamatprincipiem un ir pienācīgi izvērtēts un pierādīts teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 15. punktu). Līdz ar to Satversmes 105. panta trešajā teikumā lietotais vārds "likums" nav interpretējams gramatiski un tā nozīme neaprobežojas ar Saeimas izdotajiem likumiem to formālajā izpratnē. Tas vien, ka Saeima un Ministru kabinets ir noteikuši kārtību, kādā persona var saņemt atļauju piesārņojošu darbību veikšanai, nebūt nenozīmē, ka pašvaldība, pieņemot teritorijas plānojumu, nevarētu liegt savā teritorijā noteiktu piesārņojošu darbību veikšanu. Vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību aprobežojumus saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm attiecībā uz teritorijas turpmāko attīstību. Teritorijas plānošanas jomā ir pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana arī uz pašvaldības saistošo noteikumu pamata (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 13. punktu, 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 9.1. punktu un 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 13. punktu). Minēto apstiprina arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 8. punkts un 25. panta pirmā daļa. Līdz ar to Aizputes dome bija tiesīga teritorijas plānojumā ietvert apstrīdētās normas un Pieteikuma iesniedzēja īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu.