3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, - Latvijas Republikas Ministru kabinets (turpmāk - Ministru kabinets) - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Ministru kabinets norāda, ka valsts garantētās medicīniskās palīdzības pasākumu kopums ietver arī zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Reaģējot uz farmācijas tirgus attīstību un mainīgajām iedzīvotāju vajadzībām, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība esot vairākkārt mainīta un uzlabota, lai novērstu konstatētās problēmas un trūkumus. Pirms apstrīdēto normu pieņemšanas bijusi vērojama tāda situācija, ka zāļu ražotāji un izplatītāji cenšas ieinteresēt ārstus konkrētu medikamentu izrakstīšanā, attiecīgi kropļojot konkurenci zāļu tirgū. Apstrīdētās normas esot pieņemtas ar mērķi veicināt zāļu ražotāju un izplatītāju savstarpējo konkurenci, kuras rezultātā samazinātos arī kompensējamo medikamentu cenas. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tiekot nodrošināta pacientu un valsts līdzekļu ekonomija, kā arī plašākas iespējas novirzīt līdzekļus citu vajadzību apmierināšanai kompensācijas sistēmas ietvaros. Apstrīdētās normas neparedzot atšķirīgu attieksmi pret dažādām pacientu grupām. Tās vienīgi diferencējot kārtību, kādā ārstniecības personas izraksta un farmaceits izsniedz medikamentus kompensācijas sistēmas ietvaros. Medikamentu izsniegšanas un to iegādes izdevumu kompensēšanas kārtības atšķirības esot pamatotas ar medikamentu lietošanas procesa stadiju - pirmreizējā lietošana vai turpinātā lietošana. Tādējādi apstrīdētās normas diferencējot medikamentu izsniegšanas kārtību dažādās to lietošanas procesa stadijās. Ministru kabinets uzskata, ka atšķirīgo attieksmi pieļauj un attaisno divi leģitīmi mērķi. Viens no tiem esot medikamentu iegādes izdevumu samazināšana iedzīvotājiem, savukārt otrs - valsts budžeta līdzekļu ietaupīšana, lai tos varētu izmantot racionāli un nodrošināt kompensējamo medikamentu pieejamību iespējami lielākam pacientu skaitam. Obligāts nosacījums par lētāko medikamentu izrakstīšanu un izsniegšanu pacientiem valsts kompensācijas sistēmas ietvaros esot viens no pasākumiem, kas stimulējot medikamentu ražotāju un izplatītāju savstarpējo konkurenci un medikamentu cenu samazināšanos. Apstrīdētās normas sasniedzot to leģitīmo mērķi, jo veicinot medikamentu ražotāju un izplatītāju savstarpējo konkurenci un medikamentu cenu samazināšanos. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta apkopotajiem datiem pēc apstrīdēto normu pieņemšanas zāļu ražotāji un izplatītāji esot piedāvājušies samazināt daudzu kompensējamo medikamentu cenas. Pieteikuma iesniedzēja piedāvātais alternatīvais līdzeklis - atļauja pacientiem iegādāties arī dārgākus medikamentus, piemaksājot izraudzīto un lētāko kompensējamo medikamentu cenu starpību, - nenodrošinātu leģitīmā mērķa sasniegšanu tādā pašā kvalitātē. Šādā gadījumā pavājinātos zāļu ražotāju un piegādātāju konkurence, celtos medikamentu cenas, kā arī mazinātos medikamentu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ekonomija un iespējas šos līdzekļus novirzīt citu vajadzību apmierināšanai kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros. Tādējādi apstrīdēto normu leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Ministru kabinets norāda, ka pacientiem, kuri konkrētus kompensējamos medikamentus saņēmuši jau agrāk, esot apstiprinājies pozitīvs to lietošanas rezultāts. Tādējādi viņiem esot lietderīgi turpināt ārstēšanos ar konkrētajiem medikamentiem. Citādos apstākļos esot pacienti, kuri konkrētus kompensējamos medikamentus saņem pirmo reizi, un tādējādi neesot pamata uzskatīt, ka lētākā medikamenta lietošana nedos vēlamo terapeitisko efektu. Savukārt tajos gadījumos, kad lētākais medikaments nedod vēlamo efektu, ārsts esot tiesīgs izrakstīt citus kompensējamos medikamentus ar nākamo zemāko cenu vispārīgā nosaukuma ietvaros. Ja pastāv šāda medikamentu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība, visa sabiedrība gūstot labumu no medikamentu cenu pazemināšanās un valstij nerodoties nepieciešamība sašaurināt kompensējamo medikamentu klāstu vai samazināt kompensāciju apmērus. Tādējādi sabiedrības ieguvums esot lielāks par atsevišķu indivīdu interesēm nodarīto kaitējumu. Ministru kabinets norāda, ka 2012. gada 9. oktobrī ir izdarīti grozījumi Noteikumu Nr. 899 89. punktā. Tādējādi esot novērstas iespējamās problēmas, kas saistītas ar lētāko kompensējamo medikamentu nepieejamību aptiekās. Atbilstoši šiem grozījumiem pacienti esot tiesīgi saņemt lētākos aptiekā pieejamos kompensējamos medikamentus arī tādā gadījumā, ja Nacionālā veselības dienesta noteiktais lētākais medikaments aptiekā nav pieejams. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis - Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis - papildus iepriekš minētajam norādīja, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, neesot iejaucies ārstniecības procesā. Ārstiem esot saglabātas tiesības savas profesionālās brīvības ietvaros izrakstīt pacientam ne vien vispārīgā nosaukuma medikamentus, bet arī citus medikamentus, kuri būtu vislabāk piemēroti vēlamā ārstniecības efekta sasniegšanai, ciktāl šādai rīcībai ir objektīvs medicīnisks pamatojums. Tādējādi Ministru kabinets esot izvēlējies saudzējošākos līdzekļus, kas nodrošinot līdzsvaru starp konkurences veicināšanu un pacientu interesēm.