16. Article

Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešais teikums 2011. gada 27. decembra redakcijā noteica: "Kompensācijas kārtības ietvaros aizliegts izsniegt šiem nosacījumiem neatbilstošas zāles vai medicīniskās ierīces." Tomēr Ministru kabinets attiecīgo normu grozīja, nosakot kārtību, kādā medikamentu nepieejamības apstākļos var tikt izsniegti nākamie lētākie kompensējamie medikamenti. Šīs normas spēkā esošā redakcija lietā nav apstrīdēta. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Ja strīds vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu). Lietā apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr var būt pamats lietas izbeigšanai. Proti, lai pieņemtu lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ne vienmēr var aprobežoties ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta piemērošanu. Likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par tiesvedības turpināšanas nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 6. punktu). Attiecībā uz gadījumu, kad spēku zaudējušas normas satversmība tiek vērtēta līdz sprieduma taisīšanas brīdim, Satversmes tiesa norādījusi, ka no tiesas procesa efektivitātes viedokļa šādās lietās spriedumam ir nozīme tikai tad, ja tam var būt noteikts atpakaļvērsts spēks. Līdz ar to tiesvedība šādās lietās ir iespējama, ja izvērtējamās tiesiskās attiecības ļauj Satversmes tiesas spriedumam piešķirt atpakaļvērstu spēku (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 6. punktu). Vērtējot Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešā teikuma spēkā esošo redakciju kopsakarā ar 88. punktā ietvertajām prasībām par pietiekamu medikamentu krājumu nodrošināšanu aptiekās un piegādes kārtību, var secināt, ka pacientiem tiek nodrošinātas tiesības saņemt gan lētākos references medikamentus, gan arī nākamos lētākos medikamentus zāļu vispārīgā nosaukuma ietvaros. Tomēr Satversmes tiesa vērš Ministru kabineta uzmanību uz Latvijas Farmaceitu biedrības norādītajiem apsvērumiem, ka spēkā esošā Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešā teikuma redakcija prasa apkopot informāciju no visiem zāļu un medicīnisko ierīču vairumtirgotājiem pirms nākamo lētāko kompensējamo medikamentu izsniegšanas pacientam. Aptieku rīcībā neesot administratīvie resursi šādas prasības efektīvai izpildei. Tādējādi pastāvot iespēja, ka atsevišķos gadījumos varētu tikt kavēta kompensējamo medikamentu pieejamība pacientiem saprātīgā termiņā. Ja Satversmes tiesa atzītu Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešo teikumu 2011. gada 27. decembra redakcijā par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža, tas nemainītu pastāvošo tiesisko situāciju. Pacienti, kuriem pieeja kompensējamiem medikamentiem tika kavēta tādēļ, ka apstrīdētā norma aizliedza lētāko references medikamentu vietā izsniegt citus kompensējamos medikamentus, šobrīd ir tiesīgi saņemt nākamos lētākos kompensējamos medikamentus atbilstoši spēkā esošajai Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešā teikuma redakcijai. Tātad nav apstākļu, kas liecinātu par nepieciešamību turpināt tiesvedību šajā prasījuma daļā. Līdz ar to tiesvedība daļā par Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešā teikuma 2011. gada 27. decembra redakcijā atbilstību Satversmei ir izbeidzama.